Līdz šim mierīgajā Skultes pagastā notikusi baisa slepkavība – kādai vientuļai sievietei pārgriezta rīkle. Sieviete kopš rudens mitinājusies vasarnīcā un kopā ar vietējiem pudelē slīcinājusi bēdas par pašnāvību izdarījušo dēlu.
Pēc dēla nāves sākusi dzert
Limbažu novada Skultes pagastā kādā no dārza mājiņām 7. aprīļa pēcpusdienā atrasts 63 gadus vecas sievietes līķis. Uz mirušās Brigitas ķermeņa konstatētas durtas un grieztas brūces. Aizdomās par slepkavības izdarīšanu policija aizturējusi divus Skultes pagasta iedzīvotājus – 55 gadus veco Valēriju un 42 gadus veco Vadimu. Jaunākajam no vīriešiem tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, bet otrs atrodas brīvībā. Viena no policijas versijām liecina, ka sieviete dzīvībai bīstamos miesas bojājumus guvusi konfliktā, kas izcēlies kopīgas alkohola lietošanas laikā. »VZ« novēroja, ka slepkavība pastrādāta vienā no skaistākajām vasarnīcām tuvākajā apkārtnē. Divstāvu ēka ir kvalitatīvi atjaunota, pa logu saskatāms dārgs interjers, kādas palīgēkas būvei ielieti pamati. Pagalmā ierīkots skaists akmensdārzs un atpūtas vieta no guļbaļķiem.
Skultes pagasta pastāvīgajiem iedzīvotājiem par Brigitu informācijas ir maz. Savulaik sieviete esot strādājusi par frizieri Rīgā, viņas dzīvesbiedrs bijis jūrnieks. Diemžēl abu kopdzīve beigusies, un pirms nepilna pusgada sieviete pārcēlusies uz dzīvi vasarnīcā. «Viņas vīrs aizgāja pie citas, viņai palika māja,» zinoši ir skultieši. Diemžēl pirms dažiem mēnešiem Brigitu ķēris smags likteņa trieciens – no dzīves labprātīgi šķīries viens no dēliem. Mātes dvēseles sāpes neesot spējis remdēt arī otrs dēls, kurš esot baņķieris, tāpēc sieviete ķērusies pie alkohola pudeles. Tā kā mājā vēl bijuši darāmi dažādi darbi, palīgā nākuši vietējie. «Par pudeli vai kādu latu viņai malku saveda, šādus tādus smagākus darbus padarīja. Droši vien kopā arī iedzēra, un, lūk, rezultāts,» secina kaimiņi.
Asinīm noplūdusi sēdējusi krēslā
Nogalināto Brigitu atrada netālu dzīvojošā Inese ar savu dzīvesbiedru. «Viņa mums prasīja bērzu sulas. Es viņai zvanīju divas dienas, bet viņa necēla klausuli. Sestdien mājās cepām pīrāgus, gatavojāmies Lieldienām un izlēmām aiziet paskatīties, kas tur ir. Durvis nebija aizslēgtas. Sieviete sēdēja augšstāvā krēslā. Viņai pa degunu bija tecējušas asinis, rokas bija asiņainas, izskatījās, ka rīkle ir pārgriezta. Pieliku roku pie vaiga, viņa jau bija auksta,» par nelāgo atradumu stāsta Inese. Izsaukta policija, mediķi. Speciālisti atklājuši, ka sieviete nogalināta jau pirms vairākām dienām. Inese teic, ka bijusi šokā, tāpēc maz ko pamanījusi apkārt: «Liekas, tur nekas nebija savandīts. Pamanīju, ka netālu no krēsla stāvēja alkohola pudele, bet es pat neievēroju, pilna vai tukša.» Arī policijai nav ziņu, ka upurim kaut kas būtu nozagts. Visnotaļ redzamā vietā bijusi desmit latu banknote. «Man tās šausmas arvien ir acu priekšā. Visas Lieldienas nespēju nomierināties. Abi ar draugu bijām domājuši Brigitu uzaicināt ciemos vai aiziet pie viņas, viņa taču visu laiku bija viena,» saka Inese. Nekādas draudzenes abas ar Brigitu gan neesot bijušas, reizēm satikušās, parunājušās, nesen līdz Skultes tirdziņam kopā aizgājušas. Nekādas personīgās dzīves nianses Brigita neesot atklājusi, vairāk runājušas par vispārīgām tēmām. «Es pat par nelaimi ar dēlu uzzināju tikai pēc viņas nāves,» secina paziņa. «Viņa bija lādzīga sieviete, nu jā, mīlēja iedzert.»
Upes krasts pārvērsts izgāztuvē
Inese pazīst arī aizdomās par slepkavību aizturēto Vadimu: «Zinu viņu, jo tepat netālu upītes krastā dzīvo. Viņš mīt kopā ar mammu. Tā sieviete visu laiku ņemas ar suni, pat pa māju staigā kopā ar suni, ķēdi ap roku aptinusi. Varat tur neiet, māte nelaidīs iekšā, vārti tur aizbarikādēti. Par velti iesiet! Domāju, ka tā māte ir šokā, ka dēlu nelaiž ārā.» Inese atzīst, ka Vadimam ir nosliece uz pastiprinātu alkohola lietošanu: «Ne jau viens viņš te tāds, te viņi daudzi tādi vandās.»
