Par dubultslepkavību tiesāts vīrietis mirst no lodes pierē

Kamēr policija izmeklē Daugmales pagasta mežā nošautā 50 gadu vecā vairākas reizes tiesātā Vitālija Kozjavina nāves apstākļus, Daugmales iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nogalināts viens no vietējiem – 50 gadu vecais Jānis.

Interesanti, ka Jāņa un Vitālija dzīves ceļi ir ļoti līdzīgi un tāpēc radies pārpratums.

Līķis pamests tālu no mājām

Ķekavas novada Daugmales pagastā 5. decembrī vietējie iedzīvotāji uzgāja kāda vīrieši līķi. Cilvēks bija nogalināts ar vienu šāvienu pierē, bet līķis iemests grāvī mežmalā. Policija informē, ka mirušais ir dzimis 1961. gadā un iepriekš vairākas reizes tiesāts. »VZ« rīcībā ir informācija, ka nogalinātais ir 50 gadu vecais Vitālijs Kozjavins, kurš pirms 13 gadiem pastrādāja dubultslepkavību un šā gada pavasarī iznāca no ieslodzījuma. Likumsargi izskata vairākas versijas, kas un kāpēc varētu būt kārtojis rēķinus ar vīrieti, kurš kriminālajās aprindās bijis labi pazīstams, taču tuvāka informācija saistībā ar notikušo netiek publiskota. Pagaidām nav izdevies aizturēt arī iespējamo uzbrucēju.

Kā novēroja »VZ«, līķa atrašanas vieta bija apmēram piecus kilometrus no Daugmales centra, kāda kilometra attālumā no tuvākajām dzīvojamām mājām. Lai tiktu līdz grāvim, jābrauc pa dubļainu ceļu, kas ved cauri jau kādu laiku neizmantotam smilšu karjeram, kura teritorijā izveidojušies divi dīķi. Grāvis ir pašā meža malā, te arī beidzas automašīnu kustībai piemērots ceļš – tam priekšā aizvelti divi lieli jau apsūnojuši akmeņi. Tuvākajās mājās mītošie par notikušo vai nu nav dzirdējuši, vai informēti tikai par nozieguma faktu. Kuriozi, ka pie vienas no mājām, kur gan »VZ« nevienu neizdevās sastapt, zem uzraksta «Privātīpašums» un zīmes «Iebraukt aizliegts» lasāms arī savdabīgs teksts: «Šauju bez brīdinājuma, noroku bez mācītāja»...

Vietējo recidīvistu sajauc ar citu

Pašā Daugmales centrā ap notikušo slepkavību virmo interese un izplatās dažādas versijas un baumas. Daugmales pašvaldības darbinieki neziņā rausta plecus, sakot, ka, visticamāk, noslepkavotais nav vietējais. Daugmaliešiem Vitālija Kozjavina vārds ir svešs, un viņi tam nepievērš vērību, jo ir pārliecināti – nogalinātais ir viens no vietējiem iedzīvotājiem – Jānis. Cilvēki sauc arī vīrieša uzvārdu un skaidro, ka viņš ir 50 gadu vecs. Ļaudis arī stāsta, ka viņš nesen atgriezies no ieslodzījuma vietas, kur izcietis desmit gadu ilgu cietumsodu par kādu slepkavību, arī iepriekš viņš bijis tiesāts par ne tik smagiem noziegumiem. «Viņš novāca savu draudzeni, dabūja sēdēt. Tagad iznāca no cietuma, piesitās pie vienas, bet tad viņam beidzās nauda, un šī viņu iztrieca. Saprotu, ka viņš ir prom no Daugmales,» skaidro kāds pensijas vecuma kungs. Vietējie iedzīvotāji, taujāti par mežā atrasto nošauto cilvēku, visi kā viens saka: «Jā, dzirdēju par Janku! Esot atrasts grāvī ar lodi pierē!» Atrodas arī kāds, kas apšauba versiju par Jāņa nāvi, sakot, ka jau pirms kāda laika ciematā paklīdušas runas, ka Jānis izdarījis pašnāvību, bet viņš pēc kāda laika sveiks un vesels gājis pa ielu. «Satiku Jāni uz ielas, teicu viņam: «Janka, tu taču esot pakāries!» Viņš tikai pasmējās un teica: «Jūs jau gribētu, lai mani novāc»,» kādu sarunu atceras Viktors. Viņš iesaka doties pie Jāņa mātes un pusbrāļiem, lai noskaidrotu, kas īsti noticis. Nelielajā mājā, kur pa ķieģeļu sienā izsistu caurumu laukā veļas melnu dūmu mutuļi, »VZ« sastop vienu no Jāņa radiniekiem. Vīrietis arī dzirdējis baumas par pusbrāļa nāvi un skaļi smejas: «Ne tak, Jānis ir dzīvs! Ja kas būtu noticis, mamma taču zinātu! Pirms pāris dienām viņš mammu apciemoja, runājām, ka palīdzēsim viņam ziemai malku sagādāt!» Radinieks gan negrib izpaust Jāņa pašreizējo dzīvesvietu.

