Meliem īsas kājas, arī statistikā, tāpēc melus nelietojam

Statistikas datu oponentu mīļākais teiciens ir par meliem, lieliem meliem un statistiku. To var izlasīt arī NRA 19.maija Jura Paidera komentārā „Lielie meli un Latvijas statistika”, kurā pausts apgalvojums par to, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir falsificējusi jaunākos rūpniecības statistikas datus, kā arī izteikts pieņēmums, ka līdzīgi varētu būt sagrozīti IKP, inflācijas, migrācijas, nodarbinātības un, iespējams, arī finanšu sektora rādītāji.

CSP darba atslēgvārdi ir kvalitāte, caurspīdīgums un profesionalitāte. CSP ir patstāvīga valsts iestāde, kura strādā valsts labā un godprātīgi pilda Valsts statistikas likumā noteikto – valsts statistikā izmantojamai metodoloģijai un sagatavotajai informācijai ir jābūt objektīvai un neatkarīgai no politiskajiem procesiem un interešu grupām.¹

Šos principus var attiecināt uz jebkuru CSP izplatīto statistiku, un tas atbilst Eiropas statistikas sistēmas standartiem. Līdzīgi strādā arī mūsu kolēģi citās ES dalībvalstīs. Ar jebkuras CSP publicētās statistikas metodoloģiju ikviens var iepazīties CSP mājaslapā katras nozares metadatu sadaļā. Jautājums ir, vai ir vēlēšanās lasīt teorētisko pamatojumu, kā esam nonākuši līdz konkrētajiem cipariem. Šķiet, ka NRA raksta autors to nav vēlējies.

Plašāk izklāstīšu rūpniecības statistikas metodoloģiju, jo tieši par rūpniecības datiem CSP ir saņēmusi NRA kritiku par izaugsmes falsifikāciju. Šādi varētu raksturot jebkurus datus, jo ikvienas statistikas pamatā ir stingra un ES līmenī saskaņota metodoloģija.

Viens no galvenajiem rūpniecības rādītājiem ir Rūpniecības produkcijas indekss (RPI), kas raksturo saražotā rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas mēnesī. Produkcijas vērtību ietekmē gan tās apjoma, gan cenu izmaiņas, bet ietekmi uz ekonomiku kopumā tās svars jeb nozaru saražotā pievienotā vērtība. Ikmēneša rūpniecības statistika tiek apkopota atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr.1165/98², kurā noteiktas datu vākšanas un publicēšanas prasības.

Lai iegūtu korektu nozares izaugsmes rādītāju, svarīgi novērtēt pēc iespējas precīzāku katras nozares devumu jeb statistikā – svaru kopējā saražotajā pievienotajā vērtībā. Lai to nodrošinātu, CSP, sākot ar 2011.gadu, mainīja RPI aprēķinu metodi, pārejot no fiksētiem uz mainīgiem svariem, kuru priekšrocība ir svaru regulāra, ikgadēja aktualizēšana. Tā, piemēram, izmantojot fiksētos svarus, 2008.gada vidējais RPI pret 2010.bāzes gadu ir 104,5, bet ar mainīgiem svariem aprēķinātais ir 106,4, starpība 1,9 procentpunkti. 2009.gadā attiecīgi – 87,5 un 87,1, starpība 0,4 procentpunkti. 2010.gadā abi rādītāji ir 100, jo 2010.gads ir RPI bāzes jeb salīdzinājuma periods (2010=100). Sākot ar 2011.gadu, indeksa aprēķinos pāriets uz  mainīgiem svariem, un 2011.gada vidējais RPI ir 109, 2012.gadā 115,8, 2013.gadā 114,7.

Statistika nepārtraukti seko izmaiņām ne tikai statistikas datos, bet arī, vērojot un analizējot nozaru attīstības tendences un notikumus, lai varētu savlaicīgi novērst neatbilstības starp svaru struktūru un esošo ekonomisko situāciju un izvairītos no nepareizas ekonomiskās situācijas atspoguļošanas. Tas tiek darīts, gan aptaujājot uzņēmējus u.c. respondentus, gan sazinoties ar ražotāju asociācijām, kolēģiem kaimiņvalstīs, piedaloties semināros un darba grupās. Ņemot vērā pēdējo gadu straujo ekonomisko procesu attīstību un pārmaiņas, ES dalībvalstis, t.sk. Latvija kopīgi ar ES statistikas biroju Eurostat speciālā darba grupā diskutēja un pieņēma lēmumu par ķēdes indeksa plašāku ieviešanu īstermiņa statistikā, kas ļautu saskaņot indeksa aprēķinus ar nacionālajiem kontiem un cenu statistiku, kuri šo indeksu aprēķinu metodi jau izmanto savā praksē.

Ņemot vērā darba grupā izstrādātās rekomendācijas un metodoloģiju, tika nolemts, sākot ar 2011.gadu, pāriet uz jaunu RPI indeksa – ķēdes indeksa ar mainīgiem svariem – aprēķinu, lai tā nodrošinātu pēc iespējas precīzāku, esošajai situācijai pietuvinātu un to raksturojošu informāciju. Lietojot aprēķinos indeksus ar mainīgiem svariem, iespējams panākt pārskata periodam pēc iespējas tuvāku nozaru attīstības novērtējumu, iekļaujot pēdējo gadu būtiskākās un vērā ņemamās izmaiņas nozaru struktūrā. Līdz tam, aprēķinos izmantojot indeksus ar fiksētiem svariem, tika ignorētas pēdējo gadu nozaru strukturālās pārmaiņas, tai skaitā atsevišķu nozīmīgu tendenču attīstība, vai tieši otrādi – kritums.

Datu ieguves un apstrādes prakse nosaka – ja ir iespējams aprēķinos izmantot jaunākus,  labākus un kvalitatīvākus datus, tad ir jāveic datu revīzija jeb precizēšana, par to informējot datu lietotājus. CSP to dara gan ar mediju starpniecību, gan arī šie principi izlasāmi CSP Revīzijas politikā iestādes mājaslapā. Situācija ar RPI pārrēķinu šī gada martā nav nekas cits kā ikdienas darbs, lai nodrošinātu pēc iespējas jaunākus un precīzākus datus ekonomikas procesu izvērtējumam, un tam nav ne mazākās saistības ar kādu pasūtījumu vai kāda individuālajām vēlmēm.

Statistika regulāri strādā pie jaunu metožu izstrādes, jau zināmu piemērošanas, ieviešanas, jaunu datu avotu izmantošanas un citu valstu labās prakses pārņemšanas. Statistika regulāri vērtē savu datu kvalitāti pēc starptautiski izstrādātas metodoloģijas, un visa informācija pieejama gan CSP mājaslapā, gan individuāli uzdodot jautājumus statistikas speciālistiem.

Lai NRA lasītājiem nebūtu šaubu par datu ticamību, varu apgalvot, ka Latvijā nepastāv dubultā statistika. Nav citas – slepenās un konfidenciālās – statistikas kā vien tā, kas publicēta mūsu datubāzēs un ir pieejama ikvienam interesentam.

 Atbilde uz NRA 19.05.2014. komentārrakstu „Lielie meli un Latvijas statistika”

¹ Valsts statistikas likuma 3.panta ceturtā daļa

²Padomes 1998.gada 19.maija Regula (EK) Nr.1165/98 par īstermiņa statistiku (pielikums A “Rūpniecība”)