Vīrietis, kurš aizturēts aizdomās par divu sieviešu nogalināšanu, atstājis galanta kavaliera un inteliģenta cilvēka iespaidu, savukārt dzērumā ālējies, apdraudējis līdzcilvēkus un regulāri nonācis policijas iecirknī.
Abām ar cirvi sacirstajām tikšanās ar šo «galanto kavalieri» gan bijusi liktenīga.
Mierīgā un klusā vietā
Rīgā, Zilupes ielas 25. nama pirmā stāva dzīvoklī, 3. maija pievakarē zvērīgi nogalinātas divas draudzenes – 56 gadus vecā Vaira un 48 gadus vecā Dženija. Par slepkavības izdarīšanu policija aizturējusi Dženijas 47 gadus veco dzīvesbiedru Māri Višņevski. Sievietes mirušas no cirvja cirtieniem galvā. Policija vēsta, ka slepkavība izdarīta kopīgas alkohola lietošanas laikā, kad izcēlies sadzīvisks konflikts.
»VZ« devās uz nozieguma vietu, lai noskaidrotu, kas īsti noticis. Starp daudzstāvu namiem un rūpnieciskiem objektiem gluži kā oāze atrodas trīs koka nami ar kopēju pagalmu un daudziem malkas šķūnīšiem. Uz soliņa sasēdušas vairākas pensionāres un pa kādai jaunākai dāmai. «Mums te vienmēr viss ir diezgan klusi un mierīgi, kontingents jau ir tāds, kāds ir – visai daudz dzērāju, bet nekādu konfliktu nav, visi esam draudzīgi. Arī todien mēs te tā sēdējām, runājāmies. Piebrauca policijas mašīna, policisti mazliet pastaigāja, noteica, ka bijis viltus izsaukums, un aizbrauca. Pēc brītiņa no mājas iznāca Māris, viņš bija diezgan stipri iedzēris, un apsēdās mums līdzās,» atceras viena no pensionārēm. Māris sācis runāties ar kādas kundzes vīru. Tad parādījies Māra draugs Jānis, kuram sievietes lūgušas piedzērušo Māri aizvest uz dzīvokli gulēt. «Tad sākās trakākais. Dažas minūtes pēc tam, kad abi pazuda mājas kāpņu telpā, no turienes burtiski izlidoja Jānis un kliedza, lai saucam policiju. Mēs nesapratām, kas noticis. Tad no mājas iznāca Māris un mēģināja aizbraukt ar velosipēdu, bet nogāzās, tomēr beigās viņam izdevās uz tā uzkāpt un aizbraukt,» stāsta kaimiņiene. Jānis tikmēr juceklīgi skaidrojis, ka dzīvoklī ir divi līķi. Drīz notikuma vietā ieradās policija, kas vairākas stundas strādājusi slepkavības vietā. «Policisti ļoti ātri noķēra arī slepkavu, viņš spēļu zālē mierīgi bija spēlējis automātus,» sašutušas ir kundzes.
Par aizturēšanu apbalvo
Saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas sniegto informāciju, saņemot ziņas par dubultslepkavību un to, ka vīrietis pārvietojas ar velosipēdu, policisti Lauvas ielā pie kāda nama pamanīja velosipēdu. Sarunā ar apsargu noskaidrots, ka velosipēdists atrodas spēļu zālē. Norādītā vīrieša apģērbs atbilda iepriekš sniegtajam iespējamā slepkavas aprakstam, uz vīrieša rokām bija redzamas arī asins pēdas. Viņu pārmeklējot, atrasta bankas karte ar sievietes vārdu. Pēc ievietošanas policijas automašīnā viņš sācis uzvesties agresīvi un mēģinājis iesist policistam, taču pēc norādēm nomierināties vīrietis aprimis un paziņojis, ka saprot izdarīto, kā arī izteicis izbrīnu par ātro aizturēšanu. Jāpiebilst, ka trīs policisti pēc bīstamā noziedznieka aizturēšanas saņēma apbalvojumu par drosmi un profesionālu rīcību.
