2010. – 2011.gados es publiski aicināju toreizējo finanšu ministru Andri Vilku sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pieprasīt daļēju Latvijas valsts parāda atlaišanu, jo Latvijas valsts bija spiesta krist parādos, lai glābtu Rietumu finanšu oligarhiju.
Grieķijas un Īrijas finanšu ministri parādu daļēju atlaišanu toreiz pieprasīja, un veiksmīgi to arī panāca. Vilks kategoriski atteicās par šo tēmu runāt, jutās pat aizskarts, ka kāds uzdrīkstas šo jautājumu skart, jo Latvijas valsts un iedzīvotāju labklājība viņu maz interesēja. Latvijas iedzīvotāju problēmas – kā izdzīvot apstākļos, kad tika samazinātas algas, kad cilvēki zaudēja darbu, tās jau nebija Vilka, bet gan Labklājības ministrijas problēmas.
Tajā pašā laikā Finanšu ministrijā no 2010.gada līdz 2014.gadam darba samaksas fonds tika palielināts par 30%, bet Aizsardzības ministrijas algu fonds pieauga tikai par 4%. Kad es jaunās valdības veidošanas procesā vaicāju, kā šāds salīdzinājums saskan ar prioritāti – valsts aizsardzības stiprināšanu, Vilks apvainojās. Acīmredzot viņam nepatika šādu skaitļu salīdzinājums. Vilkam nepatika, ka kāds no malas var kontrolēt algu pieaugumu viņa vadītajā ministrijā.
Runājot par jauno valdību, mēs runājam arī par valsts budžetu 2015.gadam, no kura redzami vēl tikai pirmie skaitļi. Izrādās, Vilks 2015.gada valsts budžeta plānā iekļāvis nevis tos solījumus, ko mēs dzirdējām no partijas Vienotība priekšvēlēšanu laikā, proti, palielināt finansējumu veselībai, bet tieši pretējo – veselības aizsardzības finansējuma samazināšanu. Veselības aizsardzībai ieplānots finansējums 3,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar iepriekšējiem 3,8 % no IKP 2014.gadā. Izglītībai savukārt – 5,1% no IKP iepriekšējo 5,4% no IKP vietā.
Vilks piedāvā valdības parāda samazinājumu no 39,7% uz 36,4% pret IKP, lai starpību varētu atdot starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi izņemot to no Latvijas ekonomikas. Vilks grib izņemt no ekonomikas ļoti lielu summu – 1,3 miljardus eiro, kas līdz ar to nenonāks Latvijas tautsaimniecībā. Tādējādi Latvijas valstij tiek atņemta normāla un sabalansēta attīstība, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam. Bet nezin kāpēc Vilks piedēvē man, ka es esmu pret dinamisku valsts attīstību. Tieši Vilks grib nepieļaut progresu izglītībā, zinātnē, veselības aizsardzībā, kultūrā, uzņēmējdarbībā.
Valsts budžeta nodokļu ieņēmumi 4 gados pieauguši 1,6 reizes. Jautājums – kur palikusi šī nauda? Kāpēc tā netika novirzīta veselībai, izglītībai, kultūrai un citām nozarēm? Vilkam nepatīk, ka kāds uzdod šādus jautājumus, ka vēl kāds cits spēj kontrolēt valsts budžeta skaitļus.
Varbūt Vilks nezina, ka Finanšu ministrijas padotībā ir valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi? Tad kāpēc Vilks neuzņemas atbildību par to, ka daudzas jo daudzas valstij piederošas un Vilka kā ministra kontrolēto Valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotas ēkas, kas atrodas Rīgas centrā vislabākajās un dārgākajās vietās, stāv tukšas? Kāpēc stāv tukša Stūra māja, bijusī Iekšlietu ministrijas ēka, iepriekš VID izmantotās plašās telpas turpat 19 tūkstošu kvadrātmetru platībā? Kāpēc valsts par jaunuzceltās VID ēkas ekspluatāciju maksā 7,3 miljonus eiro gadā? Vai Vilks nezināja, ka tāda ēka tiek būvēta?
Diemžēl Latvijas pensionārs ir palicis vēl trūcīgāks, nekā iepriekš, jo vidējā no jauna piešķirtā pensija 2013.gadā bija 224 eiro, kas ir būtiski mazāk nekā vidējā vecuma pensija (273 eiro). Tas nozīmē, ka ministra Vilka izlolotais pensionārs ir nabags, pakļauts trūkumam, pazemots un atkarīgs no pabalstiem.
Kur lai es par šiem jautājumiem runāju – somu pirtī vai virtuvē? Protams, man par to ir jārunā jaunās valdības veidošanas procesā, jo šie jautājumi beidzot būs jāatrisina.
Vilks kalpo nevis Latvijas interesēm, bet starptautiskajai finanšu oligarhijai, jo Vilka ekonomiskā politika ir tautas emigrācijas politika, kas nodrošina ar darba spēku bagātās Rietumu valstis. Varam trīsreiz minēt, kur turpmāk strādās un savu dāsno algu tērēs Andris Vilks, diez vai Rēzeknē vai Ludzā.
Aivars Lembergs