Tikai 37 dienas vecā Rolandiņa nāve satriekusi un šokējusi Ķeipenes iedzīvotājus. Viņi zīdaiņa nāvē vaino zēna mammu, kas kārtējo reizi aizrāvusies ar alkohola lietošanu un nav bērnu pieskatījusi. Savukārt bērna tēvs uzskata, ka dzīvesbiedre tiek apmelota.
Auksta istaba un piedzērusies māte
Nelaime notika 7. decembra naktī Ogres novada Ķeipenes pagasta «Kārklu» mājās, kas atrodas apmēram divus kilometrus no pagasta centra, šosejas malā. Vietējie stāsta, ka akmens ēkā senos laikos bijis krogs, taču vēlāk tā pārtapusi par dzīvojamo māju. Nu jau kādu laiku mājas vienā galā mitusi 28 gadus vecā Lāsma, kurai oktobra beigās piedzimis ceturtais bērns, bet ēkas otrā galā dzīvojot mirušā mazuļa vecmāmiņa.
Kas īsti noticis liktenīgajā naktī, nav skaidrs, taču trijos naktī zīdaiņa māte pamanījusi, ka viņš neelpo. Viņa steigusies uz kaimiņmāju pie draugiem, lai izsauktu ātro palīdzību. Notikuma vietā atbraukušie mediķi izteikuši pieņēmumu, ka bērns nosalis. «Istabā bija tik auksts, ka no zābakiem pat sniegs nenokusa,» zina teikt ķeipenieši. Savukārt, kad no rīta nelaimes vietā ieradusies policija, telpās bijis visai stiprs sadūmojums, tās bijušas iesilušas, savukārt mātei konstatēts pamatīgs alkohola reibums – 3,2 promiles.
Vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka zīdaiņa māte jau vakarā zīdaini atstājusi mājās vienu un devusies dzert uz divsimt metru attālo kaimiņmāju – «Veco skolu», kur savulaik mitusi arī Lāsma ar vienu no saviem piedzīvotājiem. «Tā sagadījās, ka nesen redzēju, ka tas Lāsmas drauģelis Jānis atkal ir atgriezies Ķeipenē, tad jau droši vien bija aizskrējusi uz turieni,» stāsta kāda vietējā iedzīvotāja.
Vecajā skolas ēkā gan »VZ« nevienu neizdevās sastapt. «Tie cilvēki tāpat ar jums nerunās un neko neteiks, nedodos Lāsmu, jo viņi ir Lāsmas draugi. Skaidrs, ka viņa tonakt bija tur un dzēra. Tas stūris viss ir pilns ar nelabvēlīgo kontingentu, tur no paaudzes paaudzē tādi cilvēki bijuši. Grēks tā teikt, bet labi vien ir, ka tas Lāsmas bērniņš nomira, jo viņam tāpat nebūtu nekāda dzīve un agri vai vēlu kaut kas atgadītos. Jau tad, kad ieraudzījām, ka Lāsma ir gaidībās, zinājām, ka tas labi nebeigsies, jo tā sieviete nekad nemainīsies. Viņa jau sen ir pazīstama kā jautras uzvedības meitene, dzer, pīpē. Tas ir neprāts, tādā laikā, un vēl viņai – bērns! Lai ko arī pateiks ekspertīze par puisēna nāves iemeslu, māte viennozīmīgi ir vainīga, ka viņš nomira,» saka Ķeipenes centrā sastaptā Astrīda.
Savukārt citi ļaudis atceras, ka, tikko atgriezusies no slimnīcas, Lāsma ar mazo zīdaini ratiņos redzēta Ķeipenes centrā, kad devusies uz sociālo dienestu «pēc kārtējā pabalsta». «Viņai jau to bērnu vajadzēja, lai tiktu pie naudas dzeršanai. Viņa taču nekur nestrādāja, nekad arī nav strādājusi. Viņa tikai pirms gada neklātienē Ķeipenes skolā pabeidza 9. klasi.»
Bērni atņemti dzeršanas dēļ
Lāsma jau agrāk nonākusi sociālā dienesta redzeslokā, un viņai atņemtas aprūpes tiesības uz trim iepriekšējiem bērniem, kas šobrīd uzturas audžuģimenēs. Vecākie bērni mātei atņemti tieši tā iemesla dēļ, ka viņa pārlieku daudz lietojusi alkoholu un nav spējusi par bērniem rūpēties. Ļaudis stāsta, ka visi trīs bērni dzimuši Lāsmas pirmajā laulībā, turklāt Lāsma pirmo bēniņu dzemdējusi jau labu laiku pirms pilngadības sasniegšanas. Tolaik visas rūpes par bērniem uzņēmies tēvs un viņa māte. Vecmāmiņa bērnus audzinājusi arī tad, kad Lāsma dzīvojusi Anglijā. Neviens gan nezina teikt, vai sieviete ārzemēs arī strādājusi. «Cik zinu, viņa atgriezās Latvijā, jo tika no Anglijas izraidīta,» teic Astrīda. Drīz pēc atgriešanās no Anglijas Lāsmai bērni atņemti.
