Vasarnīcas guļamistabā ar šķērēm līdz nāvei sakapā sievieti

Kādas dārzkopības sabiedrības iedzīvotājus satriekusi un arī pārbiedējusi 37 gadus vecās Natālijas nāve. Sievieti vasarnīcas guļamistabā atrada nogalinātu– viņas ķermenis bija burtiski sakapāts, visticamāk, ar šķērēm. Slepkava arvien ir brīvībā.

Māju uzbūvējis paša rokām

Traģiskie notikumi risinājušies 9.jūnija naktī dārzkopības sabiedrībā «Ābelītes», kas atrodas starp Saulkrastiem un Bīriņiem. »VZ« novēroja, ka dārzkopības sabiedrība atrodas vismaz pāris kilometru no lielās šosejas, apkārt tai plešas meži un tīrumi, tuvākā apdzīvotā vieta ir vismaz piecu kilometru attālumā. 80.gadu vidū te zemes gabali iedalīti rūpnīcas «Alfa» darbiniekiem. «Tolaik autobusi kursēja vairākas reizes dienā, iebrauca vasarnīcu teritorijā, tagad, ja nav personīgās automašīnas, uz šejieni atbraukt praktiski nav iespējams,» nopūšas kāda no vasarnīcas īpašniecēm. «Ābelītēs» ir 350māju, no kurām aptuveni 20 tiek apdzīvotas visu gadu, bet pārējie iemītnieki te pavada tikai vasaras. Nu jau mirusī Natālija un viņas dzīvesbiedrs Normunds kooperatīvā dzīvojot kādus septiņus gadus, zina teikt kaimiņiene Vaļas tante. «Normunds pats savām rokām no pamatiem uzbūvēja māju. No iepriekšējās saimnieces viņi nopirka pilnīgi tukšu, ar krūmiem aizaugušu zemes gabalu,» rādot uz divstāvu namu, kam blakus plešas dīķis un iekopts zāliens, saka sieviete. «Tiklīdz varēja, abi ar Natašu sāka dzīvot te arī ziemā. Braukāja uz darbu Olainē, viņi strādā tipogrāfijā. Reizēm nakšņoja pie Natašas vecmāmiņas Rīgā.» Natālijai un Normundam kopīgu bērnu nav, katram gan ir pa nu jau pieaugušam dēlam no iepriekšējām attiecībām.

Nogalināta ar vairāk nekā 30 dūrieniem

Natālijai liktenīgajā naktī kooperatīvā kā allaž bijis klusi un mierīgi. «Tajā piektdienas vakarā abi atbrauca no darba pirms pulksten deviņiem. Nākamajā dienā vajadzēja atbraukt Igaunijā dzīvojošajai Natālijas mammai un patēvam, un Natālijas dēlam, kas viesojās pie vecmāmiņas, tāpēc Nataša un Normunds gatavoja cienastu. Es līdz pusnaktij lasīju grāmatu, tad aizgāju gulēt, kad septiņos no rīta pamodos, iela bija pilna ar policijas mašīnām,» atceras Vaļas tante. Saģērbusies sieviete skrējusi skatīties, kas noticis, tad arī uzzinājusi, ka ap pulksten pieciem no rīta savā gultā guļamistabā otrajā stāvā nogalināta atrasta Natālija. «Visa mugura bija sadurstīta, laikam ar šķērēm, bija vairāk nekā 30 dūrienu,» sieviete šausmās nodrebinās. Kamēr policija nav oficiāli apstiprinājusi izmeklēšanas versijas, kaimiņiem atliek minēt, kas vainojams slepkavībā, taču apcietināts neviens nav. Arī Normunds neko sakarīgu par tās nakts notikumiem nestāstot, vien nosakot, ka policija neko nav noskaidrojusi. Zināms gan, ka Natālijas dzīvesbiedrs pats bijis aizturēts aizdomās par sievas nonāvēšanu, taču tad atbrīvots. Viena no policijas versijām ir, ka draugs sievieti nogalinājis kopīgas alkohola lietošanas laikā. Saistībā ar notikušo pārbaudītas vēl vairākas personas. «Notikušajā ir ļoti daudz neskaidrību: tovakar viņi gatavojās viesu uzņemšanai, tad Natālija esot aizgājusi gulēt, bet Normunds aizvedis līdz mājām tepat kooperatīva teritorijā abu kopīgu darbabiedreni, kas palīdzēja gatavot. Kad atgriezās, sieva jau bija mirusi,» zina teikt kooperatīva teritorijā esošā veikala īpašniece. «Runā, ka Normunds te vienā vasarnīcā ar draugiem dzēris, tad atgriezies mājās, bet sieva– mirusi,» saka kooperatīvā dzīvojošā Ļena.

Apsargātajā teritorijā jutās droši

Neziņa par slepkavības vaininieku «Ābelīšu» iedzīvotājus ir pārbiedējusi un sējusi paniku. «Tā neziņa ļoti, ļoti biedē. Ir cilvēki, kas pagaidām nebrauc uz vasarnīcu, ir tādi, kas savus bērnus vairs nelaiž ārpus pagalma, kooperatīvā ir klusu un mierīgi, vakaros vairs neviens neiet pastaigāties, visi ieslēdzas, līdz šim dzīvojām bezrūpīgi, durvis reti slēdzām ciet. Arī Natašas mājas durvis tonakt nebija aizslēgtas. Esam nobijušies un gribam zināt, kas ir vainīgs. Neviens netic, ka to izdarīja vīrs, bet policija saka, ka vīrs, taču tajā pašā laikā viņš nav apcietināts. Bet, ja tas nav vīrs, tad kas? Varbūt tas ir cilvēks, kas diendienā iet mums garām, skatās mums acīs, un mēs pat iedomāties nevaram, ka viņš ir uz ko tādu spējīgs!» situāciju skaidro veikalniece, kooperatīva priekšsēdētāja sieva.

