Pēc iepazīšanās ar ziņu aģentūrā LETA 05.07.2011. publicēto Eiroparlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu jāsecina, ka pēc gadiem ilgās zvilnēšanas Briseles klubkrēslos Krišjānis Kariņš ir pēkšņi atcerējies, ka vispār viņš ir no Latvijas un pat, kā izrādās, nav aizmirsis, ka Latvijā ir arī Ventspils.
Tas ir tas pats Kariņš, kurš ģenerālprokuroram Jānim Maizītim pasūtīja krimināllietu un apsūdzības pret Aivaru Lembergu tā saucamajā un nu jau bēdīgi slavenajā Grinberga lietā, kurā ne tikai es tiku atzīts par nevainīgu, bet arī tika konstatēts, ka atbildīgs par Ministru kabineta rīkojuma kvalitatīvu izdošanu un izpildi bija nevis Lembergs, bet gan Kariņš. Valsts saistībā ar šo lietu man jau ir samaksājusi tūkstošiem latu lielu kompensāciju un diemžēl būs spiesta maksāt vēl. Diemžēl šos izdevumus nesedz ne Kariņš, ne Maizītis personīgi, bet gan no nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc aicinu Krišjāni Kariņu atzīt savu kļūdu un atvērt savu biezo, Briselē piepildīto naudas maku, lai apmaksātu šo kriminālpolitisko šovu no savas personīgās kabatas.
Arī šoreiz Krišjānis Kariņš nav varējis savaldīties un nav kavējies uzbrukt Ventspilij. Šoreiz tas skar šķidrās gāzes termināli un ES naudu. Patiešām žēl, ka Krišjānis Kariņš, būdams Eiroparlamenta deputāts, nemaz nezina, ka Eiropas nauda nekur „neiet”, bet Ventspilī īstenotie projekti gluži tāpat kā citu pašvaldību projekti to saņem konkursa kārtībā. Ventspilij nekad neviens neko nav dāvinājis.
Šis ir tāds laiks, kad norisinās vesela kampaņa, sunījot Ventspili, ventspilniekus un, protams, arī mani par to, ka Ventspils Latvijas neatkarības gados ir spērusi milzu soli savā izaugsmē un attīstībā. Tāpēc nav brīnums, ka Krišjānis Kariņš, tāpat kā viņa partijas biedrs Artis Kampars, kurš diemžēl savā darbībā nav izcēlies ar īpašu kompetenci un zināšanām, nekautrējoties bīda Rīgas oligarhiem nepieciešamo sašķidrinātās gāzes termināli Rīgā, lai arī šis jautājums vēl nemaz nav izvērtēts ne valdības darba grupā, ne Dombrovska vadītajā valdībā un nav pieņemts lēmums par to, kurš no iespējamajiem sašķidrinātās gāzes termināļu projektiem Ventspilī, Rīgā vai Skultē ir ekonomiski un tautsaimnieciski Latvijai visizdevīgākais. Acīmredzot ne Krišjānim Kariņam Briselē, ne Artim Kamparam Rīgā tehniski ekonomiskie aprēķini nav vajadzīgi, lai pieņemtu Latvijas tautsaimniecībai atbildīgus lēmumus. Pietiek vien ar revolucionāro pārliecību.
Kamēr šādi kariņi, kampari un viņiem līdzīgie veidos Latvijas politiskās elites mugurkaulu un noteiks Latvijas tautsaimniecības attīstību, Latvija savā attīstībā tā arī vilksies Eiropai astē. Es neaicinu cīnīties ne pret Kamparu, ne Kariņu, ne tiem oligarhiem, tādiem, kā Savickis un citi, kuru intereses viņi lobē. Es aicinu cīnīties pret aprobežotību, bezatbildību un tautsaimniecisko stulbumu!
