VM rosina alkoholu ļaut lietot no 20 gadiem

© Depositphotos

Veselības ministrija (VM) rosina no 2028. gada paaugstināt alkoholisko dzērienu iegādes un lietošanas vecuma slieksni no 18 līdz 20 gadiem, pilnībā aizliegt alkohola reklāmu, liegt tā tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un domāt par lēta alkohola pieejamības mazināšanu.

Ministrija līdz 2. decembrim saskaņošanai nodevusi informatīvo ziņojumu par Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikto ierobežojumu ietekmes izvērtējumu un to iegādes vecuma sliekšņa paaugstināšanu. To vēl būs jāskata valdībā.

Dokumentā izvērtēta pērn 1. augustā spēkā stājušos Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu ietekme uz sabiedrības veselību un tautsaimniecību, kā arī iedzīvotāju kolektīvajā iesniegumā "Alkohols no 21 gada vecuma" ietvertais priekšlikums paaugstināt alkohola iegādes un lietošanas vecuma slieksni.

VM rekomendē noteikt vienotu 20 gadu slieksni visu alkoholisko dzērienu iegādei un lietošanai. Tas pamatots ar nepieciešamību stiprināt jauniešu aizsardzību un novērst pašreizējo atšķirību starp alkohola un tabakas un nikotīna produktu iegādes vecumu.

Ministrijas vērtējumā vecuma sliekšņa paaugstināšana tikai stiprajiem dzērieniem saglabātu būtisku alkohola pieejamību jauniešiem, jo viņu vidū izplatīta arī alus, vīna un sidra lietošana. Savukārt veselības risku nosaka ne tikai dzēriena veids un stiprums, bet arī kopējais uzņemtā etanola daudzums, lietošanas biežums un paradumi.

Lai gan kolektīvajā iesniegumā rosināts noteikt 21 gada slieksni, ziņojumā atzīmēts, ka nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī nav vienota 21 gada minimālā alkohola iegādes vecuma. VM ieskatā Latvijā piemērotāks būtu vienots 20 gadu slieksnis, to īstenojot kopā ar efektīvu vecuma kontroli, cenu politiku, profilaksi un alkohola fiziskās pieejamības un reklāmas ierobežojumiem.

Ministrija rosina aizliegt arī 18 un 19 gadus vecām personām lietot alkoholiskos dzērienus un glabāt tos personiskam patēriņam. Piedāvāts arī aizliegt šo personu iesaistīšanu alkohola lietošanā, tostarp alkohola nodošanu viņu rīcībā, vienlaikus paredzot izņēmumu profesionālās izglītības programmu mācību praksei prakses vadītāja klātbūtnē.

VM piedāvā noteikt pilnīgu alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu, tostarp aizliedzot preču zīmju reklāmu visos kanālos, un saglabāt spēkā esošos tirdzniecības veicināšanas ierobežojumus. Ministrija norāda, ka daļēji reklāmas ierobežojumi ļauj saglabāt alkohola zīmolu redzamību ar sponsorēšanu, digitālo mārketingu un citiem komunikācijas veidiem.

Piedāvāts aizliegt izklaides un sporta pasākumu sponsorēšanu, ja informācijā par sponsorēšanu ir norāde uz alkoholisko dzērienu, tā preču zīmi vai alkohola lietošanu. Saistītas izmaiņas VM rosina veikt arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Tāpat ministrija piedāvā aizliegt alkohola mazumtirdzniecību vietās, kas ir degvielas uzpildes stacijas teritorijā vai tās tiešā tuvumā un ir funkcionāli saistītas ar staciju. Rosināts arī ierobežot alkoholisko dzērienu redzamību mazumtirdzniecības vietās, nodrošinot samērīgu un praktiski īstenojamu risinājumu.

Vēl viens priekšlikums paredz papildu marķējumu uz alkohola iepakojuma, tai skaitā brīdinājumus par alkohola negatīvo ietekmi uz veselību un vēža attīstības risku, kā arī brīdinājumus nelietot alkoholu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli. Piedāvātas arī papildu prasības informācijai par sastāvu un uzturvērtību, paredzot atsevišķus izņēmumus vīnkopības produktiem un mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.

