Visticamāk, alkohols, kas saasinājis ar draugu notikušā konflikta uztveri, licis zem vilciena riteņiem mesties kādam Kokneses pusaudzim. Vietējie gan notikušajā vaino arī zēna māti, kas viņam neesot dāvājusi pietiekami daudz mīlestības.
Vilcieni traucējot pārvietoties
Koknesē netālu no dzelzceļa pārbrauktuves 4. jūlijā dažas minūtes pirms pusnakts zem kravas vilciena izdzisa 16 gadus vecā Jāņa dzīvība. Puisis stāvējis uz sliedēm, kad viņu notrieca vilciens. Iespējams, pusaudzis izdarījis pašnāvību. «Mēs tonakt neko neredzējām un nedzirdējām. Mans puika teica, ka vilciens bija apstājies, bet te, pie luksofora, tie regulāri stājas, tāpēc tas nav nekas īpašs,» »VZ« stāsta līdzās nelaimes vietai dzīvojošais Ivans. Līdz šim koknesieši centušies sadzīvot ar dzelzceļu un visai intensīvo vilcienu satiksmi – te kursē gan pasažieru vilcieni, gan kravas vilcieni. «Redzat, tālāk iet tikai viens sliežu ceļš, bet te vēl ir trīs sliežu rindas, tad nu kravas vilcieni te bieži stāv, stumdās un mainās. Nereti tas ilgst daudzas minūtes, un tad cilvēku izdomai nav gala – cits lien zem vagoniem, cits kā zaķis lec pāri vagonu savienojumu vietām, kāds mēģina tikt pāri vilcienam ar velosipēdu vai bērnu ratiem pie rokas,» stāsta Ivans. Arī »VZ« pārliecinājās, ka kravas vilcienu sastāvi teju pusstundu stāv, nobloķējuši pārbrauktuvi, bet daži cilvēki nepacietīgi mīņājas starp diviem blakus esošiem vilcieniem. «Apkārt apiet desmitiem vagonu garajam sastāvam ir visai pagrūti. Es pats vairākkārt esmu vērsies pašvaldībā ar lūgumu sakārtot pāreju, jo skolas laikā vienmēr ir tā – kā bērniem jāiet uz skolu un jāšķērso dzelzceļš, sākas kravas vilcienu stumdīšanās. Labi, ka līdz šim nav notikušas traģēdijas. Nu parādījusies cerība, ka drīzumā kaut kas mainīsies,» vīrietis nosaka. Savukārt par Jāņa nāvi Ivans dzirdējis gan versiju par pašnāvību, gan to, ka puisis tovakar bija dzēris un, iespējams, mēģināja šķērsot dzelzceļu, lienot zem vilciena, taču nepamanīja otru vilcienu, kas tobrīd brauca.
Puisis bērnībā kalpojis baznīcā
Koknesē gandrīz ikvienam ir kas sakāms par Jāni. «Normāls čalis,» teic kāds puisis. «Es viņu vienmēr atcerēšos kā jauku un pozitīvu cilvēku, notikušais mūs ir šokējis, jo no Jāņa neko tādu negaidījām,» bēdīga ir kāda meitene. «Jānis bija foršs čalis, viņam nevajadzēja tā darīt,» saka puiša bijušais kaimiņš. «Jānis bija ļoti jauks zēns. Jānis nāca uz baznīcu no mazām dienām, viņš te pat līdz kādai piektajai klasei piekalpoja, taču veselības stāvokļa dēļ – viņam nāca ģīboņi – vairs to nevarēja. Viņš tolaik bija cītīgs puika, bet, kā viņa dzīve iegrozījās pēc tam, mēs nezinām,» teic Kokneses katoļu baznīcas draudzes locekles Annas.
Pagājušajā gadā Jānis pabeidza 9. klasi, taču mācības neturpināja, sāka strādāt mežā un bijis priecīgs par katru nopelnīto latu. Tieši naudas trūkums mudinājis puisi iet strādāt fiziski smagu darbu. Tikai kopš rudens Jānis ar mammu mitinājies mazliet labākos apstākļos, bet līdz tam dzīvojis barakā, no kuras ģimene aizgājusi, jo sagruvis skurstenis un arī sapuvušie logi gāzās ārā. «Mamma ir ļoti strādīga sieviete,» saka jaunā mājokļa kaimiņiene Lūcija. Pēdējā laikā gan mamma darbu nav varējusi atrast un strādājusi «simtlatnieku» programmā. Kaimiņiene Jāņa mammu slavē par iekopto dārzu pie mājas. «Iepriekšējie saimnieki te atstāja džungļus, bet viņa sastādīja kartupeļus, tomātus, re, zied puķes. Par to ģimeni neko sliktu nevaram teikt, arī puika vienmēr pieklājīgs, sveicinās.»
