Neuzmanība un, visticamāk, pārlieku liels ātrums bijis par iemeslu traģiskai autoavārijai netālu no Madlienas. Jauniešu stūrēts mersedess ietriecās vietējā biškopja stūrētā auto, nogalinot 80 gadu veco vīrieti.
Viens auto akācijās, otrs – rudzu laukā
Ogres novada Madlienas pagastā, ceļa Lēdmane–Madliena 34. kilometrā 9. jūnijā notika liktenīga divu automašīnu «Mercedess Benz CLK 200» un «VAZ 2121» jeb «Ņivas» sadursme, kuras rezultātā bojā gāja padomju gados ražotā spēkrata īpašnieks un stūrētājs – 80 gadu vecais Jānis. Trīs jaunieši, kas brauca ar mersedesu, tika cauri ar nenozīmīgiem miesas bojājumiem un psiholoģisku traumu. »VZ« novēroja, ka avārija notikusi T veida krustojumā. «Ņiva» braukusi pa mazākas nozīmes grants ceļu, kas apzīmēts ar ceļa zīmi «Dodiet ceļu», un griezusies pa kreisi uz galvenā ceļa, savukārt mersedess braucis pa asfaltēto ceļu Madlienas virzienā un tuvojies «Ņivai» no labās puses. Lai pamanītu, vai pa galveno ceļu no labās puses netuvojas auto, autovadītājam savs spēkrats teju jāizbrauc līdz pusei ceļa, jo, lai arī ceļa posms ir taisns, skatu pamatīgi aizsedz krūmi un gara zāle. Kāpēc īsti notika sadursme, turpina skaidrot policija, savukārt vietējie izvirza savas versijas, nevienu no pusēm nenosodot un nevainojot avārijas izraisīšanā. «Domāju, ka paši jaunieši ļoti labi apzinās, kas un kā notika, un tā viņiem būs laba mācība visam mūžam,» saka madlienieši. Vieni stāsta, ka, iespējams, Jānis nav pamanījis mersedesu, kas tuvojies milzīgā ātrumā, citi izsakās, ka Jānis savu auto jau bija izgriezis uz ceļa, taču jaunieši nav paspējuši pamanīt priekšā braucošo auto, kas vēl nebija uzņēmis ātrumu, un to apdzīt. Pēc sadursmes «Ņiva» ietriekusies ceļmalā augošajos akāciju krūmos, kas atrodas tikai dažus metrus no dzīvojamās mājas. Savukārt jauniešu auto vēl dažus desmitus metru turpinājis braukt pa šoseju, tad pārlidojis labajā ceļmalas pusē esošajam grāvim, traucies pa rudzu lauku un apstājies. Rudzu laukā palikusi lielākā daļa mersedesa atlūzu, kas nu rūpīgi savāktas kaudzē ceļmalā.
Sirmgalvis mirst uzreiz pēc sadursmes
Mājas saimniece Smaida sarunā ar »VZ« atceras, ka todien ar vīru darbojušies pagalmā. «Pēkšņi izdzirdēju nenormālu troksni, blīkšķi un tajā pašā mirklī redzēju, ka akācijās jau ar riteņiem gaisā guļ mašīna. Viss notika sekundes laikā,» secina sieviete. Abi aculiecinieki nekavējoties skrējuši pie avarējušajiem auto un zvanījuši ātrajai palīdzībai, policijai un ugunsdzēsējiem, jo sapratuši, ka pašu spēkiem no samīcītā auto diez vai izdosies cilvēku izvilkt. «Es uzreiz ielīdu «Ņivā» pie tā onkulīša, sajutu tikai pēdējos lēnos pulsa sitienus,» skumja ir aculieciniece. Vīrietis bija guvis smagu galvas traumu. Līdz ar mediķu ierašanos, sirmgalvi izdevies izvilkt no spēkrata pašu spēkiem. «Ārsti ilgi gar viņu ņēmās, ar dažādiem paņēmieniem mēģināja atdzīvināt, taču velti – vīrietis bija miris.»
