Sprūdžam tiks piemērots administratīvs sods

Šā gada 24. septembrī Datu valsts inspekcija izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža prettiesisko rīcību, laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publiskojot manu personas kodu.

Datu valsts inspekcija atzina Sprūdžu par vainīgu administratīva pārkāpuma izdarīšanā. Lēmums par attiecīgu sodu tiks pieņemts piecu darba dienu laikā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 204.7 panta Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem pirmo daļu amatpersonai Sprūdžam var tikt piemērots administratīvs sods - brīdinājums vai naudas sods no simt līdz četrsimt latiem.

Sprūdžs Datu valsts inspekcijā (turpmāk – Inspekcija), vakar, 24. septembrī, norādītajā laikā plkst.17.00 nebija ieradies, savu neierašanos aizbildinot ar Ministru kabineta sēdi. Taču Sprūdžs kārtējo reizi meloja, jo Ministru kabineta sēde bija sen beigusies. Turklāt par lietas izskatīšanas laiku un vietu Sprūdžs bija savlaicīgi informēts.

Ministrs Sprūdžs ar visiem līdzekļiem un paņēmieniem pretdarbojās Inspekcijas likumīgajiem centieniem noskaidrot šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas, ne tikai cenšoties novilcināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un objektīvās patiesības noskaidrošanu, bet arī sabiedrībai melojot, ka viņa „rīcībā nav informācijas, ka saistībā ar Lemberga sūdzību administratīvā pārkāpuma lieta būtu ierosināta un sākta” (Leta, 15.08.2013)

Atgādinu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs, 2012.gada 23.oktobrī izdodot prettiesisku administratīvo aktu – rīkojumu NR. 343 „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata” (turpmāk – Rīkojums), prettiesiski publiskoja manu personas kodu.

Latvijas Republikas Datu valsts inspekcija par šo pārkāpuma faktu veica pārbaudi un 2013.gada 24.maijā pieņēma lēmumu atzīt mani par cietušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261.panta pirmās daļas izpratnē administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Vairākus mēnešus ilgušā sarakstē ministrija informēja Inspekciju, ka vainīgā amatpersona ir meklējama ministra Sprūdža birojā, kas sastāv no ministra un septiņiem strādājošajiem, bet atklāt šīs amatpersonas vārdu atteicās. Pārbaudes gaitā Inspekcijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka tieši Sprūdžs ir Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14.pantu ir atbildīgs par Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods.

Līdz ar to, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.10, 246 un 247.pantu, Datu valsts inspekcija pieņēma lēmumu ministram Sprūdžam sastādīt administratīvo protokolu par iepriekš minēto pārkāpumu.

Arī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams 2013.gada 29.maijā pasludināja spriedumu, ar kuru nolemts „atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža rīkojumu Nr.343 „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata” no tā izdošanas brīža”, atzīstot to par prettiesisku.

Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā konstatēja kopumā 16 tiesību normu pārkāpumus Sprūdža darbībā, no kuriem 5 bija ļoti būtiski, t.i., tādi, ka katrs no tiem pats par sevi ir jau pietiekams pamats rīkojuma atcelšanai, un 3 cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus (nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, liegtas tiesības tikt uzklausītam, kā arī piedalīties pašvaldības darbā).

Šīs lietas kontekstā šis nav vienīgais administratīvais akts, kura izdošanas tiesisko un labas valsts pārvaldības kvalitāti ir apšaubījusi ne tikai tiesu vara, bet arī Latvijas Republikas tiesībsargs un Inspekcija.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais