Kāda piecgadīga meitenīte Vangažos kļuvusi par liecinieci asiņainam slaktiņam, kura laikā viņas piedzērusies māte nonāvēja vecmāmiņu. Kaimiņi ir nobažījušies par meitenes nākotni, kā arī baidās par savām dzīvībām, jo varmāka ir uz brīvām kājām.
Kaimiņi lūdz palīdzību
10. februāra pēcpusdienā kārtējā dzeršana vienā no dzīvokļiem mājās «Saules» Inčukalna novada Vangažos beigusies ar traģēdiju – 58 gadus vecā Tamāra mirusi no lielā asins zuduma, kas radies no durtām brūcēm kājā. Policija aizdomās par sievietes nonāvēšanu aizturējusi Tamāras dēla dzīvesbiedri, 32 gadus veco Liānu. Starp sievietēm izcēlies konflikts, kuru jaunākā nolēmusi atrisināt ar naža palīdzību. Pēc aizturēšanas sievietes organismā konstatētas 2,5 promiles alkohola. Likumsargi neslēpj, ka jau iepriekš par miesas bojājumu nodarīšanu Liāna nonākusi viņu redzeslokā. Diemžēl arī šoreiz sievietei izdevies izvairīties no apcietinājuma un līdz tiesai viņai atļauts atrasties brīvībā.
»VZ« neizdevās Liānu sastapt, lai gan viņa bija mājās. Sievietes dzīvesbiedrs Saša, visticamāk, sadzirdējis sarunas ar kaimiņiem, atvēra kāpņutelpas durvis un skarbi noprasīja: «Ko jums vajag?» Uzzinājis, ka »VZ« vēlas sastapt viņa draudzeni, vīrietis kļuva ļoti dusmīgs un nokliedza: «Es jums parunāšu un uzrakstīšu! Apnikuši jūs visi!» Pēc tam viņš aizvēra durvis. Vēl pēc brīža Saša devās pie kaimiņiem, kas vēlāk »VZ« atklāja, ka vīrietis pavēlējis viņiem ar žurnālistiem nerunāt. Kaimiņi neslēpj, ka Saša vismaz divas reizes bijis cietumā, visticamāk, par mantiskiem noziegumiem. Lai arī kaimiņi apgalvoja, ka baidās no agresīvās Liānas, viņi tomēr neatteicās no sarunas un lūdza palīdzību – pēc iespējas ātrāk sievieti izolēt no sabiedrības.
Bērns vēro asinspirti
Divstāvu mājā ir pieci dzīvokļi, no kuriem trijos mīt sociāli nelabvēlīgas ģimenes, taču tikai Liānai esot nosliece uz agresiju. «Es vispār nevaru piecelties no gultas, esmu invalīds, sieva aliņu atnes, abi iedzeram un viss,» taisnojas uz dīvāna sakņupušais pensionārs Māris. Viņš ar sievu Austru mīt tieši zem dzīvokļa, kur dzīvoja nu jau mirušās Tamāras saime. «Todien atkal bija bļaušana, tracis. Tad vienā brīdī kaut kas krita un gāzās,» atceras Māris. Reizēm, kad augšā trokšņošana kļūstot pārāk skaļa, Austra ņemot slotu un ar kātu sitot pie griestiem, rādot uz nodrupušo caurumu virs galvas, stāsta sirmgalvis. Todien gan trokšņošana rimusi. Viss būtu aizmirsies, ja vien Liāna jeb, kā kaimiņi sievieti sauc, Aļona nebūtu atskrējusi pie apakšstāva kaimiņiem. «Viņa atnāca un sāka žēloties, ka kāds ir nogalinājis Tamāru, viņa esot nokritusi, tekot asinis. Lai mēs nākot skatīties, kas tur īsti esot,» atceras Austra. Sieviete devusies pie kaimiņiem un pārbijusies no redzētā – grīda un sienas bijušas nolietas asinīm. «Tamārai kājā zem ceļa bija trīs griezumi. Viņa jau bija mirusi. Es tikai saķēru ar rokām galvu un biju šokā.» Liktenīgajā brīdī Saša nav bijis mājās, iespējams, viņš draudzeni būtu atturējis no vardarbības. Viņš pārnācis neilgu brīdi pēc notikušā.
Asiņaino drāmu līdz pēdējam mirklim vērojusi Aļonas piecgadīgā meitiņa. «Tikai kad atbrauca ātrā palīdzība, dakteri bija likuši Saškam aizvest bērnu. Viņš atveda meiteni pie manis. Aļona taisnojās, ka nav nogalinājusi Tamāru, bet mazā pateica kā bija: «Mammu, kāpēc tu melo, es taču redzēju, kā tu vecmāmiņu sadūri ar nazi!» Es tā arī meitenītei nevarēju pateikt, ka vecāmamma ir mirusi, jo mazā visu laiku runāja par to, ka viņa atveseļosies, atbrauks mājās, vedīs viņu uz bērnudārzu, abas ies pastaigāties, bet mamma sēdēs cietumā,» ar asarām acīs stāsta kaimiņiene Nadja.
