Ko Latvijai ir devusi Metodiskās vadības institūciju izveide, kam pērn piešķīra teju četrus miljonus?
Metodiskās vadības institūciju (MVI) izveide ir efektīvs mehānisms veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības stiprināšanai, vienlaikus tā atklājusi arī virkni sistēmisku izaicinājumu, pausts Veselības ministrijas (VM) sagatavotā informatīvā ziņojumā.
No ziņojuma par sasniegto progresu vienotas profilakses, ar izstrādātajām slimību ārstēšanas metodikām pamatotas diagnostikas un digitalizētas veselības aprūpes kvalitātes sistēmas izveidē un ieviešanā izriet atziņas gan par nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu, gan mērķtiecīgāk izmantot resursus.
Ziņojumā uzsvērts, ka 2025. gads bijis pirmais pilnvērtīgais MVI darbības gads, kurā galvenais uzsvars likts uz pamatsistēmu izveidi - datu apkopošanas un analīzes modeļiem, kvalitātes kritēriju un klīnisko algoritmu izstrādi, kā arī digitālu rīku ieviešanu.
Latvijā MVI statuss piešķirts vairākās veselības aprūpes jomās. Metodiskās vadības institūcija onkoloģijā un radioloģijā izveidota Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kardioloģijā - Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, psihiatrijā - Nacionālajā psihiskās veselības centrā, savukārt pediatrijā un bērnu psihiatrijā - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Ģimenes medicīnas jomā šis statuss piešķirts Rīgas Stradiņa universitātei, traumatoloģijā un ortopēdijā - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, bet rehabilitācijā - Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari".
Ginekoloģijas un dzemdniecības jomā MVI statuss patlaban nav piešķirts, jo uz to pretendēja vairākas kritērijiem atbilstošas institūcijas, bet vienošanās par vienu vadošo iestādi netika panākta.
Tā kā vienas MVI noteikšana katrā jomā ir būtiska skaidras atbildības, vienotas pieejas, resursu efektīvas izmantošanas un kvalitātes vadības nodrošināšanai, kā arī normatīvais regulējums nepieļauj vairāku MVI apstiprināšanu vienā jomā, pie esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem neesot bijis iespējams pieņemt lēmumu par statusa piešķiršanu kādai no iesniegtajām kandidatūrām, skaidrots ziņojumā.
MVI darbības uzsākšana notikusi atšķirīgā tempā, jo daļa institūciju darbu sāka tikai 2025. gada otrajā pusē, bet citās jomās metodiskās vadības pieredze pastāvēja jau iepriekš. Līdz ar to 2025. gadā liela daļa aktivitāšu bijusi vērsta uz situācijas izpēti un pamatu radīšanu turpmākai, sistemātiskākai kvalitātes vadībai.
MVI darbības īstenošanai VM 2024. gadā tika piešķirti 185 020 eiro, 2025. gadā 3 882 821 eiro, bet 2026. gadam - 4 417 821 eiro.
Vienlaikus daļa 2025. gadā plānotā finansējuma netika apgūta pilnā apmērā, galvenokārt neelastīgā uzdevumu saskaņošanas procesa, ekspertu piesaistes sarežģījumu un klīnisko auditu īstenošanas dēļ, kā arī tāpēc, ka vienā veselības aprūpes jomā MVI statuss netika piešķirts. VM norāda, ka galīgie 2025. gada izpildes dati būs pieejami 2026. gada janvārī, pēc visu nodevumu iesniegšanas un izvērtēšanas.
Konstatēts vienotu datu avotu un rādītāju trūkums - lai gan MVI uzsāka datu analīzes sistēmu veidošanu, daļai rādītāju nav vienotas definīcijas, un datu pieejamība starp iestādēm atšķiras. Ne visas iestādes spēj nodrošināt savlaicīgu datu nodošanu, kas palēnina vienotu kvalitātes indikatoru ieviešanu.
Tāpat identificēts, ka normatīvais regulējums nav pietiekami detalizēts gadījumos, kad par MVI statusu vienā jomā kandidē vairākas iestādes, un nav skaidri noteikta procedūra situācijām, kad vienošanās netiek panākta.
Praktiskajā darbā atklājušies arī ierobežojumi datu izmantošanā. Lai gan regulējums paredz MVI tiesības izmantot anonimizētus datus, Latvijas iedzīvotāju skaits un atsevišķu diagnožu nelielais gadījumu apjoms ierobežo pilnīgu anonimizāciju, kas kavē pilnvērtīgu datu izmantošanu analīzei. Šī problēma norādot uz nepieciešamību precizēt anonimizācijas kritērijus mazpopulācijas gadījumos, noteikt datu nodošanas kārtību situācijās, kad pilnīga anonimizācija nav iespējama, kā arī definēt alternatīvus datu avotus vai apstrādes mehānismus, kas nodrošina gan datu drošību, gan kvalitatīvu analītiku, norādīts ziņojumā.
Papildu izaicinājums ir ārstniecības personu iesaiste un vienotas pieejas ieviešana praksē. Lai gan MVI izstrādā vienotus principus un metodiskos materiālus, to ieviešana ārstniecības iestādēs notiek atšķirīgā tempā, un vairākās jomās nepieciešams papildu atbalsts speciālistu informēšanā un apmācībā.
VM uzsākusi darbu pie identificēto problēmu risināšanas, tai skaitā normatīvā regulējuma pilnveides, pausts ziņojumā.
VM plāno izstrādāt grozījumus MVI noteikumos, tostarp precizējot kārtību, kādā nosakāma vadošā institūcija gadījumos, kad vienai jomai kandidē vairākas atbilstošas iestādes, kā arī skaidrojot datu nodošanas, izmantošanas un anonimizācijas principus mazpopulācijas apstākļos. Tāpat paredzēts uzlabot MVI uzdevumu plānošanas un saskaņošanas mehānismus, lai nodrošinātu efektīvāku finansējuma apguvi un savlaicīgāku rezultātu sasniegšanu.
VM secina, ka turpmākajos gados MVI darbības fokuss pāries no sistēmas izveides uz tās padziļinātu ieviešanu. Tiks paplašināts klīniskais auditu apjoms, nostiprināti vienoti kvalitātes indikatori, pilnveidojot digitālo infrastruktūru un izvērtējot metodiskās vadības pārklājuma paplašināšanu arī citās veselības aprūpes jomās.
Ziņojumā uzsvērts, ka MVI ir ilgtermiņa instruments, kura ietekmi pilnā apmērā būs iespējams novērtēt tikai vairāku gadu perspektīvā, taču jau pirmais darbības gads apliecinot šī modeļa potenciālu nodrošināt koordinētu, caurskatāmu un uz kvalitāti balstītu veselības aprūpes sistēmas attīstību Latvijā.