Esot rādījušies helikopteri
Māra kaimiņš Jurijs atceras, ka pie Māra un Dženijas iepriekšējā vakarā ieradusies sievietes draudzene. «Viņi teica, ka atļāvuši draudzenei pie sevis padzīvot kādu laiku. Viņai ieradīta guļvieta virtuvē, viņa pat esot samaksājusi par īri divus mēnešus uz priekšu,» zina stāstīt Jurijs. Kaimiņi iepriekš Dženijas draudzeni te nav manījuši, savukārt pats Māris un Dženija uz dzīvi pirmā stāva dzīvoklī ievākušies pirms nepilna pusgada. Pie Māra neesot nākušas kompānijas, vien reizēm no netālās deviņstāvu mājas viesos iegriezies Jānis. «Mēs ar Māri nebijām nekādi draugi, sveiki un uz redzēšanos! Kad Māris iedzēra, viņš ar galvu nedraudzējās, bet tā likās normāls vecis. Viņš kaut kur piestrādāja un atstāja izglītota cilvēka iespaidu. Jāteic gan, ka nedzēra pārāk bieži,» novērojumos par Māri dalās Jurijs. Iedzēris Māris kļuvis agresīvs un reiz līdis kauties arī pie Jurija. «Es viņu ātri noliku pie vietas, viņš no manis baidījās, jo iebliezu viņam pa seju. Viņš gribēja kauties, teica, ka esot «afgānis», bet es smiedamies pateicu, ka esmu čečens, un ko nu darīsim. Teicu – kad būsi skaidrā, parunāsim. Pēc pāris dienām Māris nāca lūgt piedošanu. Tad arī pateicu, lai nelien pie manis, esmu bijušais virsnieks, ar mani joki mazi. Izlīgām, viss bija kārtībā.»
Jurijs atceras, ka apmēram nedēļu pirms šausminošās slepkavības naktsmieru pārtraukusi Māra plosīšanās – viņš no dzīvokļa pa logu un pa durvīm metis ārā mantas. «Arvien brīnos, kas viņam bija par spēku, ja viens varēja lielo skapi dabūt no dzīvokļa ārā. Nākamajā rītā prasīju, kas bija noticis, viņš tikai noteica, ka viņam rādījušies helikopteri,» atceras kaimiņš. Ieturējis nelielu pauzi, Jurijs atceras – reiz gan Dženija staigājusi ar sasistu seju. Kad Jurijs painteresējies, kas noticis, Māris atcirtis, ka viņa to nopelnījusi un vispār tā neesot kaimiņa darīšana.
Draudējis nogalināt arī draugu
Slepkavības dienā Māris kopā ar savu dzīvesbiedri, viņas draudzeni un vēl kādu kaimiņieni jau no paša rīta sapulcējušies pie malkas šķūnīšiem un lietojuši alkoholu, aicinājuši arī Juriju. «Man todien bija daudz darīšanu visādās iestādēs, jo sievai nozaga maku, dokumentus, un nemaz arī nedomāju ar viņu kopā dzert. Tā viņi te staigāja uz dzīvokli, uz veikalu, līdz viss bija iztukšots un iestājās miers. Biju istabā, skatījos televizoru, kad dzirdēju tādus savādus trokšņus – kā cirtienus, bet nekādu kliedzienu un citu skaņu nebija, nepievērsu uzmanību, jo domāju, ka Māris atkal savas mēbeles met ārā vai kaut ko dauza,» stāsta Jurijs. Pēc kāda laika viņš izgājis pagalmā parunāties pie sievas un kaimiņienes, kad iznācis arī Māris. «Viņš man pienāca klāt un teica, ka esot divus cilvēkus nogalinājis. Saku: galīgi jucis, vai. Viņš man stāsta, ka iešot vēl vienu nogalināt – to kaimiņieni, kas ar viņiem kopā dzēra. Atmetu ar roku viņa muldēšanai un aizgāju mājās, bet sievas lika Jānim Māri nolikt pagulēt.» Tad sākusies jezga, jo Jānis, ieejot dzīvoklī, ieraudzījis asins peļķē līķus, savukārt Māris paķēris cirvi un draudējis nogalināt arī Jāni. Vīrietis uzbrucēju pagrūdis malā un izskrējis no dzīvokļa. «Jūs pat iedomāties nevarat to skatu: Jančuks no nerviem viss burtiski kratījās un nespēja parunāt. Par laimi, Māris nerealizēja savu nodomu nogalināt kaimiņieni un draugu. Manai sievai arvien bail iet garām Māra dzīvoklim. Durvis tur ir aizzīmogotas, neviens tur vairs nav bijis, stāv asinīm pieliets,» riebumā saviebjas kaimiņš.