Vecmāmiņa rūpējusies par mazmeitu
Tieši Tamāra rūpējusies par meiteni. «Viņa nav Sašas īstais bērns, bet viņš meitenei bija ļoti pieķēries, bet Tamāra viņu vispār dievināja. Tamāra meiteni izaudzināja. Aļona taču reizēm pazuda kaut kur uz nedēļām divām, viņai bērns vispār nerūpēja,» sašutuši ir kaimiņi. Viņi arī pārliecināti, ka bērns jau sen bija jāizņem no ģimenes, kur katru dienu notikušas iedzeršanas, skandāli un kautiņi. Pirms apmēram četriem gadiem starp Aļonu un Sašu pat bijis tik smags incidents, ka vīrietis nokļuvis slimnīcā – dzīvesbiedre viņam ar nazi iedūrusi vēderā. Savukārt Tamāra regulāri staigājusi ar uzdauzītām acīm. «Vienreiz Aļona viņai ne no šā, ne no tā iebelza pa galvu ar trīslitru burku, kura bija pilna ar ievārījumu,» zina teikt Austra. Nadja atceras, ka reiz Tamāra dabūjusi pa galvu ar krēslu: «Vecāmamma sēdēja un lasīja mazmeitai grāmatu, iespējams, tas traucēja šaurajā vienistabas dzīvoklī Aļonai gulēt, un viņa piecēlās un deva pa galvu.» Tamāra pati nekad neesot palaidusi rokas, taču bijusi visai valdonīga un pratusi lamāties.
Kaimiņienes atceras, ka mazā meitenīte bieži sūdzējusies par mammu, kas piedzērusies un aizmigusi, bet mazajai bijis jāguļ uz grīdas bez segas un spilvena. Tomēr, neraugoties uz trilleru cienīgajiem skatiem mājās, piecgadīgā meitene esot ļoti gudra un apķērīga, tāpēc esot cerības, ka, nonākot labvēlīgā vidē, meitenīte varētu izaugt par kārtīgu cilvēku. «Tas bērns noteikti nedrīkst atgriezties ģimenē,» uzstāj kaimiņi. Izrādās, ka arī pats tēvs uzskata, ka pagaidām meitene jāizmitina krīzes centrā, un lūdzis to noorganizēt, »VZ« atklāja Inčukalna novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Kokina. «Pagaidām bērns ir pie radiniekiem, bet viņš tiks ievietots krīzes centrā, kur ar meitenei strādās psihologs, pēc tam lemsim, kas viņu audzinās turpmāk.» Kokina izteica sašutumu, ka policija par izveidojušos situāciju bāriņtiesai nav ziņojusi uzreiz piektdien, bet tikai pirmdien. Sociālā dienesta vadītāja Zinaīda Gofmane norādīja, ka ģimene jau no 2007. gada atrodas trūcīgo ģimeņu uzskaitē un regulāri saņem pabalstus, meitenes māte ir bezdarbniece, bet tēvs pašlaik strādājot bezdarbnieku atbalsta programmā. Vardarbības pret bērnu ģimenē neesot bijis, meitene bijusi aprūpēta un apmeklējusi bērnudārzu.
Kaimiņi paniski baidās
«Es jau Aļonai reiz teicu, ka tas labi nebeigsies, ka viņi viens otru nositīs,» dusmojas Nadja. «Vasarā kaķītis nobeidzās, tad Aļonai bija histērija un asaras lija vairākas dienas, ka likās – pasaule sagruvusi, bet te cilvēku pati nogalināja un nekādu emociju,» Kaimiņiene sūdzas par Aļonu un arī mirušo Tamāru, jo sievietes nav varējušas sakārtot savu mitekli, norādot, ka vienam otram šķūnis esot tīrāks un kārtīgāks.
«Aļona jāņem ciet uz ātrāko, viņa apdraud līdzcilvēkus. Viņa staigā apkārt, naudu «bičodama», nekad nevar zināt, kas notiks, ja nebūs ko viņai iedot,» pārbijies ir Māris. Kaimiņi norāda, ka Aļona bez alkohola, kas pirkts «točkā», lietojot arī kaut kādas narkotiskās vielas. «Viņa ar steigu jāsūta ārstēties, jāizolē no sabiedrības! Kas tie par likumiem, kas tā par policiju, kas palaida viņu vaļā?» Kaimiņi ļoti baidoties no sievietes, kas pēc Tamāras nonāvēšanas sākusi dzert vēl nevaldāmāk un kļuvusi vēl agresīvāka. «Man ir 15 gadus veca mazmeita, bail par viņas drošību,» uztraucas Nadja.
Kaimiņus esot pārsteigusi Sašas attieksme pret mātes slepkavu: «Viņam viss pie dirsas. Ticiet man, viņš jau ir piedevis mātes slepkavību un dzīvos ar Aļonu tālāk. Viņš Aļonu mīlot, viņam esot viņas žēl, Aļona viņu atbalstījusi, kad viņš bijis cietumā, un viss, pamēģini tikai ko par viņa sievieti pateikt.»