«Ābelīšu» iedzīvotāji stāsta, ka Natālija un Normunds dzīvojuši mīļi un draudzīgi. Brīvdienās, kad pie viņiem viesojušies draugi, pasēdēšanas bijušas mierīgas, pāri visam skanējuši vien Natašas smiekli. «Natālija bija ļoti laba, sirsnīga, dvēselisks cilvēks, vienmēr tik garšīgi smējās. Arī Normunds ir lāga cilvēks, izpalīdzīgs. Kaut visiem būtu tik labi un atsaucīgi kaimiņi!» teic Vaļas tante.

Lai arī vietējie netic Normunda vainai, neviena cita ko vainot īsti neesot, jo svešie kooperatīvā neieklīst– tas tiek stingri apsargāts. Ar auto var iebraukt tikai pa centrālajiem vārtiem, pie kuriem ir diennakts apsardze. «Ikvienas atbraukušas un prom braucošas mašīnas numuru pierakstu īpašā žurnālā, katram vasarnīcas saimniekam ir izsniegta caurlaide. Par visiem viesiem iepriekš tiekam brīdināti,» stāsta kontrolpunkta darbiniece. Ceļu aizšķērso barjera, kas vajadzības gadījumā tiek pacelta. Uz nakti vēl tiek nolaista arī papildu metāla barjera, ko aizslēdz ar atslēgu. »VZ« pārliecinājās, ka iebraukšanas un izbraukšanas kārtība ir patiešām stingra,– automašīnu stūrētāji pat atskaitās, pēc cik ilga laika atgriezīsies. Tiesa, ar kājām kooperatīvā var ienākt no vairākām pusēm, taču šādu slepkavas atnākšanas ceļu vietējie gandrīz pilnībā izslēdz. «Nedomāju, ka kāds nāca tos kilometrus pāri laukiem vai caur mežu, kur vispār var kājas brikšņos salauzt,» neticīgi galvu groza Vaļas tante. «Reizēm gan te nāk kāds no lauku viensētām, jo piestrādā vasarnīcās, bet arī tie cilvēki ir zināmi.» Vairāk nekā 20gadu laikā «Ābelītēs» slepkavības nav notikušas, bijis tikai pa kādai pavisam sīkai zādzībai.

Dzīvesbiedrs slepkavībā vaino kaimiņu

Pašam Normundam esot versija par iespējamo slepkavu. »VZ« vīrieti gan neizdodas sastapt, taču kaimiņi versiju labprāt atstāsta. Tieši nedēļu pirms Natālijas slepkavības Normundam bijis pamatīgs konflikts ar vienu no kooperatīva iemītniekiem Vladimiru. «Normunds brauca ar mašīnu, bet netālu no veikala uz ceļa stāvēja bariņš ar iereibušiem vīriešiem. Visi pagāja malā, bet viens nedeva ceļu. Normunds piepīpināja, Vladimirs vienalga palika stāvam, tad Normunds atkal pīpināja, pēc tam izliecās pa logu un piesolīja Volodjam pa purnu, savukārt tas viņu pasūtīja uz trīs burtiem. Normunds izlēca no mašīnas un piekāva Volodju. Kad Normunds brauca prom, Volodja piedraudēja izdarīt ko tādu, ka «tu visu dzīvi mani atcerēsies»,» konflikta gaitu atstāsta Vaļas tante. Kad Normunds atradis nogalināto sievu, viņš uzreiz skrējis pie Vladimira un atkal viņu piekāvis.

»VZ« izdevās sastapt 58gadus veco Vladimiru. Vīrietim ap kaklu apsieta paresna aukla, kurā iekārts sudraba krāsas krusts. «Esmu kristīts,» teic vīrietis. Viņš slepkavības naktī esot bijis mājās un par baiso noziegumu uzzinājis tikai pēc tam, kad rīta agrumā uzbrukušais Normunds jau bijis prom. Pirmajā kautiņā Vladimiram pārsists deguns un tecējušas asinis, bet otrajā uzsistas abas acis. Īpaši stāstīt par notikušo Vladimirs negrib: «Es uz viņu nedusmojos, laikam cilvēkam kaut kas ar galvu nav kārtībā. Dievs viņu sodīs. Un slepkava ir jāmeklē, tā nav joka lieta!» Vietējie par Vladimiru izsakās maz– vīrietis dzīvojot viens, reizēm ciemos atbrauc bijusī sieva, dēli, mazbērni. Vladimirs mīlot iedzert, tad kļūstot agresīvs. «Man viņš liekas tāds dīvains, iet, pats ar sevi runā,» Volodju raksturo veikalniece. Vēl kāda sieviete ieminas, ka viņš ir briesmīgs cilvēks un kāda no kaimiņienēm savulaik bijusi spiesta pamest savu vasarnīcu tieši Volodjas izteikto draudu un agresivitātes dēļ.