Eiropu pārņēmis zāļu deficīts. Kā to var risināt?
Zāļu deficīts Eiropā vairs nav tikai atsevišķu valstu veselības aprūpes sistēmas problēma. Pēdējos gados tas kļuvis par Eiropas Savienības mēroga zāļu piegādes drošības jautājumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta aktīvajām farmaceitiskajām vielām (apo) jeb API (active pharmaceutical ingredients - angļu val.) – vielām, kas nodrošina zāļu farmakoloģisko iedarbību un bez kurām gala zāļu ražošana nav iespējama. Kā stiprināt API ražošanas jaudas Eiropā šābrīža globālās nenoteiktības apstākļos un mazināt zāļu piegādes riskus?
“Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļas vadītājs Raimonds Auziņš informē, ka zāļu deficīts Eiropā vairs nav tikai atsevišķu valstu veselības aprūpes sistēmas problēma. Pēdējos gados tas kļuvis par Eiropas Savienības mēroga zāļu piegādes drošības jautājumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta aktīvajām farmaceitiskajām vielām (apo) jeb API (active pharmaceutical ingredients - angļu val.) - vielām, kas nodrošina zāļu farmakoloģisko iedarbību un bez kurām gala zāļu ražošana nav iespējama. Kā stiprināt API ražošanas jaudas Eiropā šābrīža globālās nenoteiktības apstākļos un mazināt zāļu piegādes riskus?
Eiropas Komisijas (EK) 2025. gadā publicētajā analīzē secināts, ka aptuveni 75 % ķīmisko API ražošanas vietu atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), galvenokārt Indijā un Ķīnā. Savukārt aptuveni 21 % no analizētajām aktīvajām farmaceitiskajām vielām ES nav nevienas ražošanas vietas. Tas nozīmē, ka atsevišķu zāļu ražošanā Eiropa ir pilnībā atkarīga no trešo valstu piegādēm, ko īpaši izjūtam globālo satricinājumu laikā.
Šāda situācija izveidojusies ekonomisku iemeslu dēļ - Āzijā ražotas API var būt par vismaz 20-40 % lētākas nekā Eiropā ražotās. Ražošanu Eiropā sadārdzina enerģijas, darbaspēka un vides prasību izmaksas, savukārt lielie Āzijas ražotāji iegūst arī no ražošanas apjoma. Rezultātā daudzu plaši lietotu un salīdzinoši lētu zāļu ražošanas ķēdes vairāku gadu desmitu laikā ir koncentrējušās ārpus Eiropas.
Zemākas cenas nevar vērtēt atrauti no piegādes drošības. Ja konkrētu zāļu aktīvā viela tiek ražota tikai dažās rūpnīcās vai vienā ģeogrāfiskajā reģionā, ražošanas problēmas, kvalitātes neatbilstība, loģistikas traucējumi vai eksporta ierobežojumi var vienlaikus ietekmēt zāļu pieejamību vairākās valstīs. Un kas notiek brīdī, kad valstis, kurās notiek šo vielu ražošana, savu dominējošo pozīciju sāk izmantot kā ekonomisku vai politisku sviru?
Tieši šīs atkarības mazināšanai ES maina pieeju zāļu piegādes drošībai. 2026. gada maijā tika panākta provizoriska vienošanās par Kritiski svarīgo zāļu aktu, kura mērķis ir palielināt kritiski svarīgu zāļu un to aktīvo vielu ražošanas jaudu ES, dažādot piegādes avotus un mazināt pārmērīgu atkarību no trešajām valstīm. Virziens ir pareizs, taču ar politisku apņemšanos vien nepietiek - lai mēs patiešām atgūtu lielāku kontroli pār savu zāļu piegādes ķēdi, jāspēj radīt apstākļi, kuros aktīvo farmaceitisko vielu ražošana Eiropā ir arī konkurētspējīga.
Izmaiņas paredzētas publiskajos zāļu iepirkumos. Līdz šim cena daudzos tirgos bijusi viens no galvenajiem konkurences faktoriem, kas Eiropas ražotājiem apgrūtināja konkurenci ar zemāku izmaksu ražotājiem no trešajām valstīm. Regulējums paredzēs, ka kritiski svarīgu zāļu iepirkumos jāņem vērā arī piegādes noturība. Kritērijiem jāveicina aktīvo vielu piegādes avotu dažādošana un jānovērtē uzticami piegādātāji, piegādes termiņi, krājumi un piegādes ķēdes pārvaldība.
Vēl konkrētāks mehānisms plānots gadījumos, kad kritiski svarīgu zāļu piegādes ķēdē konstatēta augsta atkarība no vienas vai dažām trešajām valstīm. Šādos gadījumos publiskajos iepirkumos būs jāveicina ražošana ES. Cits mehānisms ļaus piešķirt papildu punktus piedāvājumam, kurā vismaz 50 % attiecīgā līguma apjoma veido ES ražotas kritiski svarīgās zāles un to aktīvās vielas.
Vai jaunie regulējuma mehānismi nozīmē, ka tikai Eiropa var vai tai būtu jāražo API pašai? Īsā atbilde ir - nē. Ieviestie pasākumi ir “plats solis”, tomēr to praktiskā īstenošana joprojām ir izaicinājums. Atsevišķām API Eiropā pašlaik nav alternatīvu ražošanas jaudu, savukārt jaunu jaudu izveide vai ražošanas atjaunošana prasa laiku un finanšu resursus. Tāpēc līdz ar ražošanas stiprināšanu Eiropā būtiska ir arī piegādātāju un ģeogrāfisko avotu diversifikācija, kā arī pārredzama sadarbība ar valstīm ārpus ES.
Vienlaikus pašlaik nav vienotas datubāzes, kas ļautu novērtēt API faktiskos ražošanas apjomus, brīvās ražošanas jaudas un ražotāju specializāciju katrā dalībvalstī. Daļa šīs informācijas, protams, ir komerciāli sensitīva, tomēr vienotas sistēmas trūkums apgrūtina kopīgu risku novērtēšanu, investīciju piesaisti un vienotas pieejas veidošanu.
Eiropā saražoto API īpatsvara palielināšana pati par sevi zāļu deficītu neatrisinās, turklāt katrā dalībvalstī izveidot pilnu visu nepieciešamo aktīvo vielu ražošanas ciklu nav nepieciešams. Zāļu piegādes noturība lielā mērā būs atkarīga no dalībvalstu, regulatoru un farmācijas uzņēmumu spējas sadarboties. Labāka informācijas aprite par ražošanas iespējām, koordinētas investīcijas un vairāku neatkarīgu API piegādes avotu veidošana ES var mazināt atkarību no atsevišķiem ārējiem piegādātājiem un risku, ka traucējumi vienā reģionā izraisa globālu zāļu deficītu. Arī “Grindeks” attīsta sadarbības iespējas ar Eiropas farmācijas uzņēmumiem API ražošanas jomā. Vienlaikus nepieciešama arī politiska izšķiršanās par to, kā radīt apstākļus, kuros ražošana Eiropā spēj konkurēt ar lētākām Āzijas API izejvielām.
