NATO dalībvalsts – ASV – ir sadzirdējusi citu šīs organizācijas dalībvalsti – Latvijas Republiku. ASV vēstniecība laika periodā no 14.-17.septembrim Latvijā organizē „Ražotāju dienas“, kuru ietvaros Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties ASV valdības iepirkumos operācijām Latvijā, Afganistānā, Eiropā u.c. (ASV vēstniecības paziņojums presei 20.08.2010).
Es ļoti ceru, ka ASV vēstniecības organizētā iespēja Latvijas uzņēmējiem līdzdarboties ASV armijas apgādes konkursā ir pirmais reālais, kaut arī nelielais solis ceļā uz Latvijas patiesu dalību NATO. Jau gandrīz divu gadu garumā esmu regulāri atgādinājis, ka mūsdienu pasaulē līdztiesīga integrācija NATO nozīmē ne tikai kopējas militāras akcijas, bet arī integrāciju šīs alianses militāri rūpnieciskajā kompleksā. Lai arī no ASV vēstniecības publiskās informācijas neizriet, ka šī līdzdalības iespēja būs saistīta ar Latvijas uzņēmumu piedalīšanos militāri rūpnieciskā kompleksa biznesa projektos, tomēr reālā iniciatīva neapšaubāmi vērtējama ļoti pozitīvi.
2004.gadā, kad Latviju uzņēma Eiropas Savienībā un NATO, gan politiķiem, gan masu medijiem īpaši patika uzsvērt iegūstamo rezultātu no šīs līdzdalības – līdzvērtīgu vietu līdzās citām Rietumu demokrātijas valstīm. Diemžēl NATO gadījumā mēs šo vietu līdz šim esam ieņēmuši tikai uz papīra. Jo kopš Otrā pasaules kara laikiem valstu neatkarība tiek mērīta ne tikai ģeopolitiskās mērauklās, bet arī ekonomiskos terminos. Karš, kā zināms, mūsdienās var nozīmēt ne tikai militāru ekspansiju un tai sekojošas atbildes reakcijas, daudz biežāka ir iespēja saskarties ar ekonomiski motivētām virtuālajām kaujām. Tāpēc līdzās militārajai drošībai, ko Latvijai it kā garantē dalība NATO, tikpat svarīga ir mūsu ekonomisko interešu nodrošināšana. Loģiski – jo ekonomiski attīstītāka valsts būs Latvija, jo lielāka būs mūsu drošība. Tāda ir jebkuras modernas demokrātiskas valsts pastāvēšanas aksioma. Tikai Latvija par to līdz šim bija piemirsusi – vai nu nav veicies ar līderiem, vai izpratne par globālajiem politiski ekonomiskajiem procesiem ir gaužām vāja. Taču skaidrs ir viens – kamēr Latvija nepelnīs no dalības NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā līdzvērtīgi citām alianses valstīm, kamēr nebūsim ekonomiski neatkarīgs un turīgs sarunu partneris citām pasaules valstīm, arī mūsu neatkarība būs tikai uz papīra. Jo nabadzīgs un savas intereses aizstāvēt nespējīgs partneris vienmēr būs no kaut kā atkarīgs. ASV vēstniecības rosinātā iniciatīva šajos apstākļos izskatās kā Latvijas vecākā brāļa NATO ietvaros draudzīgi pastiepta palīdzības roka, un, domājams, tā tieši tā arī jāuztver. Partneru palīdzīgā roka te mums ir ļoti vajadzīga gan attiecīgo zināšanu, gan pieredzes sakarā, un, cerams, pirmajam solim secīgi sekos arī pārējie – līdzdalības iespējas daudz lielākos NATO biznesa projektos.
Šis ir īstais brīdis Latvijas valsts varas struktūrām nepakļauties politiskām ambīcijām, aktīvi demonstrēt Latvijas ekonomiskās intereses, nepalaist sākušos procesu pašplūsmā un darīt visu, lai pirmais solis nebūtu arī pēdējais.
