Anglijas tiesas pieņemtie lēmumi man ir labvēlīgi

Esmu ļoti apmierināts ar norisēm Anglijas tiesā š.g. 17.maijā un tiesas man par labu pieņemtajiem lēmumiem. Izsaku gandarījumu par savu advokātu labi paveikto darbu, jo šai tiesas sēdei izvirzītie mērķi ir sasniegti.

Neraugoties uz to, vairāki mediji ir uzsākuši propagandas kampaņu, kurā tiek apgalvots pretējais, tāpēc dažos vārdos atgādināšu šīs lietas būtību.

2004.gada beigās a/s „Latvijas Kuģniecība” audita komisija, kurā darbojās arī mans dēls Anrijs Lembergs, apkopojot savākto informāciju un faktus, nonāca pie secinājuma, ka a/s „Latvijas Kuģniecība” valdes un padomes atbildīgās amatpersonas vairāku gadu garumā, pretēji akcionāru interesēm (tas nozīmē, arī pretēji manām kā a/s „Latvijas Kuģniecība” mazākuma akcionāra interesēm), ir slēgušas kuģu nomas līgumus par ievērojami zemākām likmēm nekā tirgus likmes. Tāpat audita komisija nonāca pie secinājuma, ka starpība starp reālajām tirgus likmēm un pazeminātajām likmēm tika uzkrāta piecās zemu nodokļu zonu kompānijās, kuras, iespējams, ir saistītas ar minētajiem a/s „Latvijas Kuģniecība” valdes un padomes locekļiem.

Audita komisija, tai skaitā Anrijs Lembergs, par konstatēto 2004.gada decembrī iesniedza oficiālu ziņojumu a/s „Latvijas Kuģniecība” valdei un padomei. Tomēr nedz toreizējā a/s „Latvijas Kuģniecība” valde, nedz padome uz šiem atklātajiem faktiem, kas pēc būtības liecināja par a/s „Latvijas Kuģniecība” apzagšanu, nereaģēja. Lai pārtrauktu kompānijas izlaupīšanu, a/s „Latvija Kuģniecība” akcionāru kopsapulce, kurā izšķirošā loma bija a/s „Ventspils nafta”, 2005.gada janvārī no amatiem atbrīvoja visus a/s „Latvijas Kuģniecība” padomes locekļus, kā uzticību zaudējušus. Tai skaitā no amata tika atbrīvots padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs kā iespējamais visas noziedzīgās shēmas organizators. Kopsapulce ievēlēja jaunu padomi, kura savukārt no amatiem atbrīvoja uzticību zaudējušos par komercdarbu atbildīgos a/s „Latvijas Kuģniecība” valdes locekļus Godunovu, Akmeni un Enkuzenu.

Jaunā a/s „Latvijas Kuģniecība” vadība, iepazinusies ar audita komisijas, tai skaitā Anrija Lemberga, ziņojumu, iesniedza pieteikumu policijā par iespējamo uzņēmējsabiedrības izzagšanu. Pamatojoties uz šo iesniegumu, tika sākts kriminālprocess, kurā šobrīd, cik man zināms, par aizdomās turamiem ir atzīts tā laika a/s „Latvijas Kuģniecība” padomes loceklis Oļegs Stepanovs, tā laika a/s „Latvijas Kuģniecība” valdes loceklis Valērijs Godunovs un citas amatpersonas.

Paralēli kriminālprocesam Latvijā a/s „Latvijas Kuģniecība” ar tai piederošu kompāniju starpniecību pirms vairākiem gadiem vērsās ar prasību arī Anglijas tiesā. Tika prasīts, lai iepriekšminētās piecas zemu nodokļu zonas kompānijas atmaksā izkrāpto naudu.

Šīs tiesvedības gaitā, sniedzot liecību Anglijas tiesā, Oļega Stepanova, Olafa Berķa, Genādija Ševcova un Igora Skoka pārstāvis Mārtiņš Kvēps, kā noprotams, ar zvērestu apliecināja, ka viņa klienti tik tiešām esot šīs noziedzīgās darbības veikuši. Tomēr viņš arī norādījis, ka faktiski ar fraktēšanas līgumiem ir nodarbojies Aivars Lembergs, kurš izdomājis shēmas, slēdzis līgumus. Tāpēc šie četri esot tikai upuri, pat neraugoties uz to, ka ir saņēmuši (tā pēc loģikas sanāk) vairāk kā 100 miljonus ASV dolāru.

