Sprūdža neizglītotību apmaksā nodokļu maksātāji

Sprūdža (ne)kompetence izpaužas it visā, kam šis kungs pieskaras vai ņem dalību. Patiešām nav skaidrs, par ko un kādu juridisko kvalitāti tiek maksāts Sprūdža padomniekiem juridiskajos jautājumos un, vēl vairāk, no nodokļu maksātāju naudas dāsni finansētajam advokātu birojam „Triniti”, kas tā arī nespēj/nezina/neprot izstāstīt savam klientam Sprūdžam dažas juridiskas nianses.

Es kā privātpersona ar savu personas kodu varu darīt, ko vien vēlos – kaut vai izvietot to uz reklāmas plakāta pie iebraukšanas Ventspilī. Cita lieta ir valsts amatpersonas Sprūdža rīcība, izdodot administratīvo aktu par kādu identificētu personu un to publiskojot. Šajā gadījumā viņam ir strikti jāievēro LR Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Attiecībā par Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas viedokli – manā rīcībā ir šīs iestādes direktores p.i. A.Balodes 08.08.2013. vēstule N.2-1/5950 Par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, kas adresēta kādam Edmundam Sprūdžam. Abstrahējoties no situācijas detalizēta izvērtējuma par pārkāpumiem, ko ministrs Sprūdžs pieļāvis savā darbībā, šī vēstule beidzas ar uzaicinājumu Sprūdžam ierasties Datu valsts inspekcijā, lai „piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā par iepriekš minēto pārkāpumu.” Vēstules beigās norādīts, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1pants paredz iespēju sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu arī bez pārkāpēja klātbūtnes. Citiem vārdiem – administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt arī bez Sprūdža klātbūtnes.

Sprūdža (ne)kompetence īpaši vairs nepārsteidz. Nepatīkami tikai, ka tā tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju naudas. Sprūdžam par savu skološanos vajadzētu maksāt pašam.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais