Katrs domājošs cilvēks brīdī, kad Vienotības populisma pārņemtie atbalstītāji tvīto vai ineterneta portālu komentāros pauž neizprotama prieka pilnu atbalstu lēmumam Saeimā nevirzīt jautājumu par pensiju indeksāciju, apstājas un padomā par saviem vecākiem, vecvecākiem un tūkstošiem veco, vientuļo cilvēku, kam vairs nav palicis neviena dzīva tuvinieka.
Tajā brīdī anonīmās skaitļu virknes – 430 000 pensionāru, uz ko attiektos pensiju indeksācija – kļūst pat ļoti personiskas, jo katrs atceras kādu sev tuvu cilvēku, kam mūža nogale jāpavada izmisīgā nabadzībā vai jāpārtiek no citu cilvēku atbalsta arī tad, ja darbam un bērnu audzināšanai atdoti desmiti gadu sava mūža. Kāpēc brīžos, kad runājam par banku vai, piemēram, starptautisko korporāciju interesēm, Latvija vienmēr atrod naudu un risinājumu, bet veco cilvēku problēmas tiek aizbīdītas pagaldē? Un runa nav par populismu no manas vai ZZS puses, bet gan par nevēlēšanos laikus risināt problēmas no to Vienotības politiķu puses, kas vada Finanšu ministriju. Pensiju indeksācija, kā mums un jo īpaši finanšu ministram Vilkam vajadzētu atcerēties, tika iesaldēta sakarā ar krīzes dēļ pierimušo inflāciju. Tagad inflācijas kāpums ir atsācies ar jaunu sparu, tostarp ne tikai globālo energo un pārtikas resursu cenu kāpuma dēļ, bet daudz prozaiskāku un no pašu valsts par finansēm atbildīgo amatpersonu dēļ, proti, ievērojamā nodokļu kāpuma dēļ. Starp citu, uz to šonedēļ plašā analītiskā pētījumā publiski norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, uzsverot – ja krīzes laikā nebūtu celti nodokļi, pašlaik cenas Latvijā būtu par 7% zemākas. Zemākas cenas nozīmētu aktīvāku patēriņu, lielāku naudas apriti, vārdusakot – pavisam citu ekonomisko intensitāti. „Nodokļu celšana ir ekonomikas kapracis,” kārtējoreiz secina Rimšēvičs.
Secinājums pensiju sakarā? Latvijas valdība ar Vienotību priekšgalā, ceļot nodokļus, apzināti paaugstināja inflāciju (cenu un pakalpojumu tarifu pieaugumu) un padarīja dzīvi arvien grūtāku arī Latvijas pensionāriem. Ja inflācija nebūtu kāpusi, indeksācija nebūtu nepieciešama. Tātad nevajadzētu meklēt naudu budžetā. Tagad šis aplamais solis jākompensē. Taču – ja vienreiz var neasfaltēt celiņu, bet iemīt taciņu zālē, kāpēc to nedarīt arī turpmāk? Tāda ir finanšu ministra politika saistībā ar sociālajiem jautājumiem – nemeklēt risinājumus un nepiedāvāt alternatīvas, bet apvainot ZZS politiķus populismā. Tomēr tikpat labi paša finanšu ministra un visas Vienotības darbību var saukt par populistisku: atcerēsimies, kas notika 2009.gadā. Vispirms Dombrovska meli pirms pašvaldību vēlēšanām, ka pensijas netiks aiztiktas; tad pensiju apcirpšanas akcija; tad – Satversmes tiesas spriedums un antikonstitucionālā veidā iekasētās naudas atmaksa pensionāriem. Vai te nebija papilnam vistīrākā visu veidu populisma?
Diez vai Latvijas sabiedrība, tostarp pensionāri, ir pelnījuši Finanšu ministriju – „ekonomikas kapraci”, – kuras domas lidojums nesniedzas tālāk par nodokļu celšanu. Neesmu redzējis nevienu Finanšu ministrijas virzītu un valdības atbalstītu priekšlikumu, kas neizraisītu iedzīvotāju sašutumu.
Arī nupat, 11.augustā, portālā Delfi publicēts kārtējais neapmierinātības izpaudums sakarā ar dienesta auto nodokļa piemērošanu, uzskatot, ka Finanšu ministrija netieši aicina Latvijas autopārvadātājus pārcelt uzņēmumus uz kaimiņvalstīm. Tieši te arī jāmeklē patiesie iemesli sabiedrības neapmierinātībai ar pie varas esošajiem – necieņa un meli pret strādājošajiem un tiem, kas vecuma vai slimības dēļ strādāt vairs nespēj, pret tiem, kam valsts greizas politikas dēļ Latvijā darba vienkārši nav, pret jaunajām mammām; pret uzņēmējiem; galu galā var teikt – pret visu savu tautu.
Starp citu, ir būtisks iemesls aicināt visus vēlētājus atkal kļūt uzmanīgiem, jo ir nopietns pamats aizdomām, ka arī pirms 17.septembra ārkārtas vēlēšanām no Vienotības puses tiek gatavota vērienīga iedzīvotāju maldināšanas akcija. Par to liecina Vienotības ministru populistiskā atteikšanās pildīt šīs pašas valdības apņemšanos iesniegt 2012.gada budžeta projektu līdz augustam. Vai tiešām pēkšņi vairs nav svarīga finanšu disciplīna, par kuru tā patīk runāt šā politiskā spēka pārstāvjiem? Visticamāk, iemesli ir citi – kārtējo gatavību budžeta robus aizlāpīt uz pensionāru vai jauno māmiņu rēķina Vienotība vēlas liekulīgi slēpt pirms vēlēšanām. Nebūs jau nekāds pārsteigums – ja nodokļu un pensiju sakarā melots pirms divām vēlēšanām, kāpēc nesameloties arī pirms trešajām. Acīmredzot Vienotība uzskata, ka šo primitīvo aprēķinu vēlētājs nepamanīs, ja reāla politiskā un ekonomiskā piedāvājuma vietā tam tiks iesmērēti pretoligarhu cīņas saukļi.