Būtu gandarīts, ja Ģenerālprokuratūra man atvainotos

Lai arī neesmu saņēmis morālā kaitējuma kompensācijai prasīto naudas summu saistībā ar tā dēvēto Grinberga lietu, tomēr esmu apmierināts ar Augstākās tiesas lēmumu, kas apstiprina dažādu tiesas instanču konsekvenci šīs lietas izvērtēšanā. Pieņemtais lēmums ir vēl viens apliecinājums tam, ka neesmu bijis vainīgs, un KNAB iniciētā un Ģenerālprokuratūras uzsāktā un uzturētā apsūdzība bija politiskās kampaņas sastāvdaļa, lai grautu manu kā amatpersonas tēlu.

Šim tiesvedības procesam piešķiru ne tik daudz finansiālā labuma gūšanas jēgu, cik vēlos parādīt prokuratūras celtās apsūdzības nepamatotību. Šajā gadījumā lielāku gandarījumu man sniegtu Ģenerālprokuratūras atvainošanās par savas darbības kļūdām man celtajās absurdajās apsūdzībās, tādējādi nodemonstrējot, ka tā augstu vērtē un ievēro tiesiskas valsts un labas pārvaldības principus, kurus prasa ievērot arī citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Es ceru,ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers prasīs atbildību arī no prokurora Māra Lejas, kurš krimināllietā iecirtīgi uzturēja apsūdzību, apzināti tērējot nodokļu maksātāju naudu un tiesas laiku. Tas parādītu, ka ģenerālprokuroram ir svarīga arī prokuroru darba kvalitāte un nepieļaujamība, ka šīs iestādes darbinieki tiek iesaistīti politiski motivētās kampaņās.

Šodien Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nolēma, ka Ģenerālprokuratūrai un Finanšu ministrijai (FM) jāizmaksā man 3000 latu morālā kaitējuma kompensācija, jāsedz tiesāšanās izdevumi 150 latu apmērā, kā arī noteica, ka ir atmaksājama manis iepriekš samaksātā valsts nodeva par prasības iesniegšanu un pret apelācijas sūdzības iesniegšanu – kopumā 4107 lati.

Atgādinu, ka tiesas ceļā 2009.gada aprīlī no valsts piedzinu 10’830 latu lielu morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar attaisnojošo spriedumu augstākminētajā lietā.Tiesa lēma, ka valstij man par morālo kaitējumu jāizmaksā 10’000 latu, bet par tiesu izdevumiem vēl 830 lati.

Prasību pret valsti Ģenerālprokuratūras un FM personā tiesā iesniedzu 2008.gada septembrī, prasot viena miljona latu morālā kaitējuma kompensāciju. Tās apmērs tika aprēķināts, ņemot vērā prokuratūras darbinieku nepamatotās darbības, spēkā esošās tiesību normas un judikatūru līdzīgu lietu izskatīšanā citur pasaulē.

Visas trīs Latvijas Republikas tiesu instances (Kuldīgas rajona tiesa, Kurzemes apgabaltiesa un Augstākās tiesas senāts) mani atzina par nevainīgu celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnoja. Savukārt LR Ģenerālprokuratūra kriminālprocesa virzības gaitā pat necentās atjaunot tiesiskumu, bet līdz pat pēdējai instancei uzturēja savu absurdo apsūdzību.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais