Liesmās mazdārziņos izdziest jauna vīrieša dzīvība

© F64 Photo Agency

Sprāgstot gāzes balonam un aizdegoties dārza mājai Rīgā, bojā gājis vīrietis. Nelaime notikusi laikā, kamēr vīrieša dzīvesbiedre viesojusies slimnīcā pie meitas.

Apsēduši bezpajumtnieki

Rīgā, Ozolciema ielā, vienā no dārza mājām 2. augustā pēc pulksten 16 izcēlās ugunsgrēks, kurā gāja bojā 35 gadus vecs vīrietis. Speciālisti pieļauj, ka nelaimi izraisījis gāzes balona sprādziens. Ozolciema mazdārziņu kolonija sākas pie Ziepniekkalna dzīvojamo māju masīva. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pirms aptuveni 30 gadiem mazdārziņi te piešķirti netālu esošā uzņēmuma «Dzintars» darbiniekiem. Daļa dārzu joprojām ir to pirmo saimnieku īpašumā, bet daļa saimniekus mainījuši vairākas reizes. Teritorija ir aizaugusi ar krūmiem, katra dārza teritorija ir norobežota ar pamatīgiem žogiem, viens otrs to ir aizbarikādējis ar dēļu vai dzelzs plākšņu konstrukcijām. Gandrīz ap katru žogu un virs tā ir arī dzeloņstieples. Tā cilvēki sargā savu īpašumu no zagļiem un nelūgtiem viesiem – bezpajumtniekiem, kas labprāt dārza mājās iekārtojas uz dzīvi. «Pirms 28 gadiem, kad sākām te saimniekot, viss bija skaists un sakopts. Mums bija savi puiši, kas teritoriju sargāja un neļāva svešajiem nākt, arī policija visu uzraudzīja, bet tagad te nāk un iet, kas grib, un zog,» »VZ« stāsta viena no mazdārziņa saimniecēm, 74 gadus vecā Ļenas tante. Ar sievieti »VZ« no sākuma runā caur aizslēgtiem vārtiņiem, kas apvīti dzeloņstieplēm, pēc brīža pensionāre gan sadūšojas un atslēdz ar divām piekaramajām atslēgām no iekšpuses aizslēgtos vārtus. Visu sarunas laiku virs galvas čirkst elektrības augstsprieguma līnija. «Kopš tie vadi te ir, es bez krekla un galvassegas nestaigāju, arī bez apaviem nevar – pēdas kutina,» atklāj Ļena.

Dedzināšanas upuri

Tieši Ļena ir vistuvākā kaimiņiene bojāgājušajam Ruslanam. Sieviete rāda lielu melnu krāsmatu kaudzi, kas slēpjas aiz augsta žoga, kurā pēc ugunsgrēka svešas mantas tīkotāji jau izgriezuši milzu robu. Māja ir nodegusi pilnībā. Krāsmatās mētājas pusapdeguši apģērba gabali, pa kādai rotaļlietai, vismaz divu gultu atsperes, apdedzis krēsls un dažādi sadzīves priekšmeti. Ruslans kopā ar dzīvesbiedri Natašu dārza mājā mitis kopš pavasara. «Saimnieks viņiem tur atļāva dzīvot, mājiņa bija tiešām laba. Ūdens gan nebija, nāca pēc tā pie mums, jo mums ir ierīkots rokas pumpis, tad reizēm parunājāmies. Sapratu, ka viņiem iepriekš bija mājiņa Lucavsalā, taču tā nosvilināta,» zina stāstīt Ļena. Pensionāre teic, ka pāris nav izskatījies pēc dzērājiem – abi neesot manīti iereibuši, arī nekādi draugi nav viņus apciemojuši. Ļena kaimiņiem izlīdzējusi ar dažiem kabaču, gurķu un zemeņu stādiem, viņi paši sakopuši savu teritoriju. Ļena reiz kaimiņiem sarūpējusi siltas pusdienas – kartupeļu biezeni, sardeles un salātus. «Viņi bija jauki, jauni un ļoti skaisti cilvēki. Liekas, ka viņiem vienkārši dzīvē viss bija sabrucis,» saka sieviete. Reiz Nataša stāstījusi, ka abiem esot divi bērni – meitenes, taču viņas dzīvojot pie radinieces. «Ir taču labi cilvēki – tante negribēja, ka meitenes te tā dzīvo, tāpēc paņēma viņas pie sevis.»

Liktenīgajā dienā Ruslans mājās bijis viens. No rīta, nākot uz dārzu, Ļena satikusi Natašu, kura devusies uz slimnīcu – viena no meitiņām sirgstot ar astmu un esot ievietota reanimācijā. «Nataša tikai noteica, ka Ruslans esot palicis mājās, vēl guļot,» atceras Ļena.

Ēka aizdegusies pēc sprādziena

Sieviete rakusi kartupeļus, kad pēkšņi izdzirdējusi skaļu blīkšķi, sprādzienu. Pirmajā mirklī iedomājusies, ka mežā kāds šauj, bet, kad pacēlusi galvu, ieraudzījusi, ka vienā mirklī kaimiņa māju apņēmušas liesmas. «Uguns ēku no visām pusēm apņēma momentā, un milzu uguns stabs ietriecās apkārt augošo koku galotnēs,» baiso mirkli atceras kaimiņiene. Jau vēlāk Ļena pamanījusi, ka dzirksteles, kas lidojušas no kaimiņiem, iekritušas viņas dārzā un pat aizdedzinājušas spainī saliktās auklas. Sirmgalvei nav bijis līdzi ne pulksteņa, ne mobilā. «Es tos uz dārzu neņemu līdzi, jo bail, ka pa ceļam bomži uzbruks, visu atņems un pašu kokā pakārs,» situāciju Ziepniekkalnā raksturo Ļena. Saprotot, ka kaut kas jādara, sieviete izskrējusi pa vārtiem un gribējusi doties pie kaimiņiem meklēt palīdzību, bet pa ceļu nācis kāds puisis un meitene, vēstot, ka esot jau izsaukuši ugunsdzēsējus un dodas viņus sagaidīt uz lielā ceļa. Nelaimes vietā drīz ieradušās divas ugunsdzēsēju automašīnas. «Es uzreiz pieskrēju klāt un teicu, ka mājā ir cilvēks, Ruslans taču nekur neaizgāja. Vēlāk policisti man teica, ka atraduši viņu mirušu. Man ir tik žēl Ruslana, briesmīgākais, ka es nekā nespēju viņam palīdzēt, tikai noskatīties, kā uguns visu saplosa. No pārdzīvojuma man saasinājās iedzimtā sirdskaite, un es tovakar gandrīz netiku mājās – mani burtiski paralizēja,» stāsta Ļena. Vakarā mājās atgriezusies arī Nataša, raudājusi un mēģinājusi no Ļenas vīra uzzināt, kas noticis. «Mēs jau nezinām, kas notika. Domāju, ka vainīgs pieclitrīgais gāzes balons, viņi to izmantoja ēdiena gatavošanai.»

Dedzina ļaunprātīgi

Ozolciema ielas mazdārziņu teritorijā ugunsgrēki notiek regulāri. Par to liecina ne vienas vien krāsmatas aiz žogiem. Arī Ļenas mājiņa ir gandrīz nodegusi, to liesmas postījušas trīs reizes, pēdējā bijusi pirms pāris gadiem. «Vienreiz «bomzis» ziemā bija ielīdis, piekakājis un mēģinājis aizdedzināt avīzes. Vēl divas reizes bija, kad mājiņa aizdegās no ārpuses. Kāpēc, kas to lai zina.» Pensionāre teic, ka neplāno atjaunot ēku, tam neesot naudas, bez tam neesot arī jēgas: «Šodien es to uzcelšu, bet rīt to kāds atkal nodedzinās. Es pat nezinu, vai man rudenī pārstādīt zemenes, vai maz līdz nākamajam pavasarim metāllūžņu tīkotāji nebūs aiznesuši visu žogu, tad man te vairs nebūs ko darīt.»

«Te viss notiek vienkārši – kāds sāk traucēt, tad viņa būdu nodedzina, un viss,» situāciju »VZ« īsi raksturo uz ielas sastapti vīrieši, kas uz dārza māju teritoriju nākot tikai ciemos pie draugiem. «Atceros, ka pirms trīs četriem gadiem vienu večiņu kopā ar suni ieslēdza mājā un aizdedzināja,» atklāj viens no vīriešiem. «Te daudz cilvēku, nu, «bomžu», dzīvo visu gadu. Pašvaldības policijas patruļas regulāri braukā, viņi zina, kurā mājā kas dzīvo, tad arī pārbauda, vai kāds nav pazudis, skatās, lai netiktu lietots alkohols.» Vīrieši teic, ka mazdārziņu teritorijā kriminogēnā situācija esot smaga – regulāri notiekot kautiņi un savstarpējo attiecību kārtošana, reizēm pat līdz letālam iznākumam. Zogot pat gaišā dienas laikā un saimnieku acu priekšā.