Veselības ministrijas (VM) izstrādātais jaunais zāļu uzcenojuma modelis apgrūtinās zāļu pieejamību Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem, pauž Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.
Viņa norāda, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis draud farmācijas nozarē izraisīt neparedzamu haosu un ir radījis vilšanos individuālajām aptiekām.
Ritene paredz, ka, stājoties spēkā jaunajai zāļu cenu veidošanas sistēmai, aptieku filiāles laukos tiks slēgtas un Latvijas lauku reģionu iedzīvotāji potenciāli var palikt bez zālēm.
Tostarp Ritene uzsver, ka VM sagatavotais zāļu uzcenojuma modelis nenovērtē farmaceita sniegto pakalpojumu nozīmi un nesekmēs kvalitatīvu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu. "Piedāvātais modelis radīs papildu spiedienu uz bezrecepšu un uztura bagātinātāju pārdošanas veicināšanu aptiekās un mazinās farmaceita kā konsultanta lomu," viņa min.
Ritene pauž, ka Aptieku biedrība aktīvi centās līdzdarboties ar ierosinājumiem jaunā zāļu uzcenojuma modeļa izstrādē, taču biedrības ieteikumi nav ņemti vērā, kompromisi nav rasti un piedāvātais uzcenojuma modelis rada lielus riskus individuālo aptieku pastāvēšanai un vēl vairāk nostiprina vertikāli integrēto struktūru pozīcijas tirgū.
"Zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumi visdrīzāk optimizēs zāļu piegādes uz attālākiem reģioniem, un vietējiem iedzīvotājiem uz vajadzīgo medikamentu piegādi būs jāgaida ilgāks laika periods," prognozē Ritene.
Oponējot Aptieku biedrības paustajiem iebildumiem par zāļu cenu reformu, VM apgalvo, ka arī šobrīd ar esošo zāļu uzcenojuma modeli pastāv risks individuālo aptieku pastāvēšanai, tai skaitā laukos, jo tās, pamatojoties uz pašu sniegto informāciju, nevar izdzīvot bez lieltirgotavu atbalsta, un tas rada draudus aptieku ilgtspējīgai attīstībai.
Ministrijā arī norāda, ka jau šobrīd individuālās aptiekas ir nevienādos konkurences apstākļos, salīdzinot ar vertikāli integrētajām aptiekām.
VM atgādina, ka jaunais zāļu cenu veidošanas modelis tika veidots, ņemot vērā Konkurences padomes (KP) ieteikumus 2019.gada tirgus uzraudzības ziņojumā, Pasaules veselības organizācijas (PVO) ekspertu ieteikumus un Valsts kontroles ieteikumus, kā arī Aptieku biedrības viedokli.
Atbilstoši KP un PVO ekspertu ieteikumam, tika samazināti lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi. Vienlaikus, lai veicinātu farmaceitiskās aprūpes attīstību un sekmētu aptieku darbību un konkurētspēju, arī neatkarību no lieltirgotavām, tika ieviesta pakalpojuma maksa par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu.
VM uzsver, ka jaunajā modelī ieņēmumi no aptieku piecenojumiem un farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas ir par vismaz sešiem miljoniem eiro lielāki, nekā aptieku ieņēmumi no zāļu uzcenojumiem aptiekām ir šobrīd, arī ievērojami lielāki nekā aprēķinātie ieņēmumi no Lietuvas un Igaunijas uzcenojumu piemērošanas.
Tāpat VM uzsver, ka ir paredzēta lielāka farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksa par receptes apkalpošanu aptiekām un aptieku filiālēm apdzīvotās vietās, kur ir tikai viena aptieka un aptiekas filiāle.
VM vērš uzmanību, ka jau 2020.gadā ir ieviests pakalpojums zāļu piegādei mājās. Zāļu valsts aģentūras mājas lapā ir pieejams aptieku saraksts, kas veic minēto pakalpojumu un zāles tiek piegādātas pacientam uz mājām pēc veiktā pasūtījuma visā Latvijas teritorijā. Pacienti bez zālēm mazāk apdzīvotās vietās nepaliks, uzver ministrijā.
Ņemot vērā to, ka zāļu cenu veidošanas modelis nav pārskatīts no 2005.gada, tad vismaz gadu pēc jaunā modeļa darbības ir jāveic analīze par tā efektivitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem, sagatavojot valdībai informatīvo ziņojumu. Ziņojuma secinājumi būtu pamats regulējuma precizēšanai, ja tāds nepieciešams, pauž ministrijā.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka modeli plānots virzīt izskatīšanai koalīcijas stratēģiskajā sanāksmē 8.jūlijā, bet Ministru kabinetā - 16.jūlijā.
LETA jau vēstīja, ka patlaban paredzēts, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis varētu stāties spēkā 1. novembrī. Tas visvairāk ietekmēšot tos recepšu medikamentus, kas maksā septiņus un vairāk eiro, jo tieši to dēļ Latvijas iedzīvotāji brauc uz Lietuvu un Igauniju. Turklāt paredzēts, ka ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā būs jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.
Pret šo reformu iebildusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Latvijas zāļu ražotāju asociācija, kā arī virkne uzņēmumu.
Aptieku biedrība ir dibināta 2009. gadā, un tās biedri ir 30 individuālu aptieku uzņēmumi, kas uztur vairāk nekā 22 aptieku filiāles mazapdzīvotās vietās.