Aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju varētu palikt bez valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem

Ar pašreizējo naudu nav pietiekami, rindas uz pakalpojumiem ir garas, kam ir iespēja, tie izmanto veselības apdrošināšanas polises vai maksā no savas kabatas. Un vissliktākajā situācijā nonāk sociāli neaizsargātākā iedzīvotāju daļa. Vai 2026. gadā ar veselības aprūpes finansēšanu kas mainīsies, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” diskutēja eksperti. Jā, un iespējams, ka drīz Latvijā būs iedzīvotāju grupas, kam pienāksies tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja un Saeimas deputāte Līga Kozlovska pieļāva iespēju, ka mēs iesim uz universālo valsts veselības aprūpes sistēmu, tas nozīmē, ka cik šajā grozā vai sistēmā naudas būs, tik arī prioritāri saņems iedzīvotāji, un tas varbūt būs saistīts ar nodokļu nomaksas principu. Par to notiek ļoti asas diskusijas arī deputātu starpā, tāpat arī par to, vai tas būs saistīts ar deklarēšanās principu, arī par to notiek diskusijas, jo vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju ir ārpus Latvijas.

Ja saista ar nodokļu nomaksu, tad aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju ir īpašajā grupā, kuri drīzāk nesaņemtu vai saņemtu ļoti minimālus pakalpojumus. Tur ir arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat diskusijas ir par autoratlīdzību saņēmējiem. Un tad ir iedzīvotāju grupa, kas neskaitās ne oficiāli bezdarbnieki, ne trūcīgie - tādu ir 21 grupa, kas saņem valsts apmaksātas pacienta iemaksas. Ir arī “pelēkā zona”, kas strādā nereģistrējoties, un tādu nav nemaz tik maz, un viņi varētu saņemt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, sacīja L. Kozlovska.

“Un trešā lieta, ja arī mums šis veselības budžets nākotnē pazemināsies zem četriem procentiem no IKP, tādā gadījumā mēs varēsim nodrošināt mazliet vairāk nekā Satversmē noteikto minimumu, tas nozīmē gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, akūtās situācijas, to, kas valstī nepieciešams sekundārā līmenī, un pamatu pamats būs primārā aprūpe, kas ir visekonomiskākā, kā arī vislētākā un cilvēkiem vispieejamākā, galvenais, lai tikai būtu resursi, būtu cilvēki,” teica L. Kozlovska.

Pasaules veselības organizācija un arī Latvijas Ārstu biedrība rekomendē, ka veselības aprūpei ir jābūt solidārai, demokrātiskai, kad bagātais maksā par nabago. Un arī L. Kozlovskai kā ģimenes ārstei būtu ļoti grūti atteikt, ja pie viņas atnāktu kāds cilvēks no ielas, kuram ir nepieciešama palīdzība. Cilvēcība viņai šķiet ļoti svarīga.