Meklē mammas vainu notikušajā
Kaimiņš Oļegs Jāni pazīstot no mazotnes, kopā gājuši makšķerēt un «halturēt». «Jančuks bija mierīgs, foršs puika. Viņš tiešām labi strādāja, ar viņu nebija nekādu problēmu.» Oļegs tic pašnāvības versijai un zina sacīt, ka liktenīgajā vakarā Jānis kādai paziņai palūdzis cigareti un pateicis: «Tu mani redzi pēdējo reizi.» Lūcijas kundze spriež, ka Jānis no dzīves šķīries meitenes dēļ. Oļegs par to pasmaida: «Re, es sev rokas meitenes dēļ griezu,» rādot platām rētām klātās rokas, atklāj vīrietis. «Bet vai tāpēc darīt galu, nu, nezinu.»
Kamēr jaunie kaimiņi saka tikai labus vārdus, no bijušajiem kaimiņiem nākas dzirdēt neglaimojošas lietas. Daudzi nelaimē vaino Jāņa mammu, kas it kā jau no mazotnes nav pienācīgi rūpējusies par dēlu. «Puika palaidnis gan bija, bet viņam ļoti pietrūka mammas un, protams, arī tēva mīlestības. Vecāki agri izšķīrās, mammai bija brūtgāni, un viņiem regulāri puika traucēja,» »VZ« stāsta kāda Jāņa mammas bijusī darba kolēģe un kaimiņiene. Mamma, par laimi, nav dzērāja, drīzāk pilnīga atturībniece, taču viņai ļoti paticis pucēties. «Māte reiz pat izmeta, ka vīrieši dēla dēļ viņu pametot, bet Jānis tikai nepatikšanas taisot, būtu labāk nosprādzis. Es tagad gribētu viņu satikt un atgādināt šos vārdus.» Lai arī kādas bijušas dēla un mātes attiecības, puisis mammu mīlējis un vēl pirms nāves viņai īsziņā atsūtījis mīlestības apliecinājumu.
Dzēris un steidzies baudīt dzīvi
Daudzi atzīst, ka Jānis pats daudz nodarījis mammai pāri ar savu uzvedību. Jānis, neraugoties uz savu mazo vecumu, ilgāku laiku regulāri dzēris. Puisis steidzies dzīvot, secina bijusī kaimiņiene. «Mēs vienmēr brīnījāmies, ka viņš tik agri izbauda dzīvi. Pie viņa taču no 12 gadu vecuma nāca meitenes, nāca visādas – jaunas un vecas. Un tā mūžīgā dzeršana!» Kāds cits paziņa gan skaidro, ka nevis mammas attieksme, bet drīzāk draugu pāri nodarījumi sāpinājuši Jāni. Daudzi atceras gadījumu, kad pirms vairākiem gadiem kādam no Jāņa klasesbiedriem pazudis mobilais telefons, teju visa skola viņu uzskatījusi par zagli. Visticamāk, tieši pēdējā vakarā ar draugiem notikušais konflikts pielicis punktu Jāņa dzīvei. Kaimiņiene Lūcija stāsta, ka tovakar pie Jāņa viesojušies kādi trīs puiši un divas meitenes. Jaunieši dzēruši. Kāds no kaimiņiem, kurš sakās esot ar Jāni visu ziemu mežā kopā strādājis, neslēpj, ka tieši viņš tovakar jauniešiem no veikala piegādājis alkoholu. «Ap deviņiem pa logu redzēju, ka Jānis – viņš bija bez krekla – strīdas ar kādu no puišiem. Viņi kaut ko kliedza viens uz otru, lamājās, brīžam iegāja mājā un tad atkal iznāca. Nekāvās, bet stumdīja viens otru un mēģināja ar rokām viens otram trāpīt,» redzēto atceras Lūcija. Pēc dažām stundām nākusi smagā ziņa, ka Jāņa vairs nav.
Jāņa labākais draugs Lauris garā sarunā ar »VZ« neielaižas, viņam pēc traģēdijas esot ļoti smagi. Lauris tovakar nav atnācis ciemos pie drauga, lai arī Jānis zvanījis un aicinājis. Iespējams, drauga atnākšana Jāņa likteni būtu izmainījusi. «Viņš bija ļoti dzīvespriecīgs,» nosaka Lauris. Viņš neslēpj, ka Jānim ģimenē bijušas problēmas, taču pēdējā laikā mammas un dēla attiecības bijušas labas. Diemžēl »VZ« neizdevās mājās sastapt Jāņa mammu. Savukārt par Jāni desmit gadus vecākā māsa Rita vienā no sociālajiem tīkliem ierakstījusi: «Visi, kas pazina Jāni, piedodiet viņam, ja viņš nodarīja pāri. Pieminiet viņu ar labu vārdu. Sirdī viņš bija jauks puisis.»