Vietējie ar skumjām atceras, ka arī Lāsmas māte mīlējusi iedzert un tieši šā iemesla dēļ pāragri aizgājusi no dzīves. «Lāsmas vīrs bija lādzīgs, un, ja viņa pati būtu godīga, viss būtu bijis labi. Diemžēl viņa pati nākusi no nelabvēlīgas ģimenes un nemaz savādāk neprot dzīvot,» secina ķeipenieši. Daudzi pārmet vietējam sociālajam dienestam un bāriņtiesai, ka, zinot Lāsmas paradumus, viņa un zīdainis nav rūpīgāk uzraudzīti. «Mēs, vecie, varam kaut nomirt, sociālie neko nedara. Mums te ir pilnīgi džungļi, autobusi brauc reti, dzelzceļu vispār likvidēja, darba vietu nav, ja vēl nebūtu ārstu, vispār nebūtu iespējams dzīvot,» sūrojas pensionāre Vera. Sociālais dienests gan norāda, ka jaunā māmiņa un mazulis apmeklēti reizi nedēļā, arī ģimenes ārsts zīdaini regulāri apskatījis. «Nevar jau bāriņtiesa un sociālie darbinieki atrasties līdzās 24 stundas diennaktī, jo nelabvēlīgu ģimeņu pagastā ir daudz un katram blakus neizstāvēsi,» pašvaldības darbiniekus aizstāv Astrīda un vēl dažas dāmas, norādot, ka arī bērna tēvam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo.
Tēvs dēliņu apciemojis vienreiz
«Kārklu» mājās »VZ« neizdodas sastapt ne Lāsmu, ne viņas dzīvesbiedra mammu Veltu. Vēl no rīta pa pagalmu kāds ir staigājis, sniegā palikušas pēdas. Tās ved uz vienu no šķūņiem, kur ir prāva kaudze ar malku, vēl lielāku nesazāģētu baļķu kaudzi sedz sniegs. Akmens ēkas koka piebūves durvis ir vaļā, tajā uz striķa sasalušas karājas mazuļa lietas – jaciņa, paladziņš un autiņš. Redeļu gultiņa gan jau ir izjaukta un nomesta šķūnī līdzās veciem trušu būriem, kūtsmēslu kaudzei, vecām mucām un dažādiem atkritumiem.
Lāsmu un viņas dzīvesbiedru, mirušā zēna tēvu Oskaru »VZ« izdodas sastapt Madlienas kapos, kur tieši todien zemes klēpī tiek guldīts bērniņš. Ķeipeniešos sašutumu izraisījis arī fakts, ka vecāki nav spējuši savu bērnu apglabāt, to nācies darīt pašvaldībai par saviem līdzekļiem. Lāsma dēliņa izvadīšanu gaida ar dažām krizantēmām rokās, bet tētis atnācis ar četrām neļķēm. Ķeipenes baptistu draudze Rolandiņam sarūpējusi lielu vainagu. Puisēnu neizvada no kapličas, vien īsu atvadu runu izvadītāja teic pie kapa. Pēc bērēm Lāsma steidz uz sarunāto automašīnu, kas nogādās viņu atpakaļ Ķeipenē, savukārt Oskars piekrīt nelielai sarunai ar »VZ«. 35 gadus vecais vīrietis atklāj, ka Rolands bijis viņa pirmais bērniņš. Diemžēl viņš puisēnu dzīves laikā redzējis vien reizi. «Biju aizbraucis uz slimnīcu, liekas, ka viņš piedzima vesels. Diemžēl man nebija iespējas vairāk viņu apciemot, jo nebija finanses un arī ar darbiem biju noņēmies,» vēsta Oskars. Vīrietis ir mežstrādnieks un jau ilgāku laiku strādā cirsmā Vangažos. «Būtu jau jauki, ja būtu darbs tepat uz vietas, ka es varētu būt blakus mīļotajai sievietei, bērnam. Diemžēl dzīve ir tāda, ka esmu darbā tālu prom un ilgi,» noskumis ir Oskars. «Tagad bija paredzēta jauna cirsma, bet bēres mazliet visu izjauca.»
Aizstāv dzīvesbiedri
Oskars stāsta, ka ar Lāsmu iepazinies pirms trim gadiem. «Viņa iepatikās man, es – viņai,» teic Oskars. Raugoties uz Lāsmu, kas savos 28 gados atgādina vismaz četrdesmitgadnieci, Oskars pasmaida un saka, ka katram esot savi mīnusi un viņš jau arī neesot nekāds «Alēns Delons». Viņš zinot, ka sievietei jau esot trīs bērni, no kuriem vecākajam ir 13 gadu, taču neko sīkāk par to, kur viņi ir un kāpēc nav pie Lāsmas, viņš nezinot. Tāpat viņam neesot ne jausmas, kāpēc Lāsma izraidīta no Anglijas: «Es negribu nevienu aprunāt, es neesmu par tām lietām īpaši interesējies, un es negribu sliktu reklāmu.»
Oskars ar Lāsmu arī par dēla nāvi neesot runājis, taču viņš esot gana daudz uzklausījis ķeipeniešu stāstus par Rolanda iespējamajiem nāves iemesliem – nosalšanu un pat bada nāvi. «Es tam visam neticu. Māja bija izkurināta, viņš nenosala. Un pasarg dievs, kur nu vēl badā nomērdēts, mums mājās vēl tagad ir pilns ar tām zīdaiņu zupiņām un putriņām, jādomā, kam atdot. Neticu, ka Lāsma varētu būt vainīga bērna nāvē. Viņa pārdzīvo par notikušo,» draudzeni aizstāv Oskars. «Žēl, ka visi brūk Lāsmai virsū, viņa arī ir tikai cilvēks. Viņa ir aplieta ar riktīgām samazgām.» Oskars arī atklāj, ka bērna nāves iemesls ekspertīzes slēdzienā ir minēts zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms. «Es neko no medicīniskiem terminiem nesaprotu, saku tikai to, ko man paskaidroja.»