31.augustā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izplatīja jaunākos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) šā gada 2.ceturksnī, bet dienu vēlāk – par kravu un pasažieru pārvadājumiem šajā periodā. 2.septembrī laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” publicēts Jura Paidera viedoklis “Latvijas IKP pieauguma aprēķins ir maldīgs”, apšaubot CSP aprēķinus par transporta nozares ieguldījumu IKP pieaugumā.
Nesot atbildību par publicētajiem datiem, CSP tālāk izskaidro autoram un NRA lasītājiem IKP kopējā aprēķinā iekļautās nozares “Transports un uzglabāšana” struktūru, nozares darbības rezultāta ieguvei izmantotos datu avotus, kā arī apjoma salīdzināmās cenās ieguves veidus, kas nebūt nav tik elementāri, kā var lasīt publicētajā J.Paidera viedoklī. Izcelta otrā IKP nozares nosaukuma daļa “uzglabāšana”, jo godātais autors to rakstā nav pat pieminējis, bet uzglabāšana veido gandrīz pusi no nozares kopējās pievienotās vērtības.
Nozari raksturo tās struktūra. Eiropas Savienības klasifikācijas NACE 2.red. H sadaļu “Transports un uzglabāšana” veido piecas nodaļas ar šādu īpatsvaru nozares kopējā pievienotajā vērtībā*:
- sauszemes transports un cauruļvadu transports - 41,5%,
- ūdens transports - 4,4%,
- gaisa transports - 3,8%,
- uzglabāšanas un transporta palīgdarbības - 46,4%,
- pasta un kurjeru darbība - 3,9%.
Katra no trim pirmajām nodaļām tiek detalizēta, nodalot kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus. Analizējot tālāk tieši kravu pārvadājumu dinamiku, ko sīkāk pētījis viedokļa autors, redzams, ka uzņēmumu sniegtajos datos par dzelzceļa kravu pārvadājumiem 2.ceturksnī ir ievērojams kritums, un tas ir ņemts vērā šīs darbības novērtējumā abās minētajās CSP ziņās, kā arī atbilstoši iztirzāts J.Paidera viedoklī.
Tomēr pilnīgi pretēja aina ir kravu pārvadājumos ar autotransportu, kur uzņēmumu CSP sniegtie dati par darbību tieši 2.ceturksnī rāda pārvadāto kravu pieaugumu par 1,5 %. J.Paiders tikmēr savu viedokli ir balstījis uz datiem par 1.ceturksni, nepamatoti uzskatot, ka tendences saglabāsies nemainīgas arī 2.ceturksnī. Ņemot vērā, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu devums kopējā transporta un uzglabāšanas nozares struktūrā apskatāmajā periodā ir mazāks par 10 %, kamēr kravas autotransporta daļa pārsniedz 25 %, CSP aprēķins par kravu pārvadājumu samazinājumu 2 %apmērā ir pamatots. Vēl var piezīmēt, ka salīdzināmo cenu aprēķinam CSP izmanto kravu apgrozījuma fiziskā apjoma indeksu, kas ir starptautiski atzīta metode.
J.Paiders savā viedoklī pilnīgi nav ņēmis vērā, ka gandrīz pusi no transporta un uzglabāšanas nozares kopējās pievienotās vērtības saražo uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības”. Tā ietver tādus pakalpojumu veidus kā uzglabāšanas un noliktavu saimniecība (visu veidu preču uzglabāšanas telpu un noliktavu ekspluatācija, tai skaitā ārējās tirdzniecības zonās), transporta palīgdarbības - sauszemes, ūdens, aviotransporta darbība, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības, kas veic loģistikas pakalpojumus - transporta operāciju kārtošanu un organizēšanu, sūtījumu apstrādi, pārvadājumu dokumentu noformēšanu. Šajā nozarē tiek iekļauta arī muitas aģentu darbība, kā arī preču apstrādes operācijas. Kopumā šajā nozarē strādā gandrīz divi tūkstoši uzņēmumu, no kuriem puse - nozarē “Pārējās transporta palīgdarbības”.
Apakšnozares “Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības” uzņēmumi regulāri iesniedz CSP darbības pārskatus, kā arī ir iesaistīti statistiskajos novērojumos par savu sniegto pakalpojumu cenām, un šo informāciju tālāk izmanto, lai noteiktu nozares dinamiku salīdzināmajās cenās.
CSP veiktajā IKP aprēķinā apakšnozare “Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības” šī gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn uztverta ar pieaugumu par 8,6 %. Aprēķinā ir ņemti vērā visu apakšnozaru darbības rādītāji - gan samazinājums sauszemes, ūdenstransporta un aviotransporta palīgdarbībās par 3,8 % un kravu iekraušanas un izkraušanas darbībās par 14 %, gan pieaugums pārējās transporta palīgdarbībās par 14,5 % un uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumos par 85 %. Tas, ņemot vērā apakšnozares “Uzglabāšana un transporta palīgdarbības” salīdzinoši lielo īpatsvaru kopējā transporta un uzglabāšanas nozares struktūrā, ir kompensējis negatīvo efektu, ko izraisīja kravu un pasažieru pārvadājumu apjomu samazināšanās.
Kopējo transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu 2.ceturksnī ietekmējis arī J.Paidera viedoklī nepieminētās pasta un kurjeru darbības pieaugums par 10,5 %.
CSP šī skaidrojuma noslēgumā vēlas uzsvērt, ka pilnvērtīga nozares analīze ir iespējama tikai tad, ja tiek ņemti vērā visi tās darbību ietekmējošie rādītāji. Atsevišķu rādītāju tendencioza pasniegšana neliecina par visas nozares raksturojumu.
*Faktiskajās cenās, aprēķins atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo kontu sistēmas metodoloģijai