Kārtējā iedzeršana Siguldas novada Kūdru mājās beigusies ar divu cilvēku nāvi. Vīrs un sieva nosmakuši dūmos pašu izraisītā ugunsgrēkā, bet pārējie iemītnieki palikuši bez mājām.
Pilnībā nodedzis otrais stāvs
Nodegusī māja atrodas Siguldas pagastā, kurp ved pamatīgi bedrains ceļš. Jau iztālēm redzama lielā divstāvu māja, kura pēc ugunsgrēka kļuvusi par vienstāva ēku. Uguns pilnībā iznīcinājis divus dzīvokļus, kas atradās nama otrajā stāvā, bet no dzēšanā izmantotā ūdens pamatīgi cietuši pirmā stāva četri dzīvokļi. Pie mājas »VZ« sastop Tālivaldi un Ausmu, kas lēnām no dzīvokļa nes apdegušas vai ar ūdeni salietas mantas. Daļai ceļš uz mēslaini, bet šis tas tiek sakārts uz auklām, lai pažūst. «Tā nu ar Ausmu te pagaidām dzīvojam, jo mājā visiem ir daudz mantu un kādam tas viss jāsargā,» saka Tālivaldis. «Laime, ka tonakt pamodāmies,» klusi nosaka Ausma.
Ap pulksten 16 augšstāva kaimiņi – 60 gadus vecais Valdis un 58 gadus vecā Andra – sākuši dzert. Ik pa laikam bijusi dzirdama lamāšanās, kas brīžam pāraugusi dūru vicināšanā. Kaimiņi skandāliem sen nepievēršot uzmanību, jo tā jau kļuvusi par ikdienu, bez tam skandalētāji allaž tikuši galā paši. Ja kādam no viņiem licies, ka pāri nodarīts par daudz, saukta policija. «Viņi viens otram policiju sauca regulāri, kurš pirmais paspēja tikt līdz telefonam,» smaida Tālivaldis.
Ap pulksten diviem naktī Tālivalža kaimiņiene un draudzene Ausma devusies uz tualeti. «Izgājusi koridorā, sajutu dūmus. Modināju Tālivaldi, bet viņš atrūca, lai liekos mierā ar muļķībām un ļauju gulēt,» – tā Ausma. Viņa nav likusies mierā, tāpēc Tālivaldis devies lūkot, kas noticis. «Izgāju koridorā, un tur jau bija spēcīgs sadūmojums. Metos augšā, klauvēju pie Valda dzīvokļa durvīm, bet neviens neatbildēja. Tad izskrēju ārā un metu pa viņu logu ar akmeņiem, taču atkal nekā,» stāsta vīrietis. Tā kā dūmi jau vēlušies mutuļiem, viņš steidzies pie pirmā stāva kaimiņiem – laulāta pensionāru pāra, pamodinājis viņus un izvedis no mājas.
Sieviete bijusi kaila un sasistu seju
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas daļas komandieris Ivars Meiers »VZ« stāstīja, ka, būdami vēl divu kilometru attālumā no notikuma vietas, ugunsdzēsēji pamanījuši, ka gaisā šaujas sarkanas liesmu mēles – ar atklātu liesmu dega viss otrais stāvs. «Viņi paši atjēdzās par vēlu. Uzreiz zvanīja nevis mums, bet radiniekiem, prātoja, ko darīt,» saka Meiers. Komandieris norāda, ka mājas pirmais stāvs ir celts no akmens mūra, bet otrais pilnībā būvēts no koka, bez tam siltinājumam izmantota kūdra. «Kūdras putekļi var būt pat sprādzienbīstami,» teic Meiers.
«Kad atbrauca ugunsdzēsēji, es viņiem uzreiz pateicu, ka augšā ir divi cilvēki. Viņi abus nolaida lejā pa logu. Valdis un Andra nebija sadeguši, bet nosmakuši dūmos. Sieviete bija pilnīgi kaila un ar ļoti sasistu seju, bet vīrietis bija bez krekla, kājās tikai garās bikses,» atceras kaimiņš Tālivaldis. No ugunsdzēsējiem viņš uzzinājis, ka vīrietim uz kakla bijusi cilpa. «Varbūt pēc kautiņa viņš domāja, ka sieva mirusi, un gribēja izdarīt pašnāvību,» prāto vīrietis.
Visticamāk, ugunsgrēks izcēlies no otrā stāva gaitenī uz koka grīdas novietotā spaiņa, kas bijis pildīts ar gailošām oglēm. Kaimiņi stāsta, ka Andra un Valdis regulāri, baidoties no tvana gāzes, ņēmuši ārā no krāsns kvēlojošas ogles, likuši spainī un iznesuši to gaitenī. Pirmā stāva griestos ir vairāki caurumi, kas jau agrāk radušies no šādas rīcības.
Nodzerti tūkstošiem latu
Valdis savulaik strādājis celtniecībā, bet Andra reizēm piestrādājusi pie kādas puķu audzētājas. Tomēr nauda dzeršanai abiem bijusi no cita avota – pirms pusotra gada Valdis saņēmis mantojumu, runājot, ka tie bijuši 10 000 latu, kas nu slīcināti alkoholā. Pirms dažiem gadiem Valdis pārdevis arī apbūves gabalu Siguldā, uz kura jau bija sācis būvēt māju. Iespējams, nauda pat glabāta mājās, jo dzīvokļa durvis tika slēgtas ar piecām slēdzenēm. Reizēm pie abiem nākuši draugi, tad dzeršanas bijušas relatīvi mierīgas un klusas, bet tiklīdz viesiem beigusies nauda, viņi patriekti no dzīvokļa. «Viņi abi savā starpā plēsās tikai par pudeli un cigaretēm. Reizēm bija agresīvi noskaņoti arī pret mums, Valdis draudēja visus nošaut, stāstot, ka viņam ir divi šaujamie, tāpēc uz viņiem pat necentāmies īpaši skatīties, jo viņiem tas nepatika,» pārdzīvotajā dalās kaimiņi.
Ļaudis stāsta, ka abi dzīvoklī ievākušies pirms gadiem desmit. Andra esot bijusi rīdziniece, bet Valdis nācis no Ventspils puses. Abi bijuši diezgan ticīgi cilvēki un gājuši uz baznīcu. Kaimiņi nezina, kāpēc laulātie novērsušies no baznīcas un pieķērušies pudelei: «Vismaz pēdējos piecus gadus viņi to vien darīja kā dzēra. Viņi pēc pudeles uz «točku» un veikalu gāja pat trīs četras reizes dienā.»
Lems, vai ēka atjaunojama
Piecu dzīvokļu iemītniekiem šobrīd ir vajadzīgs jumts virs galvas, bez tam mājā nav arī elektrības, jo visa elektroinstalācija sadegusi. Tālivaldis, Ausma un Marija teic, ka Siguldas novada dome pagaidām nav sniegusi nekādu palīdzību. «Pateica, ka dzīvokļi ir privatizēti un mums pašiem ar visu jātiek galā,» saka Tālivaldis. Ausmai piedāvāts iet dzīvot pansionātā, taču viņa to nevēlas. Kā vienu no risinājumiem dome piedāvājusi pusgadu maksāt 35 latu pabalstu mēnesī, lai cietušie varētu īrēt dzīvojamo platību. «Ko tad par 35 latiem var noīrēt?! Un ko darīt pēc tā pusgada?» sašutis ir Tālivaldis. Savukārt Marija piebilst, ka pašvaldībā solīts iedot 200 latus, ja iedzīvotāji izlemšot atjaunot ēku.
Siguldas novada domes sociālās pārvaldes vadītāja Diāna Indzere »VZ« stāstīja, ka sociālais dienests nodegušās mājas ļaudīm palīdzējis ar visu, kas ir tā spēkos, – sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu izdalījis pārtikas pakas, iedoti taloni pārtikas iegādei, piedāvātas drēbes un gultasveļa. Meklēts arī risinājums cietušo izmitināšanai, taču katrs pats atradis vietu, kur apmesties.
Tālivaldis ir apņēmības pilns darīt visu, iespējams, pat piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības, lai atjaunotu 1900. gadā celto ēku. Viņš norāda, ka ēkai ir arī vēsturiska vērtība, proti, savulaik plašajā teritorijā atradies parādnieku cietums. Te par alimentu nemaksāšanu esot sēdējis pat viens no Latvijas pirmās brīvvalsts prezidentiem, un tagadējā dzīvojamā mājā bijusi komandantūras ēka. Parādnieku cietuma ieslodzītie strādājuši līdzās esošajā kūdras purvā, un kūdra no šī paša purva tad arī izmantota mājas siltināšanai.