Visticamāk, nekad netiks atklāts patiesais ugunsgrēka un divu cilvēku nāves iemesls Lubānas novada Indrānu pagasta Kaižgrīvu mājās. Dīvainā kārtā nelaime notikusi kādu laiku pēc tam, kad viensētā dzīvojošie sirmgalvji saņēmuši naudu par pārdoto mežu.
Kauli nav derīgi ekspertīzēm
To, ka Lubānas novada Indrānu pagasta Kaižgrīvu mājās notikusi nenovēršama traģēdija, 12. janvārī ap pulksten 10 atklāja elektromontieri, kas bija devušies apsekot mežā izvietotās elektrolīnijas. Iznākuši klajumā, kur atrodas lauku viensēta un vēl pāris dienas pirms Jaungada līdzās saimniecības ēkām slējās arī dzīvojamā māja, vīri ievēroja savādu tukšumu ēkas vietā. Pēc brīža elektriķi atskārta, ka nams burtiski pazudis no zemes virsas – tas bija nodedzis līdz pamatiem, to vidū vien kā rēgi slējās apdrupis skurstenis un krāsns mūris. Strādnieki zvanījuši ugunsdzēsējiem, kuriem notikuma vietā atlika vien konstatēt, ka koka vienstāva māju nopostījušas liesmas. Pārmeklējot krāsmatas, tika atrasti cilvēku kauli. Tikai tāpēc, ka mājā dzīvoja 78 gadus vecais Jānis un 65 gadus vecā Anna, bet tagad viņi vairs nav atrodami, tiek uzskatīts, ka tieši viņu dzīvības izdzisušas ugunsgrēkā. Pārogļojušies kaulu fragmenti ir pilnībā nederīgi ekspertīzēm – pēc tiem nav iespējams noteikt ne dzimumu, ne vecumu, ne arī iegūt kaut niecīgu paraugu DNS pārbaudei. Kopā ar pensionāriem sadedzis arī viņu suņuks un kaķis, kas tobrīd bijuši telpās. Savukārt atstatus no mājas esošajā kūtī neēduši savus saimniekus gaidīja vairāki mājlopi – zirgs, teļš un govs, bet pie ķēdes nemierīgi rējis sargsuns.
Māja tālu no civilizācijas
Tiek uzskatīts, ka krāsmatas atklātas vismaz divas dienas pēc tam, kad tur plosījusies uguns. It kā šķiet savādi, ka neviens nav manījis ugunsgrēku, taču vietējie skaidro, ka šajā apvidū tas ir normāli, – Indrānu pagasts esot reti apdzīvots, mājas atrodas tālu cita no citas, »VZ« apstiprina arī vietēja bibliotekāre. Kaižgrīvu mājas no Lubānas atrodas aptuveni piecu kilometru attālumā, taču vismaz divi kilometri jāmēro cauri mežam. Turklāt šīs viensētas tuvumā nav nevienas mājas, lielā ceļa malā vien ir «Latvijas Valsts mežu» Podiņu kokaudzētava, taču biroja ēkas atrodas vēl tālāk. «Tas ir šausmīgi, ka tā ir noticis. Mēs neko neredzējām, jo mežs ir priekšā,» saskumušas ir kokaudzētavas darbinieces. «Lai līdz tām mājām nokļūtu, ir ļoti labi jāzina meža ceļi, jo tie daudzās vietās krustojas un šķiras.» »VZ« bez pavadoņiem, izmantojot ceļa aprakstu, tikai ar lielām grūtībām pēc teju stundu ilgiem meklējumiem pa meža ceļu labirintiem, kurus vairākās vietās šķērso zvēru iemītas takas, izdodas atrast nodegušo māju, bez tam pa aizsnigušo meža ceļu ar vieglo automašīnu pabraukt nemaz nav iespējams. «Jūs tur diez vai varēsiet aizbraukt, būs jāiet kājām, jo to ceļu izmanto tikai mednieki, un diez vai pēdējās dienās viņi tur būs braukuši,» tālredzīgi brīdina kokaudzētavas darbinieces. Vietējais iedzīvotājs Pēteris »VZ« apstiprina, ka tālo ceļu caur mežu abi pensionāri, īpaši Anna, regulāri mērojuši kājām. «Jāni neesmu redzējis jau sen, sen, sen, runā, ka viņš pēdējā laikā jau gulējis tikai uz gultas. Annu gan bieži manīju, kad viņa devās uz veikalu Lubānā.» Savulaik gan Jānim bijušas divas mašīnas, taču, kad tās savu laiku nokalpojušas, Jānis pārvietojies zirga ratos.
It kā redzēts melns dūmu stabs
«Viņi bija parasti pensionāri, normāli cilvēki,» attālos kaimiņus raksturo Pēteris. «Māja ir Jāņa dzimtas māja, kādreiz bija kārtīga saimniecība – kūts, klēts, šķūnis, pirtiņa. Anna ir no Latgales, kādreiz ar viņu kopā strādājām taras cehā, normāla sieviete.» Lai arī Jānis un Anna dzīvojuši vientuļi, abiem kopā esot vismaz seši bērni, vairāki mazbērni, turklāt Anna esot bijusi Jānim vismaz trešā dzīvesbiedre. Pēteris ar šausmām atceras Jāņa jaunākā dēla nāvi vēl tālajos padomju gados. Tolaik aptuveni 30 gadus vecis vīrietis braucis ar mopēdu pa Lubānas centru, kritis un tūdaļ arī kopā ar spēkratu uzliesmojis. «Krītot laikam bija izlijis benzīns, trāpījis arī viņam uz drēbēm, aizdegās momentā, un neko vairs nevarēja glābt,» stāsta Pēteris.
Pēdējā laikā Kaižgrīvu mājās dzīvojis arī Annas dēls, taču it kā bijis kāds strīds un vīrietis pārcēlies uz dzīvi citur. «Ja viņš būtu mājās, nekas tāds nebūtu noticis,» pārliecināts ir Pēteris. «Jā, viņiem abiem patika «paņemt uz krūts». Laikam jau arī todien bija dzēruši un aizmiguši, tāpēc nejuta, ka sākas ugunsgrēks,» saka Pēteris. Vīrietis zina teikt, ka, iespējams, laikus reaģējot un cilvēkiem esot atsaucīgākiem, abus mājas iemītniekus būtu izdevies izglābt. Proti, lai arī tiek apgalvots, ka neviens neko nav redzējis, Pēteris pavēsta, ka kādā pēcpusdienā pāris dienas pirms krāsmatu atrašanas no aptuveni 15 kilometrus attālā Liedeskroga kāds esot redzējis virs meža ceļamies gaisā melnu dūmu stabu. Tiesa, nevienam nav ienācis prātā par to ziņot ugunsdzēsējiem, jo precīzu notikuma vietu tāpat neesot bijis iespējams noteikt, turklāt bijušas aizdomas, ka mežā vienkārši tiek dedzināti zari.
Pensionāriem bijusi nauda
Policija pagaidām oficiāli nepublisko versijas par to, kāpēc izcēlusies ugunsnelaime Kaižgrīvu mājās. Neoficiāla informācija liecina, ka degšana sākusies krāsns bojājuma vai arī elektroinstalācijā notikuša īssavienojuma dēļ. Tāpat iespējams, ka ugunsgrēks sarīkots speciāli, lai slēptu kāda nozieguma pēdas. Tieši šī versija satraukusi vietējos. «Saka, viss sācies no krāsns vai elektrības, bet tikpat labi varbūt noticis milzīgs noziegums, ko neviens droši vien nekad arī neatklās,» satraukts ir Indrānu pagasta iedzīvotājs Raimonds. Vēl vairāki aptaujātie pagasta un Lubānas iedzīvotāji neslēpj, ka zinājuši – Jānis un Anna pirms laika pārdevuši mežu, tāpēc naudiņa viņiem bijusi. Turklāt neilgi pirms traģiskās nāves abi manīti Lubānā pie bankomāta. Nevienam neesot arī noslēpums, ka pie abiem pensionāriem regulāri viesojušies dažādi cilvēki, kas piegādājuši, piemēram, alkoholu un tad arī palīdzējuši to iztukšot. «Pirms nedēļām divām uz Kaižiem gāja viens lubānietis aizpampušu seju. Prasu: «Kas tev, pohmels?» Jā, esot, iešot uz Kaižiem, varbūt tur ko dabūšot. Tā, lūk, kā viņi naudiņu dabūja, tā draugi no viņiem to «kačāja». No sākuma runāja, ka mājā sadeguši trīs cilvēki,» klāsta Pēteris. Vīrietis prāto, ka Jānim bijis arī šaujamierocis, kas nu varētu būt nonācis arī nepareizās rokās. Dzīvojot pašā meža vidū un upes krastā, meža zvēri bijuši bieži viesi: «Tur labi varēja dzīvot, medījums pats nāca mājās.»