Kas notiks ar Latvijas slimnīcām pēc reformas? Skaidro Hosams Abu Meri [papildināts]
Veselības aprūpes cilvēkresursu trūkuma apstākļos nevar radīt ilūziju, ka katrā nelielā apdzīvotā vietā būs pieejams pilns daudzprofilu slimnīcas pakalpojumu klāsts ar visām specializācijām, pēc valdībā otrdien apstiprinātās slimnīcu tīkla reformas uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
"Tā nenotiek nevienā Eiropas valstī - sarežģītāki pakalpojumi tiek koncentrēti tur, kur iespējams nodrošināt lielāku pieredzi, speciālistu pieejamību un augstāku pacientu drošību," pauž ministrs.
Kā vēstīts, par spīti ilgstošām diskusijām un viedokļu atšķirībām starp Veselības ministriju (VM) un nozares pārstāvjiem valdība otrdien apstiprināja slimnīcu dalījumu trīs līmeņos un tajās nodrošināmo pakalpojumu profilus, pārskatot prasības neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darba organizācijai un personālam.
Grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, tādējādi, VM skatījumā, ārstniecības iestādēm būs laiks paredzēto izmaiņu ieviešanai. Valdība par šiem grozījumiem otrdien diskutēja vairāk nekā pusotru stundu.
Valdības sēdē Abu Meri uzsvēra, ka līdzšinējā sistēmā pacienti dažkārt tiekot pārsūtīti no vienas slimnīcas uz citu un nepieciešamo palīdzību saņem novēloti. Tā rezultātā cilvēkam var rasties invaliditāte vai apdraudējums dzīvībai.
Viņš skaidroja, ka, gatavojot pārmaiņas, VM identificējusi katras slimnīcas funkcijas un tajā faktiski pieejamo, uz vietas esošo speciālistu skaitu. Ar slimnīcām esot notikušas vairāk nekā 100 sanāksmes, pārrunājot ārstniecības iestāžu ieceres un attīstības plānus.
Ministrs norādīja, ka vairākās ārstniecības iestādēs formāli paredzētie speciālisti faktiski neatrodas uz vietas un attiecīgā palīdzība netiek nodrošināta. Tādēļ prasības slimnīcām pielāgotas esošajam speciālistu skaitam un pacientu plūsmai.
Ministrijā uzsver, ka neatliekamā palīdzība visās slimnīcās saglabāsies visu diennakti, bet ikdienā nepieciešamie pakalpojumi būs pieejami iespējami tuvu cilvēku dzīvesvietai. VM arī atkārtoti norāda, ka reforma neparedz slimnīcu slēgšanu. Visās slimnīcās saglabāsies neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība un pacientu uzņemšana, kā arī ārsti, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi diennakts režīmā.
VM skaidro, ka arī kopējais finansējums slimnīcām un stacionārajai veselības aprūpei netiek samazināts. Tikšot mainīta finansējuma sadale starp pakalpojumiem un slimnīcu profiliem, lai tā vairāk atbilstu pacientu vajadzībām, sniegto pakalpojumu apjomam, slimnīcu kapacitātei un ārstniecības personāla pieejamībai.
Abu Meri sēdē atzīmēja, ka Latvijas Slimnīcu biedrības paustās bažas par finansējumu ir saprotamas un veselības aprūpei finansējuma kopumā trūkst gan šogad, gan trūks nākamgad. Cita starpā slimnīcām pēdējos gados nācies saskarties ar apkures, degvielas un darbaspēka izmaksu pieaugumu, tādēļ nākamgad būs nepieciešams turpināt sarunas par tarifu pārskatīšanu, pauda ministrs.
Viņš norādīja, ka par slimnīcu tīkla pārveidi sākts runāt jau 2017. un 2018. gadā, un kopš tā laika bijuši vairāk nekā pieci mēģinājumi īstenot pārmaiņas. Divreiz attiecīgie priekšlikumi nonākuši līdz valdībai, tomēr to virzība apturēta.
Abu Meri uzsvēra, ka slimnīcu tīkla pārveide nav viena ministra vai VM projekts, par nepieciešamību sakārtot slimnīcu tīklu runāts gadiem.
Ministrs informēja, ka darba kārtībā vēl ir grozījumi saistībā ar hospitalizācijas plānu, kā arī kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību jāturpina darbs pie slimnīcu sadarbības principiem, tai skaitā jāturpina darbs pie nosacījumiem, kad pacientu pārvest uz zemāka vai augstāka līmeņa ārstniecības iestādi.
Jau ziņots, ka slimnīcu tīkla reformas gaitā paredzēts līdz 2029. gadam pāriet no pašreizējiem pieciem slimnīcu līmeņiem uz trim - daudzprofilu, reģionālajām un lokālajām slimnīcām. Sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus plānots koncentrēt slimnīcās ar atbilstošu kapacitāti, vienlaikus saglabājot pamatpakalpojumu pieejamību iespējami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
Daudzprofilu slimnīcu līmenī iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.
Reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Savukārt lokālo slimnīcu līmenī iekļauta Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca un Bauskas slimnīca.
Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapija un hronisku pacientu ārstēšana.
Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tostarp biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.
Daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos profilos - neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kuros nepieciešama lielāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.
Atsevišķām lokālajām slimnīcām noteikti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pakalpojumu pieejamību.
Īpaši nosacījumi paredzēti Austrumu pierobežas slimnīcām, ņemot vērā nacionālās drošības un reģionālās pieejamības aspektus. Izvērtētas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iespējas pacientus savlaicīgi nogādāt līdz tuvākajai atbilstošajai slimnīcai, tostarp Tukuma slimnīcai, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai un Alūksnes slimnīcai.
Papildināts:
Arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka nav jēgas uzturēt visas slimnīcas ar augstāko pakalpojumu klāstu, ja nav personāla.
"Puse uzņemšanas nodaļu nav nodrošinātas ar nepieciešamo personālu, lai varētu sniegt tos pakalpojumus, kurus saka, ka tās piedāvā," norādīja Kulbergs, uzsverot, ka nevar turpināt uzturēt ēkas, ja nav mediķu.
Vienlaikus šādi netiek risināta arī problēma ar to, ka Rīgā nav pirmā līmeņa slimnīcas, atzina premjers. Proti, ir augstākā līmeņa slimnīcas ar dārgu aprīkojumu un augstākā ranga profesionāļiem, bet tām jāveic arī dažādas elementāra līmeņa manipulācijas, kas tām nebūtu jādara.
Veselības ministra nākamais uzdevums esot sakārtot šo jautājumu, lai Rīgā būtu pirmā līmeņa slimnīca un augstākā līmeņa slimnīcas netiktu apgrūtinātas ar vienkāršām manipulācijām.
