Ģenerālprokuratūrai ir jāuzņemas atbildība par savas uzticības personas pretvalstiskās rīcības sekām

Neapskaužamā situācijā ir nonākusi AS „Ventspils nafta,” kurai 2013.gada decembrī beidzas pakalpojumu sniegšanas līgums starp tās meitas uzņēmumu SIA „„Ventspils nafta” termināls” un AS „Ventbunkers”.

Pakalpojumi, ko saskaņā ar šo līgumu sniedz AS „Ventbunkers,” kas turklāt atrodas monopolstāvoklī, ir tādi pakalpojumi (elektroapgāde, apkure, ūdens piegāde, atkritumu izvešana, ugunsdzēsības pakalpojumi, u.c.), bez kuriem nav iespējama kravu iekraušana kuģos. Savukārt, ja SIA „„Ventspils nafta” termināls” nevar nodrošināt kravu iekraušanu kuģos, tas nozīmē, ka kompānijai neatliks nekas cits kā apturēt visu naftas produktu plūsmu terminālī.

Šādas situācijas izveidošanos ir radījis fakts, ka vienu no vērtīgākajiem aktīviem, t.i., AS „Ventbunkers” akciju kontroli, LR Ģenerālprokuratūra bez atskaitīšanās pienākuma ir nodevusi skandalozajam, bet prokuratūras uzticību baudošajam Šveices pseidoadvokātam Rūdolfam Meroni, kura vadītais AS „Ventbunkers” 2013.gada 31.decembrī savu pakalpojumu sniegšanu SIA „„Ventspils nafta” termināls” ir nolēmis pārtraukt. Varētu nelikties ne zinis par divu privātu kompāniju savstarpējām biznesa attiecībām, ja vien šajā situācijā Rūdolfs Meroni pārstāvētu pats sevi. Taču Rūdolfs Meroni šajā kompānijā pārstāv Latvijas valsti un rīkojas tās vārdā. Diez vai būtu nepieciešams detalizēti izklāstīt kādas ekonomiskās, tiesiskās un sociālās konsekvences izriet no fakta, ja kāds no uzņēmumiem pārtrauc savu saimniecisko darbību. Esmu pārliecināts, ka Šveices advokātu Meroni šis jautājums pilnīgi noteikti nenodarbina, vēl jo mazāk uztrauc. Bet kā ir ar Latvijas valsti? Vai Latvijas valsts, kuras vārdā šobrīd ļaunprātīgi rīkojas skandalozais Meroni, atbalsta darbības, kas noved komersantus līdz bankrotam, tādējādi graujot Latvijas tautsaimniecību un palielinot bezdarbnieku skaitu, mazina valsts starptautisko konkurētspēju un draud ar liela mēroga tiesvedības procesiem?

Tā kā Latvijas Ģenerālprokuratūra ir izvēlējusies Rūdolfu Meroni būt par vērtīgāko biznesa aktīvu pārvaldītāju Latvijas valsts vārdā, tad lūdzu LR ģenerālprokuroru Ē.Kalnmeieru uzņemties atbildību par tām ekonomiskajām, sociālajām un arī tiesiskajām sekām, kādas var izraisīt prokuratūras izraudzītās uzticības personas Meroni bezatbildīgā un ļaunprātīgā rīcība ar tai uzticētās mantas pārvaldīšanu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais