Saeimas komisija: Onkoloģijas centra rekonstrukcijai jābūt valsts prioritātei

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien vienojās nosūtīt Ministru kabinetam (MK) vēstuli ar aicinājumu saglabāt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) rekonstrukciju kā valsts mēroga prioritāti un nodrošināt projekta nepārtrauktu virzību.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, pirms nedēļas deputāti kopā ar atbildīgo ministriju, slimnīcas un pacientu organizāciju pārstāvjiem pārrunāja LOC pārbūves stratēģiskos virzienus, termiņus un to ietekmi uz veselības aprūpes kvalitāti.

Vēstulē deputāti aicina MK atbalstīt ilgtermiņa aizņēmuma piesaisti LOC otrās kārtas rekonstrukcijai, lai nodrošinātu visa projekta pabeigšanu. Tāpat valdība aicināta nodrošināt ciešu sadarbību starp atbildīgajām ministrijām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomi, potenciālajiem finanšu partneriem un uzraugošajām institūcijām gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.

Komisijas vēstulē MK rosināts arī izveidot centralizētu aizņēmumu platformu visām universitāšu klīnikām, izmantojot finansējuma iespējas no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Ziemeļu Investīciju bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, lai nodrošinātu caurspīdīgu un efektīvu finansējuma piesaisti lielu infrastruktūras projektu īstenošanai. Kā sēdē atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), komisija 8.oktobrī tiksies ar EIB pārstāvjiem, lai šos jautājumus pārrunātu.

Deputāti vēstulē uzsver, ka projekta sekmīga īstenošana būtiski uzlabos onkoloģiskās aprūpes kvalitāti Latvijā, nodrošinās mūsdienīgu infrastruktūru un uzlabos pacientu ārstēšanas rezultātus. Tāpat vēstulē norādīts, ka šis ir kritiskās infrastruktūras objekts, tāpēc projekta īstenošana ir būtiska arī, raugoties no valsts drošības interesēm.

Komisija trešdien sēdē sprieda arī par birokrātisko šķēršļu mazināšanu iepirkumiem veselības aprūpes publiskajā sektorā un pārrunāja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas sākuši virzību Saeimā.

Slimnīcu pārstāvji iecerētos grozījumus kopumā vērtēja pozitīvi, vienlaikus aicinot valsts līmenī turpināt darbu pie datu digitalizēšanas un automatizācijas. Klātesošie arī atzīmēja, ka birokrātiskie šķēršļi ar grozījumiem tiek būtiski mazināti un rosināja stiprināt iepirkumu procesa caurskatāmību.

Tāpat deputāti sēdē uzklausīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvjus par slimnīcas būvdarbu funkciju pārņemšanu VNĪ kompetencē, kā arī ārstniecības procesu integrāciju jaunajā infrastruktūrā.

Kā vēstīts, LOC rekonstrukcijai pašlaik ir atrasti 20 837 361 eiro, pirms nedēļas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Ierēdnis pastāstīja, ka LOC pārbūves otrajam posmam kopumā nepieciešami aptuveni 48,35 miljoni eiro, attiecīgi trūkstošā finansējuma avoti varētu būt aizņēmums, Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlikumu pārdales vai ES fondu 2028.-2034.gada investīciju līdzekļi.

Pašreiz pieejamais finansējums iegūts, pārdalot līdzekļus no pasākuma "Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība". Savukārt 1,2 miljoni eiro no pārdalītās naudas ir no ERAF primārās veselības aprūpes infrastruktūras finansējuma, kas sākotnēji bija paredzēts Rīgas Stradiņa universitātes projekta īstenošanai, taču projekts ticis atsaukts. Vēl 7,1 miljons eiro rasts no ERAF atbrīvotā finansējuma.

Līdz septembra beigām plānots MK iesniegt informatīvo ziņojumu, lūdzot atļauju RAKUS slēgt līgumu ar būvniekiem vismaz par pirmo rekonstrukcijas darbu posma daļu.

Trūkstošo līdzekļu ieguvei netiek izskatīts aizņēmums no EIB, jo bankas izpēte aizņemot aptuveni vienu gadu. Taču slimnīcas pārstāvji ar šo banku runā par tiešo aizņēmumu. Kņigins tikšanos ar EIB pārstāvi plāno 26.septembrī. No Ziemeļvalstu investīciju bankas iespējams bezķīlas finansējums ar nosacījumu, ka ir spēja to atmaksāt. Šī banka pieprasījusi RAKUS informāciju par šī gada finanšu plūsumu, kas tikšot iesniegta 15.septembrī. Pēc šo rādītāju saņemšanas banka lēmumu pieņems četru līdz sešu mēnešu laikā.

Aizņēmumu no "OP Bank" kā variantu neizskata, jo tur aizdevums tiek izsniegts kā hipotēka vai ķīla, ir nepieciešams galvojums vai valsts garantija, vai arī depozīts 6 līdz 12 mēnešu kredītmaksājumu apmērā. Notiek sarunas arī ar Valsts kasi, kur aizņēmuma termiņš ir 30 gadi.

Finanšu ministrija (FM) aizņēmuma darījumu neatbalsta, jo tas radīs negatīvu ietekmi uz fiskālo telpu.

Līdz novembrim plānots ar FM vienoties par to, kāds finansējuma avots būtu akceptējams, lai varētu sākt īstenot otrā posma īstenošanu. Kņigins atzīmēja, ka tiek gaidīta atbilde arī no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras par iespēju iegūt naudu no investoriem.