Jauns funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRI) pētījums liecina, ka bērni, kas jaunāki par 12 mēnešiem, var veidot atmiņas, ziņo pētnieki. Rezultāti liecina, ka zīdaiņu amnēziju – nespēju atcerēties mūsu pirmos dzīves gadus – visticamāk izraisa atmiņas atgūšanas neveiksmes, nevis nespēja veidot atmiņas, vēsta portāls “News Medical”.
Neskatoties uz to, ka bērnība ir straujas mācīšanās periods, atmiņas no šī laika vēlākā bērnībā vai pieaugušā vecumā nesaglabājas. Kopumā cilvēki nevar atcerēties notikumus no pirmajiem trīs dzīves gadiem - parādība, kas pazīstama kā “zīdaiņu amnēzija”. Kāpēc pieaugušiem cilvēkiem zīdaiņa vecuma atmiņa ir aklā zona, joprojām ir mīkla.
Viena teorija liecina, ka tas notiek tāpēc, ka hipokamps, smadzeņu reģions, kas ir būtisks epizodiskajai atmiņai, nav pilnībā attīstīts zīdaiņa vecumā. Tomēr pētījumi ar grauzējiem apstrīd šo ideju, parādot, ka atmiņas pēdas jeb engrammas veidojas zīdaiņa hipokampā, bet laika gaitā kļūst nepieejamas.
Cilvēkiem zīdaiņi demonstrē atmiņu ar tādu uzvedību kā nosacīta reakcija, atdarināšana un pazīstamu stimulu atpazīšana. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai šīs spējas balstās uz hipokampu vai citām smadzeņu struktūrām.
Pētījumā, kurā izmantoja fMRI, lai skenētu smadzenes zīdaiņiem vecumā no ~ 4 līdz 25 mēnešiem, veicot atmiņas uzdevumu, Tristans Jeits un viņa kolēģi centās noteikt, vai zīdaiņu hipokamps var kodēt atsevišķas atmiņas. Atmiņas uzdevums, kas balstījās uz labi iedibinātu pieaugušajiem paredzētu metodi, ietvēra attēlu parādīšanu zīdaiņiem - sejas, ainas un objektus -, kam sekoja atmiņas pārbaude, pamatojoties uz preferenciālo izskatu, vienlaikus veicot neiroattēlveidošanu.
Rezultāti liecina, ka zīdaiņa hipokamps spēj kodēt atmiņas par individuālo pieredzi, sākot no aptuveni 1 gada vecuma, sniedzot pierādījumus tam, ka spēja veidot individuālas atmiņas attīstās zīdaiņa vecumā.
Pēc autoru domām, epizodiskās atmiņas kodēšanas mehānismu klātbūtne zīdaiņa vecumā, neskatoties uz to īslaicīgo raksturu, liecina, ka zīdaiņu amnēzija, visticamāk, ir saistīta ar atmiņas izguves mehānismu kļūmēm.
Autori atzīmē, ka šīs atziņas saskan ar nesenajiem pētījumiem ar grauzējiem, kas parāda, ka zīdaiņa vecumā radītās atmiņas var saglabāties līdz pieauguša cilvēka vecumam, taču tās nav tieši pieejamas.