Sprūdžam tiks piemērots administratīvs sods

Šā gada 24. septembrī Datu valsts inspekcija izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža prettiesisko rīcību, laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publiskojot manu personas kodu.

Datu valsts inspekcija atzina Sprūdžu par vainīgu administratīva pārkāpuma izdarīšanā. Lēmums par attiecīgu sodu tiks pieņemts piecu darba dienu laikā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 204.7 panta Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem pirmo daļu amatpersonai Sprūdžam var tikt piemērots administratīvs sods - brīdinājums vai naudas sods no simt līdz četrsimt latiem.

Sprūdžs Datu valsts inspekcijā (turpmāk – Inspekcija), vakar, 24. septembrī, norādītajā laikā plkst.17.00 nebija ieradies, savu neierašanos aizbildinot ar Ministru kabineta sēdi. Taču Sprūdžs kārtējo reizi meloja, jo Ministru kabineta sēde bija sen beigusies. Turklāt par lietas izskatīšanas laiku un vietu Sprūdžs bija savlaicīgi informēts.

Ministrs Sprūdžs ar visiem līdzekļiem un paņēmieniem pretdarbojās Inspekcijas likumīgajiem centieniem noskaidrot šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas, ne tikai cenšoties novilcināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un objektīvās patiesības noskaidrošanu, bet arī sabiedrībai melojot, ka viņa „rīcībā nav informācijas, ka saistībā ar Lemberga sūdzību administratīvā pārkāpuma lieta būtu ierosināta un sākta” (Leta, 15.08.2013)

Atgādinu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs, 2012.gada 23.oktobrī izdodot prettiesisku administratīvo aktu – rīkojumu NR. 343 „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata” (turpmāk – Rīkojums), prettiesiski publiskoja manu personas kodu.

Latvijas Republikas Datu valsts inspekcija par šo pārkāpuma faktu veica pārbaudi un 2013.gada 24.maijā pieņēma lēmumu atzīt mani par cietušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261.panta pirmās daļas izpratnē administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Vairākus mēnešus ilgušā sarakstē ministrija informēja Inspekciju, ka vainīgā amatpersona ir meklējama ministra Sprūdža birojā, kas sastāv no ministra un septiņiem strādājošajiem, bet atklāt šīs amatpersonas vārdu atteicās. Pārbaudes gaitā Inspekcijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka tieši Sprūdžs ir Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14.pantu ir atbildīgs par Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods.

Līdz ar to, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.10, 246 un 247.pantu, Datu valsts inspekcija pieņēma lēmumu ministram Sprūdžam sastādīt administratīvo protokolu par iepriekš minēto pārkāpumu.

Arī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams 2013.gada 29.maijā pasludināja spriedumu, ar kuru nolemts „atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža rīkojumu Nr.343 „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata” no tā izdošanas brīža”, atzīstot to par prettiesisku.

Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā konstatēja kopumā 16 tiesību normu pārkāpumus Sprūdža darbībā, no kuriem 5 bija ļoti būtiski, t.i., tādi, ka katrs no tiem pats par sevi ir jau pietiekams pamats rīkojuma atcelšanai, un 3 cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus (nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, liegtas tiesības tikt uzklausītam, kā arī piedalīties pašvaldības darbā).

Šīs lietas kontekstā šis nav vienīgais administratīvais akts, kura izdošanas tiesisko un labas valsts pārvaldības kvalitāti ir apšaubījusi ne tikai tiesu vara, bet arī Latvijas Republikas tiesībsargs un Inspekcija.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais