Grauzēji Latvijā izplata bīstamu infekcijas slimību; viens cilvēks jau miris

Šogad Latvijā ir konstatēts krietns leptospirozes gadījumu skaita pieaugums, sasniedzot sešas reizes augstāku līmeni nekā iepriekšējos gados. Šī smagā infekcijas slimība, ko izplata grauzēji, ir reģistrēta jau 25 gadījumos, un diemžēl viens cilvēks ir miris, vēsta "360TV Ziņas".

Leptospiroze ir zoonoze - infekcijas slimība, kas no dzīvniekiem, galvenokārt grauzējiem, var tikt pārnesta uz cilvēkiem. Kopumā reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi, kas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējos 10 gados, kad vidēji tika konstatēti četri gadījumi gadā.

Saslimušie ir vecumā no 25 līdz 85 gadiem, bet pārsvarā tie ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki (vidējais vecums 63 gadi). Visi pacienti ārstējušies slimnīcā, vairāki nonākuši intensīvajā terapijā, un viens gadījums beidzies letāli.

Speciālisti kā galveno iemeslu tik krasam gadījumu pieaugumam norāda uz grauzēju izplatību un pastiprinātu saskari ar tiem. Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle uzsver: "Nenoliedzami pirmajā vietā ir žurkas, un acīmredzot ir jāskatās pilsētās, kā iet ar deratizāciju - vai viņas ir vai nav. Un mēs jau redzam viņas - viņas ir, un viņas iet pa ielu." Viņa piebilst, ka, tiklīdz palielinās grauzēju skaits, pieaug arī leptospiru pārnēsātāju īpatsvars.

Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Sigita Geida secina, ka lielākā daļa pacientu vai nu ir redzējuši grauzējus, vai nenoliedz to, ka iespējama grauzēju klātbūtne dzīvesvietā, saimniecības telpās vai pie ūdenstilpēm.

Infekcijas ierosinātājs cilvēka organismā var nonākt, apēdot ar grauzēju urīnu aptraipītus augļus, dārzeņus vai lietojot inficētu ūdeni. Inficēšanās risks pastāv arī lauku vai dārza darbos, ja pēc tiem rūpīgi netiek nomazgātas rokas vai ja ierosinātājs nonāk organismā caur nelieliem ādas bojājumiem. Tā kā slimībai ir augsts mirstības risks, ļoti svarīga ir profilakse.

Baiba Rozentāle uzsver: "Visu mazgājam! Mazgājam savas rokas, kad ēdam, mazgājam augļus un dārzeņus un mazgājam gaļu un termiski apstrādājam." Noteikti jāiznīcina grauzēju sagrauzti pārtikas produkti. Īpašumos, īpaši daudzdzīvokļu namos, apsaimniekotājiem ir pienākums reizi ceturksnī veikt deratizāciju.

Slimības sākums atgādina gripu - var būt drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes un nespēks. Taču vēlāk, slimībai progresējot, var parādīties acu un ādas dzelte, kā arī asinsizplūdumi uz ādas. Šīs pazīmes liecina, ka slimība iegājusi nopietnā fāzē.

Tā kā simptomi līdzinās daudzu citu infekciju pazīmēm, ir svarīgi laikus uzsākt pareizu ārstēšanu. Pēc iespējas ātrāka diagnosticēšana un ārstēšana ir iespējama, ja cilvēks skaidri zina, ka bijis kontakts ar grauzējiem vai grauzēju piesārņotu vidi.

Rīgas pašvaldība norāda, ka, lai gan ik pa laikam žurkas galvaspilsētā novērotas, nevarot teikt, ka to skaits būtu pieaudzis. Pašvaldībā uzsver, ka efektīvākie līdzekļi cīņā pret grauzējiem ir slēgti atkritumu konteineri, sakārtotas komunikāciju sistēmas un īpašumu deratizācija. Pārtikas un veterinārais dienests arī atzīmē, ka dezinfekcijas un deratizācijas normu neievērošana sabiedriskās ēdināšanas vietās nav starp populārākajiem pārkāpumiem.