Šīs liecības ir salti meli, jo Aivars Lembergs nekad nav bijis nedz a/s „Latvijas Kuģniecība” padomes loceklis, nedz valdes loceklis, nedz ieņēmis jebkādu citu amatu. Kā jau minēju, a/s „Latvijas Kuģniecība” kādā no amatiem ir bijis tikai Anrijs Lembergs, kurš ir aktīvi darbojies, lai atklātu šīs noziedzīgās shēmas. Savukārt pēc Kvēpa un kompānijas loģikas iznāk, ka Anrijs Lembergs ļoti cītīgi racis zem sava tēva Aivara Lemberga. Domāju, ka cilvēkam ar veselo saprātu tas nevarētu šķist īpaši ticami.

Tomēr jaunā, 2010.gada decembrī ievēlētā a/s „Latvijas Kuģniecība” vadība izdomāja izmantot šīs Kvēpa ar zvērestu apliecinātās, bet melīgās, apzināti nepatiesās liecības. Viņu mērķis bija piespiest mani piesegt a/s „Ventspils nafta”, a/s „Latvijas Kuģniecība”, a/s „LatRosTrans” un citu kompāniju iespējamās nelikumīgās darbības Latvijā. Te var atgādināt gan plašu rezonansi ieguvušo iespējamo nelikumīgo naftas zādzību no cauruļvada, gan pagaidām vēl līdz galam neizanalizēto 2006.gada a/s „Ventspils nafta” akciju paketes privatizāciju, kas, kā liecina jaunatklāti fakti, nebija valstij izdevīga. Es atteicos no šī noziedzīgā sadarbības piedāvājuma, savukārt viņi, kā bija solījuši, cēla pret mani mantisku prasību Anglijas tiesā, vienlaicīgi prasot tiesai arī mantisku nodrošinājumu.

Pamatojoties uz šādu iesniegumu, Anglijas tiesa šobrīd lemj par arestu uzlikšanu mantai, kas varētu kalpot par nodrošinājumu. Šī procedūra ir līdzīga, kā tiek lemts Latvijas tiesās.

Tā kā mana sirdsapziņa ir tīra, tad es, protams, nebaidos no mantas arestiem un apgrūtinājumiem, ja tādi tiek noteikti līdz patiesības noskaidrošanai.

Nav vērts šķiest laiku, lai noskaidrotu jau zināmo, kas pieder Aivaram Lembergam. Kā jau vairākkārt esmu teicis, – visi man piederošie īpašumi ir deklarēti manā valsts amatpersonas deklarācijā, un šajā ziņā nekas nevar mainīties nedz ar zvērestu, nedz bez tā.

Izturoties ar cieņu pret Anglijas tiesu, jau pirms vairākām nedēļām esmu nosūtījis kompānijām, kurās man pieder akcijas vai daļas, attiecīgu aicinājumu nesamazināt aktīvu vērtību. Tas pilnā mērā attiecas tostarp arī uz a/s „Latvijas Kuģniecība” un a/s „Ventspils nafta”, kuru vērtība šobrīd tiek apzināti samazināta. Tāpat pagājušajā nedēļā nosūtīju saviem Londonas juridiskajiem konsultantiem informāciju par maniem īpašumiem, ko nepieciešamības gadījumā izmantot saistībā ar Anglijas tiesu.

Anglijas tiesas 17.maija lēmums mani gandarī arī tā iemesla dēļ, ka prasītājiem ir jāiesniedz prasība ar visiem klāt pievienotajiem dokumentiem latviešu valodā, turklāt izmantojot oficiālos diplomātiskos kanālus, nevis ieeju pa sētas durvīm, kā viņi to centās izdarīt. Tāpat tiesa šajā sēdē ir apmierinājusi virkni citu manu advokātu lūgumu.

No šī civilstrīda, kurā prasītājam nešaubīgi ir krimināli un politiski mērķi, tiek veidots nožēlojams propagandas šovs.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais