Asociācija brīdina: jaunā kārtība rada risku dzemdības atstāt bez medicīnas personāla

Plānotu ārpusstacionāra dzemdību vecmāšu apvienība aicina apturēt Veselības ministrijas (VM) izstrādāto grozījumu dzemdību palīdzības kārtībā virzību pašreizējā redakcijā, brīdinot, ka tie varētu veicināt dzemdības bez medicīniskā personāla klātbūtnes.

VM izstrādājusi grozījumus Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībā, paredzot grūtniecēm papildu izmeklējumus, precizētus aprūpes vizīšu laikus un stingrākas prasības ārpusstacionāra dzemdību palīdzības nodrošināšanai, liecina VM noteikumu projekts. Publiskā apspriešana Tiesību aktu portālā ir līdz šodienai.

Apvienība kritizē īso publiskās apspriešanas termiņu, kas bijis tieši pirms Jāņu svētkiem un svētku laikā, un radījis "risku, ka sabiedrības līdzdalība būs formāla, nevis reāla".

Viens no apvienības iebildumiem ir par prasību, ka, konstatējot indikācijas dzemdētājas pārvešanai uz stacionāru, pārvešana jānodrošina 30 minūšu laikā. Apvienība aicina šādu absolūtu prasību neiekļaut un paredzēt, ka ārstniecības persona savlaicīgi organizē pārvešanu atbilstoši dzemdētājas un augļa klīniskajam stāvoklim, pārvešanas plānam un, ja nepieciešams, sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD).

Apvienība uzsver, ka ārpusstacionāra aprūpes sniedzējs nevar objektīvi garantēt NMPD ierašanās laiku, transportēšanas ilgumu, ceļu satiksmes apstākļus, laikapstākļus, attālumu līdz stacionāram vai konkrētā stacionāra spēju nekavējoties uzņemt pacienti. Tādēļ tiesību normai būtu jānosaka pienākums savlaicīgi atpazīt pārvešanas indikācijas, organizēt pārvešanu, nodrošināt aprūpes pēctecību un informācijas nodošanu, nevis garantēt konkrētu laika rezultātu.

Apvienības ieskatā, ja konkrēts pārvešanas laiks tiek uzskatīts par būtisku drošības kritēriju, tas jārisina ar skaidriem sadarbības algoritmiem starp ārpusstacionāra aprūpes sniedzējiem, NMPD un stacionāriem, nevis uzliekot ārpusstacionāra vecmātei pienākumu garantēt 30 minūšu pārvešanu.

Vecmātes norāda, ka analoga prasība netiek piemērota sievietēm, kuras plāno dzemdības stacionārā, lai gan arī tur var rasties vajadzība pārvest dzemdētāju uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi. Arī NMPD ne vienmēr var nodrošināt nogādāšanu stacionārā 30 minūtēs. Apvienības ieskatā, tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret ārpusstacionāra dzemdību aprūpi un var mazināt tās pieejamību reģionos.

Otrs iebildumu bloks saistīts ar nosacījumiem, kad drīkst plānot ārpusstacionāra dzemdības. Grozījumos paredzēts, ka tās var plānot zema riska dzemdētājai, kura ir fiziski un psihiski vesela, kuras ķermeņa masas indekss ir mazāks nekā 30 kilogrami uz kvadrātmetru, kurai ir viens auglis pakauša priekšguļā, grūtniecības laiks ir no 37 nedēļām līdz 40 nedēļām un sešām dienām, nav grūtniecības sarežģījumu, tostarp paaugstināta asiņošanas riska, un 35.-37. gestācijas nedēļā saņemta konsultācija tuvākajā dzemdību iestādē.

Apvienība aicina šos nosacījumus būtiski pārstrādāt, absolūtus un formālus aizliegumus aizstājot ar individuālu, dokumentētu un pierādījumos balstītu riska izvērtējumu. Tās ieskatā, ārpusstacionāra dzemdības būtu plānojamas grūtniecei, kurai pēc individuāla medicīniska izvērtējuma nav konstatēti tādi mātes vai augļa veselības riska faktori, kas konkrētajā gadījumā būtiski paaugstina risku. Izvērtējumā būtu jāņem vērā grūtniecības norise, mātes un augļa stāvoklis, augļa guļa, gestācijas laiks, asiņošanas risks, iepriekšējo dzemdību anamnēze, izmeklējumu rezultāti, perinatālās aprūpes algoritmi un grūtnieces informēta izvēle.

Vecmātes iebilst pret absolūtu ķermeņa masas indeksa ierobežojumu, norādot, ka tas pats par sevi nav diagnoze un nevar aizstāt individuālu riska izvērtējumu. Apvienības ieskatā, sievietei ar indeksu nedaudz virs 30, bet fizioloģiski noritošu grūtniecību un bez citiem riska faktoriem nevajadzētu automātiski liegt iespēju plānot ārpusstacionāra dzemdības.

Apvienība iebilst arī pret automātisku ierobežojumu plānot ārpusstacionāra dzemdības pēc 40 nedēļām un sešām dienām, norādot, ka daudzām sievietēm spontānas dzemdības sākas pēc aprēķinātā dzemdību datuma un fizioloģiska grūtniecība var turpināties arī pēc 41. nedēļas. Tās ieskatā, samērīgāks risinājums būtu individuāls mātes un augļa stāvokļa izvērtējums, papildu augļa labsajūtas kontrole, informēta piekrišana un skaidrs aprūpes vai pārvešanas plāns.

Apvienība aicina izslēgt vai precizēt formulējumu "fiziski un psihiski vesela", jo tas esot neskaidrs un plaši interpretējams. Vecmātes norāda, ka nav saprotams, vai par šķērsli varētu kļūt, piemēram, pagātnē bijusi un patlaban kontrolēta trauksme vai depresija, kas neietekmē sievietes spēju pieņemt informētu lēmumu un sadarboties ar aprūpes sniedzēju. Ierobežojumam jābūt saistītam tikai ar aktuālu, dokumentētu un konkrētajā gadījumā būtisku veselības stāvokli.

Iebildumi izteikti arī pret prasību 35.-37. gestācijas nedēļā saņemt konsultāciju tieši dzemdību vietai tuvākajā dzemdību iestādē. Apvienības ieskatā, tā rada nesamērīgu attieksmi pret ārpusstacionārā strādājošiem speciālistiem un faktiski nozīmē, ka viņu profesionālais izvērtējums tiek uzskatīts par nepietiekamu. Turklāt stacionārs pats sniedz alternatīvu dzemdību pakalpojumu, tādēļ obligāta "atļauja" no tuvākā stacionāra var radīt interešu konflikta risku un sievietes izvēli padarīt atkarīgu no konkrēta stacionāra vai speciālista nostājas.

Apvienība pieļauj, ka pirmsdzemdību konsultācija 35.-37. gestācijas nedēļā varētu būt noderīga, tomēr to aicina vērtēt kā vispārēju instrumentu visām grūtniecēm neatkarīgi no plānotās dzemdību vietas.

Trešais priekšlikumu bloks attiecas uz prasībām vecmātēm. Apvienība atbalsta prasību, ka plānotās ārpusstacionāra dzemdībās piedalās divas ārstniecības personas, no kurām vismaz viena ir sertificēta vecmāte, tomēr aicina profesionāli izvērtēt prasību par vismaz piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā.

Apvienība lūdz skaidrot, uz kādiem pierādījumiem, drošības apsvērumiem vai citu valstu pieredzi balstīts tieši piecu gadu termiņš. Tā norāda, ka ārpusstacionāra dzemdību vecmātēm jau ir noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības, tostarp praktiskās pieredzes iegūšana sertificētas vecmātes uzraudzībā, tādēļ neesot skaidrs, kādi papildu drošības ieguvumi sagaidāmi no šādas prasības.

Tāpat apvienība norāda, ka dzemdību skaita samazināšanās un ierobežoto amata vietu dēļ jaunajām vecmātēm vairākās iestādēs var būt grūti iegūt pieredzi dzemdību nodaļās. Ja prasība tomēr tiek saglabāta, apvienība rosina izvērtēt īsāku periodu, piemēram, no viena līdz trim gadiem, paredzēt mehānismu šādas pieredzes iegūšanai vai izmantot citus kompetences kritērijus - noteiktu dzemdību skaitu vecmātes patstāvīgā aprūpē, profesionālo pilnveidi vai darbu mentora uzraudzībā.

Ceturtajā priekšlikumu blokā apvienība vērš uzmanību uz valsts kontroli pār pakalpojumu, kuru valsts neapmaksā. Plānotas ārpusstacionāra dzemdības Latvijā valsts neapmaksā, un ģimenes tās finansē pašas. Apvienība vairākkārt aicinājusi šo aprūpi integrēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sistēmā, nodrošinot vienlīdzīgāku piekļuvi un sasaisti ar kopējo perinatālās aprūpes sistēmu, taču līdz šim priekšlikumi neesot atbalstīti.

Apvienība aicina vērtēt valsts atbildību par medicīnisko līdzekļu un medikamentu pieejamību ārpusstacionārajā aprūpē, tai skaitā anti-D imūnglobulīna pieejamību Rh negatīvām grūtniecēm.

Apvienība aicina pilnveidot arī bērna dzimšanas fakta apliecināšanas kārtību gadījumos, kad dzemdības notikušas bez ārstniecības personas klātbūtnes. Tā rosina noteikt, ka medicīnisko apliecību par dzimšanas faktu ārstniecības persona var izsniegt tikai tad, ja tās rīcībā ir pietiekama medicīniskā dokumentācija un objektīvi dati par grūtniecības un dzemdību norisi.

Atsevišķā priekšlikumu blokā apvienība aicina noteikumos vai to īstenošanas dokumentos nostiprināt cieņpilnu, koleģiālu un uz pacienti vērstu sadarbību starp ārpusstacionāra vecmātēm, stacionāra speciālistiem un NMPD. Īpaši svarīga esot konstruktīva sadarbība ar NMPD, jo ārpusstacionāra dzemdību gadījumā vecmāte profesionāli izvērtē dzemdību norisi un nepieciešamības gadījumā pieņem lēmumu par pacientes pārvešanu uz stacionāru.

Apvienība lūdz pagarināt sabiedrības līdzdalības termiņu grozījumu apspriešanai un organizēt profesionālu diskusiju ar visām iesaistītajām pusēm.