Smaida zina teikt, ka jauniešu stūrētais mersedess ietriecies «Ņivas» aizmugurē. «Nesaprotu, kāpēc tā sanāca. Policisti teica, ka mersedess lidojis ar nenormālu ātrumu – 160 km/h, tad ko tur var gribēt. Avārijas vietā netika atrastas nekādas bremzēšanas pēdas. Puiši gan teica, ka onkulis neesot viņus redzējis, bet, protams, viņi stāstīs, kā viņiem izdevīgāk. Un vēl – tie abi puiši, kad pie manis pienāca... No viņiem tā nesa pēc alkohola, protams, nezinu, kas sēdēja pie stūres, meitene pēc notikušā bija šokā un nespēja parunāt.»
Dzīvot šā ceļa malā nemaz nav droši, jo te regulāri notiekot avārijas. Tiesa, 20 gadu laikā, kopš te mīt Smaida, šī esot pirmā letālā avārija. «Brīvdienās mēs pagalmā pat nevaram sarunāties, jo mašīnas brauc bez apstājas, labi, ka ceļmalas koki un krūmi mūs pašus mazliet aizsargā. Vienu gadu mašīna ar piedzērušiem braucējiem ietriecās mežābelē, ja ne tā, būtu iebraukusi šķūnī. Par laimi, visi palika dzīvi, bet viens no pasažieriem bija tā piedzēries, ka visu lietas risināšanas laiku nogulēja un nepamodās. Jauniešiem šajā ceļa posmā patīk trakot, ņemt to pagriezienu, bremzēm kaucot un riepām švīkstot,» stāsta sieviete.
Bijis dravu saimnieks un tehnisks cilvēks
Diemžēl »VZ« neizdevās uzzināt bojāgājušā vīrieša radinieku viedokli par notikušo: Jāņa brāļadēls sacīja, ka nevēlas publiskot informāciju par traģēdiju, bez tam norādīja, ka noteikti rakstā nedrīkst parādīties pretējās puses viedoklis. »VZ« neizdevās sazināties ar avārijā iesaistītajiem jauniešiem – viņi nav bijuši vietējie un steigušies uz izlaidumu.
Jānim nāvi nesušais krustojums bijis labi zināms, viņš pa to braucis katru dienu, nereti pat vairākkārt, jo pats dzīvojis privātmājā Madlienas centrā, bet ārpus Madlienas sirmajam vīram bijušas bišu dravas. «Jānis bija bitenieks, viņš tirgoja ļoti garšīgu medu,» bojāgājušais vietējiem vēl ilgi palikšot gaišā piemiņā. «Viņš bija mierīgs, lāga večuks,» saka pagasta centrā sastaptie vīri. «Savos 80 gados bija ļoti šiverīgs, ne mirkli nesēdēja mierā – viņam bites tur, bites tur, dārzs tur. Varbūt cilvēks todien steidzās, ka notika nelaime, jo viņš vienmēr brauca prātīgi,» saka madlienietis Jānis. Savukārt Bonifācijs prāto, ka tobrīd «Ņivas» šoferim acīs spīdējusi saule, kas traucējusi redzamībai. Bitenieks gan allaž braucis žiperīgi, taču vienmēr ar apdomu un prātīgi, viņa ilgajā mūžā neesot dzirdēts par kādu avāriju. «Cik atceros, viņš vienmēr braucis ar auto, viņam bija moskvičs, žigulis, ņiva, ļoti daudz viņš brauca arī ar motociklu, vēl nesen redzēju,» atmiņās dalās vietējie. Viņi atklāj vēl kādu faktu – Jānis bijis kurlmēms, taču tas neesot traucējis iemantot daudz draugu un sazināties ar apkārtējiem. «Jānis visu mūžu bijis tehnisks cilvēks, vispusīgs, viņš daudz ko prata un darīja – metināja, virpoja, nebija darba, ko viņš neprastu, apskaužams cilvēks. Viņš, būdams kurls, prata saremontēt mašīnas un močus, tikai pēc izjūtām nosakot defektu,» atceras Bonifācijs. Bez tam Jānis arvien bijis aktīvs mednieku kolektīva biedrs. Te gan vīri atceras kādu zīmīgu gadījumu: «Vienās medībās tepat pagasta mežā nejauši tika nošauts viens no medniekiem. It kā tajā postenī bija jāstāv Jānim, bet viņi bija samainījušies. Redz, toreiz likteņa rakstītājs viņu pasargāja,» teic Bonifācijs.