Sieviete no slepkavas mēģināja mukt

Kas tad īsti ir nogalinātais Kozjavins? Viņš lielāko daļu mūža pavadījis ieslodzījumā, brīvībā viņš bijis vien bērnībā, pirmo reizi cietumā nonācis 18 gadu vecumā. Starp sodāmībām ārpus cietuma mūriem parasti uzturējies vien pāris mēnešus. Kozjavins sodīts pārsvarā par laupīšanām, zādzībām un kautiņiem. Pēdējo reizi viņš cietumā pavadīja 13 gadu, lai gan tiesa bija lēmusi, ka noziedzniekam cietumā jāpavada 15 gadu, viņš par labu uzvedību tika atbrīvots pirms termiņa. Šī sodāmība viņam bija par divu cilvēku slepkavību un, lai gan sākotnēji šķita, ka Kozjavinam piemēros mūža ieslodzījumu, tiesa tomēr lēma par mazāku sodu. Tiesa samērā vieglo sodu argumentēja ar to, ka Kozjavins daļēji vainu atzinis un to nožēlo.

Kas tad īsti 1998. gadā notika? Tobrīd Kozjavins neilgi kā bija iznācis no cietuma un ļāvās «plostošanai» divu nedēļu garumā. 13. februārī Kozjavins iepazinās ar Rīgā, Kalupes ielā, dzīvojošo Viktoriju Pušņakovu.

Iepazīšanās turpinājās sievietes dzīvoklī, kur abi lietoja alkoholu. Starp abiem izraisījās strīds, kuru Kozjavins vēlāk raksturoja kā «savstarpējus pārmetumus par nenoteiktu tēmu». Kad sieviete saprata, ka strīds iegūst bīstamu pavērsienu un Kozjavins var uzbrukt, iedzērusī Pušņakova piegāja pie loga un gatavojās pa to izlēkt. Taču Kozjavins bija veiklāks, viņš sagrāba sievieti aiz kājām un novilka no palodzes atpakaļ istabā. Tad Kozjavins, kā viņš pats vēlāk atzina, lai sieviete neraustās, nogrūda viņu zemē un saspieda aiz kakla. Tam sekoja daudzi sitieni pa viņas ķermeni, tostarp ar «nenoskaidrotu metāla priekšmetu». Eksekūcija beidzās ar sievietes nāvi. Līķi Kozjavins noslēpa kādas blakusmājas pagrabā.

Nožņaudza bijušo kameras biedru

Pēc divām dienām Kozjavins izdarīja nākamo slepkavību. Turpat Latgales priekšpilsētā viņš kopā ar savu piedzīvotāju Aļinu Ivaņenko un šīs sievietes iepriekšējo dzīvesbiedru Igoru Černovski turpināja dzert kādā miteklī Daugavpils ielā. Te dzīvoja Kozjavina kādreizējais kameras biedrs Aleksandrs Zeļenkovs. «Es viņu negribēju nogalināt, viss notika strīda laikā,» toreiz izmeklēšanā skaidroja Kozjavins. Kad viņš žņaudzis Zeļenkovu, nedomājis, ka tas var būt bīstami dzīvībai. Konflikts radies, kad viņi apsprieduši «cietuma lietas», bet kameras biedrs Zeļenkovs tobrīd atteicies iedot cigareti. Abi sakāvās, sagrāba viens otru aiz kakla, mēģināja žņaugt. Kozjavins oponentu nogāza zemē, sāka sist gulošajam pa galvu, ar celi piespieda krūtis, žņaudza kaklu. Tas turpinājies tikai pusminūti – līdz Zeļenkovs «izdeva svilpjošu skaņu». Pēc tam Kozjavins apkārtējiem paziņojis: «Viņu var nest ārā. Man jau viens «žmuriks» ir.» Kopīgiem spēkiem arī šo līķi viņi aizstiepa uz to pašu pagrabu, kur bija sievietes līķis. Drīz pēc tam Kozjavins tika aizturēts un sēdās uz apsūdzēto sola.