Mācību gads ir beidzies, un daudzi bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie dabas, baudot svaigu gaisu un aktīvu dzīvesveidu, kas nāk par labu viņu veselībai. Kādas ir tendences, runājot par bērnu veselības stāvokli Latvijā, kurām jomām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, un, kā bērnu veselību var ietekmēt slodze skolā - par šiem jautājumiem savā viedoklī stāsta veselības ministre Anda Čakša.
Sekojot līdzi bērnu veselības rādītājiem
Veselības ministrijas mājas lapā ir pieejama informācija par to, kādas veselības pārbaudes attiecīgā vecumā ir jāveic bērniem, tāpat ministrija apkopo informāciju par to, kā ģimenes ārsti veic bērnu aprūpi un kādi ir bērnu veselības rādītāji. Dati liecina, ka vakcinācijas aptvere bērniem līdz gada vecumam ir ļoti laba, nelielas novirzes vērojamas vēlākā vecumā, piemēram, ar atkārtoto vakcināciju pret difteriju, kas jāveic pēc 10 gadiem. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā ir ļoti labs t.s. bērnu vakcinācijas kalendārs, bet atsevišķām vakcīnām, piemēram, pret gripu, kas tiek apmaksāta 50% apmērā, vērojams nepietiekams pārklājums.
Dzīvesveida un ēšanas paradumu nozīme
Vēl viens būtisks aspekts, ko atspoguļo statistika, ir bērnu aptaukošanās. Latvijā ir ļoti augsts procents ar bērniem, kuriem ir lielais svars, par to liecina regulāras pārbaudes deviņus un 12 gadus vecu bērnu grupās. Visaugstākā prevalence ir 11 gadus veciem zēniem (28%), nedaudz mazāka (24%) vērojama 13 gadus veciem zēniem . Tas, protams, ir jautājums par dzīvesveidu un bērnu ēšanas ieradumiem kopumā. Tiek sekots līdzi arī bērnu kaitīgajiem ieradumiem, diemžēl pirmā alkohola lietošanas reize bērniem nereti ir ļoti agrā vecumā - 12 gados. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir arī liels to smēķētāju skaits, kas uzsākuši smēķēšanu ļoti agrīnā vecumā.