Vecuma sliekšņa paaugstināšanu, reklāmas un sponsorēšanas aizliegumus un alkohola tirdzniecības aizliegumu degvielas uzpildes stacijās piedāvāts ieviest no 2028. gada 1. janvāra. Savukārt papildu marķējuma prasības rosināts ieviest no 2029. gada 1. janvāra. Marķējuma regulējums vēl būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Izvērtējot jau ieviestos ierobežojumus, VM secinājusi, ka tie būtu saglabājami un to ietekme jāturpina vērtēt. Ziņojumā ietvertajā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja analīzē konstatēts, ka piecos mēnešos pēc 2025. gada 1. augusta mirstība no alkohola lietošanas tieši izraisītiem nāves cēloņiem bijusi par 27% zemāka nekā līmenis, kas būtu sagaidāms, turpinoties iepriekšējai mirstības tendencei.

Vienlaikus minēts, ka īsais novērojumu periods vēl neļauj izdarīt galīgus secinājumus par ierobežojumu ilgtermiņa ietekmi uz alkohola patēriņu, saslimstību, traumatismu un mirstību vai pilnībā nodalīt to ietekmi no citiem faktoriem.

Tautsaimniecības izvērtējumā konstatēts, ka no 2025. gada augusta līdz šī gada martam patēriņam Latvijā nodotais alkoholisko dzērienu un alus apjoms bija par 6,6% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Tomēr alkohola aprites sarukums bija sācies jau iepriekš, un tirgu ietekmēja arī akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, inflācija, iedzīvotāju pirktspēja un citi ekonomiskie apstākļi. Tādēļ novērotās izmaiņas nevar attiecināt tikai uz alkohola aprites ierobežojumiem.

Kopējie iekasētie akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem un alus analizētajā periodā saglabājušies iepriekšējā perioda līmenī, jo apjoma samazinājuma ietekmi kompensējusi nodokļa likmju paaugstināšana.

Vienlaikus ekonomiskā ietekme dažādos uzņēmējdarbības segmentos atšķiras. Ziņojumā identificēta izteiktāka ietekme uz atsevišķiem specializētās tirdzniecības, distances tirdzniecības un mazo reģionālo veikalu segmentiem, savukārt kopējie mazumtirdzniecības rādītāji neuzrāda vienotu lejupslīdi visā nozarē.

Ziņojumā secināts, ka pēc ierobežojumu ieviešanas alkohola cenas Latvijā samazinājušās, kamēr Lietuvā un Igaunijā tās pieaugušas. Tāpēc jāvērtē papildu cenu politikas instrumenti īpaši lēta alkohola pieejamības mazināšanai, minēts ziņojumā.

Uzraudzībā konstatētas regulējuma interpretācijas grūtības un pārkāpumi, tostarp alkohola atlaižu reklamēšana, "laimīgo stundu" un komplektētu piedāvājumu izmantošana. Elektroniskajā vidē identificēti arī nelegāli alkohola aprites kanāli un tirdzniecības laika ierobežojumu neievērošana. Tādēļ rosināts stiprināt uzraudzību, īpaši pārbaudot sešu stundu nogaidīšanas prasības ievērošanu distances tirdzniecībā.

Ziņojumu VM sagatavojusi, iekļaujot Ekonomikas un Finanšu ministrijas informāciju, kā arī sadarbojoties ar PVO Eiropas Reģionālo biroju un Slimību profilakses un kontroles centru.

Kā vēstīts, kopš 2025. gada 1. augusta alkohola mazumtirdzniecība, izņemot pārdošanu izlejamā veidā patērēšanai uz vietas, pirmdienās līdz sestdienās atļauta no plkst. 10 līdz plkst. 20, bet svētdienās no plkst. 10 līdz plkst. 18. Distances tirdzniecībā alkoholu drīkst piegādāt vai izsniegt ne agrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma, ievērojot atļauto tirdzniecības laiku. Ierobežota arī cenu un atlaižu reklāma un vairāki tirdzniecības veicināšanas paņēmieni.

Lasi arī:

Video