Supe atklāj traģēdiju: "Mana māsa slimnīcas paliatīvajā nodaļā mirstot caurkoda sev apakšlūpu no sāpēm..."

TV žurnāliste Inese Supe, kura pati jau daudzus gadus cīnās ar onkoloģiju, skarbi izsakās par valsts atbalstu vai pareizāk - neatbalstu slimniekiem hospisa pakalpojumu saņemšanā, rakstīts žurnālā "Jauns un Privāts".

"Valstij nav izdevīgi, ka cilvēki dzīvo ilgāk!" nesaudzīga izteikumos žurnālam "Jauns un Privāts" ir Inese Supe.

Hospisa pakalpojumi mūsu valstī ir pieejami, tomēr ir izskanējušas bažas, ka valdība nolēmusi gan finansējumu samazināt, gan veikt izmaiņas finansējuma modelī, no kā, visticamāk, cietīs smagi slimie pacienti un viņu ģimenes. Pagaidām mūsu valstī ir pieejams apmaksāts 180 dienu hospisa pakalpojums.

"Katrs cilvēks, kurš ir strādājis, veltījis savu enerģiju valsts nākotnei, maksājis nodokļus, radījis un audzinājis bērnus par Latvijas pilsoņiem, ir pelnījis cieņpilnu attieksmi," viedokli pauž Inese.

Hospiss ir paliatīvā aprūpe mājās, kas ļoti atvieglo gan paša slimnieka, gan apkārtējo ikdienas dzīvi. Tie, kas ar šo situāciju nav saskārušies, pat nenojauš, cik būtisks ir hospisa atbalsts. Inese izstāsta par kādu piemēru - onkoloģijas pacienti mirst nežēlīgās sāpēs. Ir saņemtas sūdzības no pacientiem par notiekošo slimnīcās, jo nav iespējams nomainīt atsāpinošos medikamentus uz iedarbīgākiem. Lai mediķi slimnīcās drīkstētu nomainīt pacientam zāles, ir vajadzīgs daktera rīkojums, bet ne vienmēr šie dakteri ir uz vietas, viņiem ir, piemēram, brīvdienas.

Savukārt hospisa pakalpojuma sniedzēji šādas situācijas nepieļautu. "Mana draudzene un māsa nomira no sāpēm, nesagaidot pirmdienu. Nomira, jo nebija pieejams dakteris!" Tālākais šokē vēl vairāk - Ineses māsa nomira gan no sāpēm, gan bada, jo, kā vēlāk izrādījās, māsai bija aizaudzis barības vads, bet nebijis ārsta, kas to konstatētu. "Mana māsa slimnīcas paliatīvajā nodaļā mirstot caurkoda sev apakšlūpu no sāpēm..."

"Mobilā paliatīvā aprūpe pilda visas tās funkcijas, ko līdz šim un šobrīd veica neatliekamā medicīniskā palīdzība. Proti, uz nāves gultas esošie bieži vien dzīves nogali pavada mājās un viņu aprūpe ir uz tuvinieku pleciem. Tuvinieki nespēj vairs pilnvērtīgi strādāt, maksāt valstij nodokļus. Un hospiss jau nav tikai aprūpes pakalpojumi mājās, Latvijā ir paliatīvās aprūpes centri, kas šos cilvēkus ņem pie sevis un visādi lutina, apčubina, ļaujot mājiniekiem atpūsties. Jā, tas viss maksā naudu, bet šie cilvēki ir pelnījuši cieņpilnas mūža pēdējās dienas."

Arī kompensējamo medikamentu trūkums ir mūsu veselības sistēmas klupšanas akmens. Inese Supe zina teikt, ka šobrīd uz "ziedot.lv" cer 42 cilvēki, kuru dzīvībai nepieciešami medikamenti, bet valsts tos neapmaksā.

"Nepieciešami tikai divi miljoni eiro, taču valsts tos nogrūdusi uz līdzcilvēku pleciem. Un tas nav normāli! Mūsu tauta vienkārši izmirst, jo valdībai ir pie pakaļas... Tiešām nesaprotu, kurā brīdī visa šī cilvēku nemīlēšana ir sākusies?" retoriski jautā Inese Supe.