Pēc detalizēta ceļa apraksta »VZ« izdodas atrast Vadima dzīvesvietu, māju upes krastā. Teritorija aiz Vadima īpašuma žoga pārvērsta izgāztuvē. Vairāku metru platumā ar krūmiem aizaugušais Aģes krasts ir piemētāts ar sadzīves atkritumiem un piebērts ar stikliem. Visticamāk, Vadima māte ir mājās, no skursteņa kūp dūmi, taču ne uz saucieniem, ne uz skaļu klaudzināšanu pie vārtiem neviens neatsaucas. Vien pāris reizes sakustas pie logiem piekārtie netīrie auduma gabali. Apkārtējās vasarnīcas arvien vēl ir tukšas, vien vairākas mājas tālāk aplūkot savu īpašumu atbraucis kāds pensionāru pāris. «Ar tādiem kaimiņiem ir tīrās šausmas, bet diemžēl neviens ar viņiem nevar cīnīties,» secina vīrietis.
Sūdzas par skandāliem
Par Vadimu skultiešiem īpaša viedokļa nav, taču Valēriju zina visi. «Vaļerka ir normāls čalis, bijušais sportists, viņš nekādos sūdos nelien. Viņu paņēma ciet, jo viņš tai sievietei bieži gāja palīdzēt, malku veda,» saka kāds Valērija paziņa, piebilstot, ka abi gan neesot draugi, bet reizēm kopā šņabīti ieraujot. «Tādu kā Vaļera un Vaģiks Skultē netrūkst, tikai šie divi taisa jezgu,» saka kāda dusmīga pensionāre.
Lauku mājā, kur dzīvo Valērijs, no kaimiņiem »VZ« izdodas dzirdēt briesmu stāstus. «Mums nav miera ne dienu, ne nakti. Tas ir ārprāts, kas te darās, dzīves mums te nav, jo viena mājas starpsiena mums ir kopēja un viss dzirdams cauri. Vaļera ir alkoholiķis, māju pārvērtis par «pritonu» – durvis vaļā stāv visu laiku, nāk un iet visi, kam nav slinkums. Notiek dzeršanas, skandāli un kautiņi,» stāsta kaimiņš Valentīns. Kopā ar viņu »VZ« dodas apciemot Valēriju, un, lai arī nevienas durvis nav aizslēgtas, paša saimnieka nav mājās. Jāteic, ka miteklī ir visai laba sadzīves tehnika, mēbeles. «To visu sarūpēja viņa sieva, tiešām laba un kārtīga sieviete, bet viņa rudenī bija spiesta no viņa aiziet,» saka Valentīns. «Drausmas, kā viņš to sievieti sita, ar mēslu dakšām pa visu dārzu dzenāja,» vīra teikto papildina kaimiņiene Marija.
Kautiņš beidzies ar galvas traumu
«Kad Vaļerka piedzeras, viņš kļūst agresīvs un nekontrolējams. Cik reižu policiju neesam saukuši! Vietējais Skultes policists tikai smaida un saka, ka Valērijs savējais vien esot, ko tur apsūdzības celt. Nu lūdzu, palīdziet kāds mums, vairs tā nevaram dzīvot, gribas mieru, klusumu un kārtību!» Kaimiņi sūrojas, ka visa tuvākā apkārtne ir burtiski nosēta ar Valērija suņa izkārnījumiem, brīžam uz mājas piebraucamā ceļa neesot kur kāju spert, bet vīrietis to izliekas nemanām.
Februāra beigās vairākas dienas Valērijs pavadījis slimnīcā, kur ārstējis galvas sasitumu. Vīrietim nelāgi beidzies kārtējais kautiņš ar pudeles brāļiem, kas viņam pamatīgi sadevuši. «Jūs nevarat iedomāties, kā viņa mājā izskatījās – aizkari bija norauti ar visu stangu, galdi, krēsli apgāzti,» atceras kaimiņš. Viņš arī stāsta, ka agresijas uzplūdos Valērijs ejot krūtis izgāzis un lieloties, ka esot bijušais VDK darbinieks. «Viņš savulaik dienēja jūras robežsardzē, tā pakļāvās drošības komitejai. Vēl viņš saka, ka esot melnais vai lillā mūks,» stāsta vīrietis. Tiesa, kaimiņš no Vaļeras, kurš savulaik bijis karatists, nemaz nebīstoties, pēc aizturēšanas pat esot atļāvies viņu nosaukt par slepkavu: «Bet viņš man saka, ka esot taču izlaists un viņam vispār ar notikušo neesot nekāda sakara.»
»VZ« nejauši izdodas sastapt arī pašu Valēriju – neliela auguma bārdainu vīrieti. Uzrunāts Valērijs uzreiz saka: «Es zinu, kas jūs esat. Redzēju, ka bijāt atnākuši. Es nerunāšu. Kad izmeklēšana būs beigusies, tad parunāsim.» Pēc tam viņš veikli pazūd aiz līkuma.