LLPA prasa informāciju par "Delnai" piešķirtajiem līdzekļiem Skanstes tramvaja līnijas uzraudzībai

Esmu nosūtījis vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu un pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai, lūdzot sniegt informāciju par projektu “Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai”, kura ietvaros biedrībai “Sabiedrība par atklātību “Delna”” (“Delna”) piešķirti līdzekļi 356 731 eiro apmērā Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzībai.

Neskatoties uz pilotprojekta mērķi - veicināt fondu izlietojuma caurspīdīgumu - šobrīd publiski nav iespējams iepazīties ne ar Integritātes paktu precīzu ieviešanas procedūru, ne ar to uzraudzības mehānismu. Tāpat publiski nav atrodama informācija par pilotprojekta īstenošanas ietvaros veiktās projektu un finansējuma saņēmēju atlases norisi, nosacījumiem, iesniegtajiem pieteikumiem, pamatojošo dokumentāciju, vērtēšanas procesu.

2016.gada 25.novembrī Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka ““Delna” saņems 300 000 eiro par Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzību”[1] un ka finansējums šīs uzraudzības veikšanai tiek nodrošināts no Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (turpmāk - DG REGIO) tehniskās palīdzības (tātad Eiropas Savienības fondu) līdzekļiem. LLPA radās interese iepazīties ar šī Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīruma nosacījumiem.

Lai arī gan “Delna”, gan starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (kuru Latvijā pārstāv “Delna”) pamatvērtības ir - atklātība, atbildīgums - rīcības pamatotība un atskaitīšanās par tās motīviem, godīgums, solidaritāte, drosme, taisnīgums un demokrātija -, tomēr tikai pēc publiskas kritikas[2] “Delna” publicēja līgumu, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” un “Delna” par projekta “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” uzraudzības veikšanu. Diemžēl vēl aizvien publiski nav pieejams līgums vai vienošanās, kas noslēgts starp “Delna” un “Transaprency International” un/vai DG REGIO par Integritātes pakta un projekta uzraudzības veikšanu, un kurā būtu atspoguļoti piešķirtā fondu finansējuma izlietojuma nosacījumi.

Iepriekš pieminētie apstākļi rada aizdomas, ka ES fondu finansējums nav ticis piešķirts, ievērojot vispārējos publiskā finansējuma izlietojuma, kā arī pašas “Delna” un “Transparency International” pārstāvētos principus.

Lai LLPA varētu pārliecināties par ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļu lietderīgu, pamatotu izlietojumu atbilstoši sabiedrības interesēm, kā arī ievērojot godīgumu, atklātību un taisnīgumu, lūdzām Eiropas Komisiju sniegt informāciju par to, kur būtu atrodama iepriekš pieminētā informācija, kura pašu spēkiem nebija publiski atrodama:

1. Pilotprojekta īstenošanas nosacījumi;

2. Pilotprojekta ietvaros veiktās projektu un to uzraudzītāju atlases norises atspoguļojums, nosacījumi, iesniegtie pieteikumi, pamatojošā dokumentācija, vērtēšanas procesa atspoguļojums (t.sk. protokoli, pieņemto lēmumu pārsūdzības iespēja);

3. Veiktās atlases rezultāti - finansējuma saņēmēji, piešķirtā finansējuma apjoms;

4. Projektu uzraudzītājiem izvirzītās kvalifikācijas prasības;

5. Nosacījumi piešķirtā finansējuma saņemšanai un prasības izlietojumam, t.sk. atskaitīšanās kārtība;

6. Integritātes paktu skaidrs, detalizēts ieviešanas un uzraudzības mehānisms.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais