Arodbiedrības vadītāja: “Mēs paliksim ne tikai bez māsām, mēs paliksim arī bez ārstu palīgiem”

Kā jūtas ierindas medmāsa Latvijas slimnīcā, ar kādām problēmām šobrīd saskaras veselības aprūpes nozare, TV 24 raidījumā “Dr.Apinis” pastāstīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Līga Bāriņa un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājas vietniece, medicīnas māsa Dagnija Pamata.

D.Pamata sacīja, ka māsām iet ļoti grūti, jo šobrīd Latvijā ir liels māsu trūkums, “un, ja saka, ka ar ārstu trūkumu mēs esam bedrē, tad ar māsu trūkumu mēs esam aizā, un valdība pilnībā nedomā, kā no šīs aizas tikt laukā”. Jo liekas, ka viss notiek, nodaļās it kā strādā, pacientu aprūpe ir nodrošināta, bet katastrofāli trūkst medmāsu, uzsvēra D. Pamata.

Viņa pastāstīja, ka novērojusi, ka izglītības iestādi, konkrēti, Rīgas Stradiņa universitāti absolvē daudz māsu, bet jautājums ir par to, cik no šīm māsām ir uzsākušas darba attiecības slimnīcās. D. Pamata domā, ka šis procents ir ļoti mazs. Viena no beidzējām D. Pamatai tā arī pateikusi: “Man tikai vajag, lai kaut ko ieskaita. Es netaisos strādāt šajā profesijā.” Un šādu pabeidzēju ir ļoti daudz.

D. Pamata sacīja, ka negrasās neko pārmest jaunākajai paaudzei, drīzāk uzslavēt, bet viņas vecuma un nedaudz vecākas māsas ir “pēdējie darba zirgi, kas ir gatavi strādāt pat idejas vārdā, kas ņem daudz dežūru, kas var izturēt lielu slodzi, kuru pacientu skaits var būt ļoti liels.” Jaunā paaudze domā citādāk, un D. Pamatai par viņiem ir prieks, jo viņi domā, kā veidot ģimeni, kā būt kopā ar ģimeni, kā atpūsties, un kā būt līdzsvarā darbam ar brīvo laiku un ģimeni.

“Ir tāds mīts, ka māsa tikai staigā ar špricīti. Būtībā jebkurai māsai ir liela atbildība. Ja ārsts nozīmē terapiju, apskata pacientu un aiziet, tad māsa ir tā, kas uzņemas atbildību par pacientu 24/7,” sacīja D. Pamata, piebilstot, ka māsām ir arī visu laiku jāmācās, jo nāk jaunas tehnoloģijas un iespējas. Pacienti paliek arvien komplicētāki, un māsu atbildība kļūst lielāka, bet tas netiek novērtēts, uzskata D. Pamata. Turklāt valstiskā līmenī netiek nekas darīts, lai piesaistītu jaunās māsas, lai viņām būtu interese nākt uz klīnikām, jo darbinieku trūkuma dēļ, esošajiem tiek uzlikts arvien vairāk darba pienākumu.

L.Bāriņa atgādināja, ka iztrūkstot vienam posmam, nevarēs strādāt visa iestāde, ka ir jāskatās uz visu kopumu, nevar pateikt kādam posmam, ka tas būs vai nebūs, tam būs kādi labumi vai algas pielikumi, jāskatās uz visiem vienādi, jo tas ir mehānisms, kas notur slimnīcu, lai tā darbotos. L. Bāriņa piekrita, ka māsu darbs nav novērtēts, tostarp arī finansiāli.

“Mēs paliksim ne tikai bez māsām, mēs paliksim arī bez ārstu palīgiem,” sacīja L. Bāriņa. Trīs gadus nav mainījušies 851. Ministru kabineta noteikumi, kur noteiktas zemākās algas, kas trīs gadus ir nemainīgas. Ārsta zemākā alga, kas ielikta šajos noteikumos, šobrīd ir 1813 eiro, un no tās 60% ir māsai un 40% - jaunākajam medicīnas personālam.

“Tas nav normāli. Tas ir pilnīgi abnormāli,” uzskata L. Bāriņa. Arodbiedrības iesniegtie priekšlikumi par cilvēkresursu nepieciešamību veselības aprūpes nozarē, kas iesniegti jaunajai valdībai, nav guvuši atbalstu. Veselības ministrijas atbilde, viņasprāt, bijusi ģeniāla - pārāk mazs laiks, lai sāktu ko darīt. Arodbiedrības vadītājai ir arī jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri: ko viņš ir darījis, 3,5 gadus esot ministra amatā.

Raidījuma vadītājs, ārsts Pēteris Apinis atgādināja, ka mēs ļoti daudz māsu eksportējam - viņas izmācās šeit, bet pēc tam dodas strādāt uz Norvēģiju vai Angliju, kur kļūst par cienītu un labi apmaksātu medicīnas speciālistu. Daži ārsti atgriežas no ārzemēm, bet D. Pamata un L. Bāriņa šaubās, vai Latvijā atgriezīsies māsas, lai gan daži gadījumi ir.

L.Bāriņa uzskata, lai Latvijā un tās reģionos noturētu jaunos ārstus, viņiem ir jābūt skaidriem nākotnes nosacījumiem, kāds būs atalgojums, darba apstākļi, kādus labumus var piedāvāt darbavieta, ļoti svarīgi, lai ir darba koplīgums. Jebkuram cilvēkam ir svarīgs nākotnes redzējums - vai man būs stabils darbs, stabils atalgojums, es šeit varēšu sasniegt profesionālo izaugsmi. Valdība runā par ilgtspēju, bet ilgspēja, tas jau ir skats uz nākotni, lai cilvēki paliktu Latvijā, ir pārliecināta L. Bāriņa.

Pēc viņas sacītā, ārstu došanos strādāt uz Latvijas reģionu slimnīcām šobrīd kavē neziņa, jo īpaši, saistībā ar pašlaik notiekošo slimnīcu reformu. L. Bāriņu māc bažas, ka ar šo reformu cilvēki vēl vairāk tiks aizbiedēti no reģioniem, un tā būs arī liela traģēdija tiem iedzīvotājiem, kuri tur dzīvo.