NMPD centra vadītājs par notiekošo pie slimnīcām: Tas tiešām neiztur nekādu profesionālo kritiku
Ilgstoša pacientu gaidīšana Neatliekamās medicīnas centra uzņemšanā nav tikai organizatoriska problēma – tā ietekmē gan pacientu cieņu, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta spēju operatīvi palīdzēt citiem cilvēkiem. Tā TV24 raidījumā "#DrApinis" uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta centra "Krasts" vadītājs un RSU docētājs Rafails Ciekurs.
Ciekurs norādīja, ka brigāžu ilgstoša gaidīšana pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām kļuvusi par ikdienu, taču tā nedrīkstētu būt norma. Viņš atzina, ka pacienti arvien biežāk pauž neizpratni par situāciju un pēc hospitalizācijas raksta sūdzības, vaicājot, kādēļ viņi nogādāti slimnīcā, kur viņus ilgstoši neuzņem.
Tik ilga pacientu uzņemšana nav vērtējama kā cieņpilna attieksme pret pacientu," uzsvēra Ciekurs.
Viņš minēja piemērus, kas, viņaprāt, nav pieļaujami mūsdienu veselības aprūpē. Kamēr pacienti atrodas neatliekamās palīdzības automašīnās, viņu iespējas apmierināt elementāras vajadzības ir ļoti ierobežotas.
Ciekurs stāstīja par gadījumu, kad 45 gadus vecam pacientam ar sirds ritma traucējumiem brigādei nācies iedot autiņbiksītes, jo viņš ilgstoši nevarēja nokļūt līdz tualetei.
Tas tiešām neiztur nekādu profesionālo kritiku," sacīja NMPD centra vadītājs.
Runājot par iespējamiem risinājumiem, Ciekurs uzsvēra, ka slimnīcām skaidri jāinformē, ja konkrētajā brīdī tās nespēj uzņemt pacientus.
Viņaprāt, daudz labāk ir operatīvi paziņot, ka uzņemšana uz laiku nav iespējama, nevis likt brigādēm un pacientiem stundām ilgi gaidīt pie uzņemšanas nodaļas.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka problēma nav vienas ārstniecības iestādes atbildība.
"Tā ir sistēmiska problēma," norādīja Ciekurs, piebilstot, ka šāda situācija atkārtojas regulāri un risinājumi jāmeklē visas veselības aprūpes sistēmas līmenī.
Diskusijā tika norādīts, ka Rīgas slimnīcu sistēma šobrīd ir pārāk koncentrēta uz universitātes slimnīcām, kurās tiek sniegta augsti specializēta palīdzība. Taču ne visiem pacientiem nepieciešama tieši šāda līmeņa ārstēšana.
Ciekurs skaidroja, ka NMPD brigādes neizvēlas slimnīcu patvaļīgi. Pacienta nogādāšanas vietu nosaka divi galvenie kritēriji - diagnozes atbilstība un tuvākais stacionārs, ievērojot Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plānu. Ja kāda slimnīca konkrētā brīdī nevar nodrošināt nepieciešamo palīdzību, maršruti tiek mainīti.
Noslēgumā Ciekurs piekrita, ka viena no būtiskākajām problēmām ir nepietiekamais slimnīcu skaits galvaspilsētā.
Viņš uzsvēra, ka ne visiem neatliekamajiem pacientiem nepieciešama universitātes slimnīcu augsti specializētā aprūpe, tādēļ Rīgas veselības aprūpes sistēmai būtu jāspēj nodrošināt plašākas hospitalizācijas iespējas arī mazāk sarežģītos gadījumos.