Jau sen vajadzēja izolēt
Pēc slepkavības atklājās, ka Māris bieži vien nonācis policijas redzeslokā par dažādām huligāniskām izdarībām – vīrietis dzērumā bieži skandalējis un vardarbīgi izturējies pret līdzcilvēkiem. Pērn aprīļa sākumā Dubultu stacijā viņš aizmidzis vizinājies uz elektriskā vilciena jumta. Kamēr tika gaidīts «Latvijas dzelzceļa» elektriķis, kurš sazemētu vilciena elektrības strāvu, iereibušais pamodies un sācis skraidīt pa vilciena jumtu. Agrāk vairākkārt administratīvi par sīko huligānismu un atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā sodītais vīrietis pēc vairākām dienām pēc atgadījuma uz vilciena ar cirvi ieskrējis Kauguru kultūras namā un ar to sabojājis galdu. Pēc tam viņš uz ielas kādai automašīnai sasitis vējstiklu. «Es nesaprotu, kāpēc mūsu valsts šādus cilvēkus neizolē no sabiedrības laikus, kāpēc tas tiek darīts tikai tad, kad viņi kādu ir nogalinājuši,» dusmīga ir nogalinātās Vairas meita Oksana. «Saprotu, ka šobrīd mūsu emocijas sit augstu vilni un pret valsti ir grūti cīnīties, bet gribētos panākt, lai likumdošana tiktu mainīta un šādi cilvēki kā Māris no sabiedrības tiktu izolēti laikus. Atbildība ir jāuzņemas arī mediķiem, kas tādus psihus atstāj bez uzmanības, kāpēc viņi iepriekš nepieņēma nekādus mērus.» Oksana arī norāda, ka policija varēja novērst baiso noziegumu, jo Māris sievietes sitis jau pa dienu un likumsargi bijuši izsaukti uz notikuma vietu, taču tā arī neko nav darījuši un aizbraukuši.
Oksana stāsta, ka arī dubultslepkavības apstākļos ir daudz neskaidrību, taču pagaidām nevēlas savā rīcībā esošās ziņas publiskot. «Dženija bija cietusi visvairāk, mamma bija saņēmusi ar cirvi divus sitienus pa seju. Pārējie ekspertīzes rezultāti gaidāmi pēc mēneša. Ir pazudusi mammas pase,» stāsta Oksana. Sieviete ir neizpratnē, kāpēc mamma vispār bijusi Māra dzīvoklī, jo liktenīgajā dienā viņai vajadzējis būt pie savas mammas Piņķos. «Un nezinu, kas kaimiņiem sastāstīts par viņas apmešanos uz dzīvi pie Māra un Dženijas, kāpēc tas bija vajadzīgs.» Oksana atklāj, ka mamma izaudzinājusi sešus bērnus, bet Dženijai ir trīs dēli. Turklāt Dženija nemaz oficiāli neesot bijusi šķīrusies no sava vīra. «Saprotu, ka tieši alkohola lietošana bija iemesls aiziešanai no ģimenes, bet pēdējā laikā viņa mainījās, centās, daudz darīja, bija Rīgā darbu atradusi,» zina stāstīt Oksana. Abas sievietes esot pazīstamas jau gadiem, arī Māris bijis zināms cilvēks, jo visi dzīvojuši Kauguros. «Mans vecākais brālis reiz to Māri kaut kur bija vedis, licies sakarīgs, pat ļoti gudrs vīrietis,» saka Oksana. Māris dzīvojis kopā ar māti, kas esot veca un smagi slima, ar atmiņas un orientēšanās traucējumiem.
Cietumā licies mierīgi un jauki
»VZ« novēroja, ka Māris bijis aktīvs sociālo tīklu lietotājs un nereti visiem vēstījis par katru soli, piemēram, ka dodas pastaigā ar suni Pogu vai ir atgriezies no pastaigas. Pērn vasarā Māris sūtīja sveicienus un vēstīja, ka viņš atrodas «radošā atvaļinājumā Rīgas Centrālcietumā», un norādīja, ka «te ir patiešām mierīgi un jauki». Vēl pēc pāris mēnešiem viņš izteica cerību, ka drīz būs mājās, bet 11. novembrī ziņoja, ka ir brīvībā. Tad novembra beigās sekoja vēstījums: «Esmu Minesotas programmā, risināšu alkohola atkarības problēmas. Pēc mēneša būšu sasniedzams.» Māris bijis arī aktīvs iepazīšanās portālu dalībnieks, kur cerējis iepazīties ar sievietēm, kas, pēc viņa teiktā, bijusi teju vienīgā viņa dzīves interese. «Es šobrīd vienkārši esmu labākais. Esmu gatavs tikties ar jebkuru un jebkur,» informējis Māris. No sociālajos tīklos atrodamās informācijas noprotams, ka Māris strādājis augstumā, proti, montējis dažādas dzelzs sastatnes un uzstādījis reklāmas. Diemžēl neviens no »VZ« uzrunātajiem Māra draugiem nevēlējās par viņu izteikties.