TV3 Ziņām patiesība neinteresē

2016.gada 12.novembrī televīzijas kanāla TV3 raidījumā “TV3 Ziņas” pārraidītais sižets par manu tiesvedības procesu ir acīmredzams pasūtījums, kura mērķis ir šī raidījuma skatītājiem iestāstīt, ka es, sniedzot liecības un analizējot prokuratūras iesniegto apsūdzības rakstu, novilcinu tiesvedības procesu. Iespēja sniegt liecības ir likumā nostiprinātas tiesības, bet TV3 Ziņās tiek apgalvots, ka tā ir tiesas procesa novilcināšana.

Žurnālists uzsver, ka es, sniedzot savas liecības, “[..] pie katras iespējas piesaucot lietā iesaistīto uzņēmumu reģistrācijas numurus un citas maznozīmīgas detaļas [..]”. Uzņēmumu reģistrācijas numurs un citas detaļas, kas žurnālistam liekas mazsvarīgas, pie vienādiem uzņēmumu nosaukumiem ir vairāk nekā svarīgas. Jo manā gadījumā prokuratūra bieži vienā un tajā pašā apsūdzības punktā runā par kompānijām ar vienu un to pašu nosaukumu, bet kurām ir dažādi reģistrācijas numuri un citas kompāniju atpazīšanas detaļas. Tāpēc vismaz tiesā taču būtu beidzot jātiek skaidrībā, par kādu kompāniju apsūdzībā ir runa.
Tur pat sižetā žurnālists apgalvo, ka nākamajā tiesas sēdē šis process atkārtosies. Ja šis sižets nebūtu pasūtījums un žurnālists tiešām būtu gribējis noskaidrot patiesību, tad viņš būtu atnācis uz tiesas sēdi un apskatījies, vai tiešām “process atkārtosies”. Ne konkrētais žurnālists - Jānis Zvērs -, ne arī kāds cits no šī televīzijas kanāla žurnālistiem nav piedalījušies tiesas sēdē, lai varētu patstāvīgi izvērtēt atšķirības, ko pauž procesa dalībnieki. Tā vietā viņi ilgstoši propagandē tendenciozo prokuroru viedokli.
Astoņu gadu laikā, kurus ilgst šis tiesvedības process, tajās ļoti, ļoti retajās reizēs, kad tiesas zālē ir bijis atnācis arī kāds TV žurnālists, nekad nekas nav atkārtojies. Un arī tajās tiesas sēdēs, kad es esmu sniedzis liecības, nekad nekas neatkārtojas, jo es liecinu par epizodēm, kuras tiesā ir iesniegusi prokuratūra. Diemžēl man jārunā par šīm epizodēm, kurās man ir celta apsūdzība par lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā, kaut gan, piemēram, protokolā skaidri ir ierakstīts, ka es tā lēmuma pieņemšanā neesmu piedalījies, vai arī kur ir pieņemts lēmums uzaicināt komersanta pārstāvi uz nākamo sēdi, vai kur ir pieņemts lēmums atlikt jautājuma izskatīšanu, vai arī kur lēmums ir faktiski pieņemts par citu kompāniju, ne par to, par kuru man ir celta apsūdzība. Un tādu gadījumu ir desmitiem. Man par šiem gadījumiem ir jārunā, jo tie ir apsūdzībā minēti, kaut gan šīs epizodes nedrīkstēja atrasties apsūdzībā, jo prokurors nedrīkst celt apzināti nepatiesu apsūdzību, un tāpēc pirms apsūdzības celšanas viņam visi materiāli un fakti ir jāpārbauda ar vislielāko rūpību. Prokurori jau it kā nedrīkst spēlēties ar cilvēku likteņiem, bet manā gadījumā apsūdzības nejēdzību atmaskošana aizņem milzīgu laiku, jo man ir jārunā par katru epizodi un par katru apsūdzībā ierakstīto apgalvojumu.
Protams, mani nekādi neizbrīna, ka galvenais viedokļa paudējs jeb galvenais TV3 raidījuma “apsūdzības uzturētājs” ir “Delna” - mazskaitlīga, līdz ar to absolūti nenozīmīga sabiedriska organizācija, kuras spēks ir saistībā un faktiskā piederībā “Vienotībai”, “Pilsoniskajai savienībai”, “Meierovica biedrībai”, “Sorosa fondam” u.tml. organizāciju ietekmīgākajiem slāņiem, kuru finanšu saknes meklējamas starptautiskā noziedznieka Džordža Sorosa kabatā. Tāpat ir saprotama gaušanās par to, ka es izmantoju man Satversmē garantētās tiesības uz advokātu palīdzību. Kā izriet no sižetā paustā, ja TV3 tāda iespēja būtu, tad viņi man liegtu Satversmē garantētās tiesības.
Ja TV3 un to ziņu raidījums būtu godīgs medijs, tad kā priekšvārdu man izmantotu ne tikai apzīmējumu “apsūdzētais”, bet atspoguļotu, ka es esmu arī smagos noziegumos daudzkārt attaisnotais, kā, piemēram, “Oligarhu lietā”, “Grinbergu lietā”, “Deklarācijas lietā”, “Lihtenšteinas lietā”, “Londonas lietā” un daudzās citās.
Ja kāds tiešām ir ieinteresēts, lai tiesas process notiktu straujāk, tad tas esmu es. Tomēr atšķirība mūsu pozīcijā ir tāda, ka tie, kuri stāv aiz TV3 sižeta, to grib izdarīt, liedzot man Satversmē garantētās tiesības uz aizstāvību: pieteikt un pratināt lieciniekus; pārbaudīt un iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; paust viedokli par lūgumiem; pieteikt noraidījumus; sniegt liecības, turklāt mutvārdu procesā. Savukārt es vēlos realizēt šīs Eiropas Konvencijā un Satversmē garantētās tiesības. Ir redzams, ka to negrib pieļaut mani politiskie pretinieki, jo atskaites punkts ir pašvaldību vēlēšanas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais