VK: slimnīcām jāpārstāj mānīt cilvēkus par to, kādus pakalpojumus pacienti var saņemt
Slimnīcu vadībai ir jāpārstāj dzīvot "uz papīra", ilūzijās, mānot cilvēkus par to, kādus pakalpojumus slimnīcās pacienti var saņemt, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, izskatot jautājumu par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu, pauda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
"Visu cieņu slimnīcu vadītājiem un mediķiem par radošajiem risinājumiem esošajā situācijā. Piedodiet, bet brīžiem tas atgādina, ka mēs ar labo roku kasām kreiso ausi," pauda Korčagins, komentējot esošo pieeju veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumam stacionāros. Viņš uzskata, ka Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumi vēsta par to, ka ir jāpārstāj dzīvot "uz papīra" un ilūzijās, kā arī manīt cilvēkus par to, kādus pakalpojumus pacienti var saņemt konkrētā slimnīcā.
Korčagins komisijas sēdē solīja iepazīties ar Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā, ko tā plāno nodot sabiedriskajai apspriešanai šomēnes. Viņš atzinīgi vērtēja VM piedāvātās ieceres par slimnīcu profilu pārskatīšanu, neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīklu.
Viņš skaidroja, ka revīzijas ieteikumu rezultāti nebūs "rīt uz pusdienlaiku". VK ar VM vienojusies, ka tā katru gadu līdz 2029.gadam vērtēs ieteikumu ieviešanas progresu. 2029.gadā tiks analizēta veselības aprūpes sistēma, vērtējot sasniegto atbilstoši sniegtajiem ieteikumiem. Viņš solīja deputātiem jau laikus sniegt viedokli par ieteikumu ieviešanas progresu.
Korčagins uzskata, ka ieguvums būs tad, ja izdosies precīzi saplānot tos pakalpojumus, kurus var nodrošināt cilvēkiem. Tāpat viņš kliedēja bažas par to, ka sabiedrībā valda satraukums, ka tiks likvidētas un iznīcinātas slimnīcas. "Stāsts nav par to, mēs nevaram iznīcināt to, kā nav," sacīja Korčagins.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa atgādināja, ka revīzijā VK vērtēja, vai valsts slimnīcu sistēmu organizē pacientu interesēs un iespējami labākajā veidā. Revīzijā secināts, ka uzlabojumi ir vajadzīgi un tos ir iespējams veikt, taču tam ir nepieciešami skaidri politiskie lēmumi attiecībā gan uz slimnīcu tīklu, gan uz izmaiņām apmaksas sistēmā.
Viņa uzsvēra, ka prioritāte attiecībā uz slimnīcas pakalpojumiem ir personāls, jo ar to aprīkojumu, ar skaisto māju neviens veselāks nekļūs, ja tur nebūs mediķu un māsu.
Āboliņa norādīja, ka 2016.gadā sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāti priekšlikumi, kā Latvijā jāveido slimnīcu tīkls, ņemot vērā gan iedzīvotāju blīvumu, gan braukšanas attālumu, gan arī mediķu kvalifikācijas uzturēšanas iespējas. Taču reforma tā arī netika ieviesta pēc būtības.
VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa (JV) uzsvēra, ka tā neplāno slēgt kādu no slimnīcām un patlaban nav pieņemts lēmums ne par vienu slimnīcu. VM vērtējot to, kādus obligātos profilus katra slimnīca varēs nodrošināt. Tiek pārskatīts neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīkls, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profili. Plānots noteikt prasības stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tiek vērtēti slimnīcu sadarbības tīkla iespējamie modeļi un pārskatīts finansējuma modelis.
Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš rosināja ņemt vērā to, ka sabiedrība noveco, tādēļ nākotnē ir jārēķinās ar gados vecāku cilvēku lielāku īpatsvaru un viņu vajadzībām. Turklāt Latvijā ir zems iedzīvotāju blīvums un pakalpojumus vajadzēs nodrošināt izkliedētā teritorijā.
Deputāte Ilze Stobova (LPV) atzina, ka VK veselības aprūpes sistēmai noteiktā diagnoze ir nemainīga jau vairāk nekā 20 gadus. Viņa uzskata, ka Latvijā veselības un izglītības sistēma ir sinonīms vārdam "reforma". "Un kamēr mēs visu laiku skatīsimies, kā to nepārtraukti reformēt, nevis kā attīstīt pakalpojumus, mēs laikam neredzēsim galarezultātu," pauda Stobova.
Kā vēstīts, VM plāns paredz dažādu profilu un līmeņu slimnīcu apvienošanu ekosistēmās.
VM informēja, ka veselības aprūpes pārvaldības vīzija paredz slimnīcu ekosistēmu izveidi.
Psihiskās veselības ekosistēmā darbotos Nacionālais psihiskās veselības centrs, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca "Ģintermuiža", Piejūras slimnīca un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Bērnu veselības sistēmā varētu apvienot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, pusaudžu resursu centrus un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži".
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēmā iekļautu arī traumatoloģijas profilu, hronisko pacientu aprūpi un pārprofilētu Rīgas 2.slimnīcu. Šajā ekosistēmā būtu arī Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī trešā līmeņa slimnīcas.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēma paredz arī dzemdniecības, traumatoloģijas un mājas aprūpes pakalpojumus. Tajā darbotos arī Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Vidzemes un trešā līmeņa slimnīcas.
Savukārt otrā un pirmā līmeņa slimnīcu specializācija būtu traumpunktu un dienas stacionāra pakalpojumi, kā arī paliatīvā aprūpe.
VM plāns paredz, ka vistuvāk dzīvesvietai būtu jāsaņem neatliekamā palīdzība, paliatīvā aprūpe, kā arī ambulatorā aprūpe. Tuvu dzīvesvietai jāsaņem terapijas un aprūpes pakalpojumi, bet tālāk - specializētā palīdzība.
Konkrētas izmaiņas slimnīcu tīklā un pakalpojumu grozā VM vēl neatklāj.
Vienlaikus deputāti informēti, ka VM plāno pārskatīt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīklu, veikt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu pārskatīšanu. Paredzēta arī prasību noteikšana stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un finansējuma modeļa pārskatīšana.
