Farmaceiti izplata īpašu lūgumu Saeimas deputātiem
Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB), Aptieku biedrība un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija aicinājusi Saeimas frakcijas neatbalstīt priekšlikumu, kas paredz veikt grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, aizliedzot iespēju farmaceitiem veikt vakcināciju aptiekās, aģentūru LETA informēja LFB vadītāja Zane Melberga.
Šāds aicinājums pausts vēstulē Saeimas frakcijām.
Asociācijas uzsver, ka ir svarīgi saglabāt jau patlaban spēkā esošo normu, kas paredz farmaceitu iesaisti vakcinācijas pakalpojuma sniegšanā aptiekās, jo šis pakalpojums ir būtisks sabiedrības veselības un profilakses veicināšanai, kā arī vakcinācijas pieejamības palielināšanai Latvijā.
Melberga norāda, ka normu maiņa laikā, kad vakcinācijas aptvere Latvijā joprojām ir nepietiekama, īpaši riska grupās, piemēram, senioru vidū, būtu netālredzīga. Viņa uzskata, ka visas veselības aprūpes nozares kopīgais mērķis ir palielināt vakcinācijas aptveri, uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un stiprināt sabiedrības veselību.
Asociācijas norāda, ka farmaceiti ir vieni no pieejamākajiem veselības aprūpes speciālistiem, jo aptiekas darbojas gan pilsētās, gan reģionos, tostarp vietās, kur citu medicīnas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. Turklāt aptieku darba laiks nereti ir ilgāks un elastīgāks nekā ģimenes ārstu prakšu pieņemšanas laiki.
Pēc asociāciju paustā, farmaceitu iesaiste vakcinācijā varētu palīdzēt atslogot ģimenes ārstus un nodrošināt, ka vairāk cilvēku tiek vakcinēti savlaicīgi. Tāpat plašāka farmaceitu iesaiste varētu uzlabot cilvēkresursu situāciju veselības aprūpē, kur patlaban ir speciālistu pieejamības problēmas un augsta slodze, īpaši ārpus lielākajām pilsētām.
Asociācijas atsaucas arī uz starptautisko pieredzi, norādot, ka farmaceitu veikta vakcinācija aptiekās jau plaši pieejama 16 Eiropas Savienības valstīs, tostarp Francijā, Vācijā, Beļģijā, Portugālē, Itālijā, Spānijā, Polijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā.
Valstīs, kur šis pakalpojums ieviests, konstatēts būtisks vakcinācijas aptveres pieaugums un uzlabota pakalpojuma pieejamība. Asociācijas arī pauž, ka Pasaules Veselības organizācija norādījusi uz nepieciešamību šādu vakcināciju iekļaut veselības aprūpes sistēmās, lai stiprinātu profilakses stratēģijas.
Latvijā vakcinācijas pakalpojumus aptiekās ir tiesīgi sniegt tikai īpaši apmācīti farmaceiti.
Patlaban Latvijā ir 67 farmaceiti, kuri apguvuši speciālu apmācību ciklu Covid-19 vakcīnu ievadīšanai, un asociāciju ieskatā tas ir resurss, ko epidēmiju vai citu vakcīnapkarojamu sabiedrības veselības krīžu gadījumā būtu iespējams iesaistīt nekavējoties.
Kā vēstīts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā diskusijas raisījis priekšlikums Epidemioloģiskās drošības likumā atcelt normu, kas noteiktos gadījumos ļauj ģimenes ārsta praksei vakcinācijas veikšanai piesaistīt apmācītu farmaceitu.
Priekšlikumu Epidemioloģiskās drošības likumprojekta grozījumu otrajam lasījumam iesniedza deputātes Ingrīda Circene (JV) un Līga Kozlovska (ZZS), precizējot normu, kas patlaban nosaka, ka "vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits atbilstoši kompetencei". Priekšlikums paredz izslēgt farmaceitu no šīs normas.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji skaidrojuši, ka pēc esošās normas vakcināciju veic ārstniecības persona atbilstoši kompetencei, vienlaikus nosakot iespēju ģimenes ārsta praksei nepieciešamības gadījumā vakcinācijā iesaistīt apmācītu farmaceitu, Ministru kabinetam deleģējot noteikt kārtību, prasības un gadījumus, kad šāda sadarbība ir pieļaujama. VM pārstāvji uzsvēruši, ka Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas veikšanai tika apmācīti 80 farmaceiti, un šis resurss varētu būt noderīgs arī nākotnē, piemēram, epidēmiju gadījumos vai situācijās, kad ģimenes ārstu praksēm trūkst kapacitātes.
Šim priekšlikumam kategoriski iebildusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība, norādot, ka farmaceiti nav ārstniecības personas un ārstniecības procedūru veikšana ārpus ārstniecības iestādēm neatbilstot Ārstniecības likuma regulējumam.
Sēdēs izskanējuši iebildumi, ka farmaceitiem neesot pilnvērtīgas piekļuves pacienta medicīniskajai informācijai, kā arī pietiekamu zināšanu iespējamo komplikāciju izvērtēšanai.
