Kādā Pārdaugavas dārza mājā, kurā jau piecus gadus mitusi bezpajumtnieku trijotne, izcēlies ugunsgrēks un dzīvību zaudēja divi cilvēki – 36 gadus vecs vīrietis un kāda sieviete, bet 48 gadus vecam vīrietim no nāves ugunī izdevies izglābties.
Pēc palīdzības dodas rāpus
Neviens no Ceriņu ielā esošo apkārtējo māju iedzīvotājiem ugunsgrēku nav pamanījis. «Es vēl gulēju,» saka ar dzeltenu sporta auto braucošs kaimiņš. Taujāts, vai pazinis bojāgājušos, viņš atcērt: «Nē taču!» Kāda sieviete teic, ka pamodusies no pamatīga blīkšķa, kad sprādzis jumta šīferis. Ugunsdzēsējus pēc izdzīvojušā vīrieša lūguma izsaukuši blakus dārza mājā dzīvojošie likteņa biedri – kāds vīrietis un sieviete. Diemžēl »VZ« viņus sastapt neizdevās, abi bija devušies savās dienas gaitās. «Tas vīrietis atnāca pie viņiem pēc palīdzības, vispār viņš esot atrāpojis tos vairāk nekā simts metrus. Viņam abas rokas bijušas šausmīgi apdegušas. Tagad viņš joprojām ir slimnīcā,» »VZ« zina stāstīt tuvējās mājas iedzīvotāja Alda. Sieviete dodas »VZ« līdzi parādīt nodegušo māju, iepriekš brīdinot, ka bojāgājušajiem ir nikns suns, kurš var uzbrukt. «Man viņš ir uzbrucis divas reizes, paziņai viņš saplēsa jaku un sakoda roku,» saka Alda. Suns ir pie kaimiņu dārza būdas, viņš nikni ierejas, taču tad laiski apguļas un vēro ielu. «Viņš taču redzēja briesmīgo ugunsgrēku. Visticamāk, norāvās, jo bija piesiets pie koka blakus mājai,» prāto Alda. Jau pie dārza mājas viņa rāda tievu kociņu, kura stumbrs ir apdedzis, bet zemē mētājas metāla un auklas konstrukcija, kas kalpojusi par saiti.
Gadiem saimnieko dārza mājās
Nelielā dārza māja, kuru pirms daudziem gadiem būvējusi kāda rīdzinieku ģimene, reiz bijusi labi pieskatīta un apkārtne sakopta, taču, kopš pašvaldībā pieņemts lēmums dārziņus likvidēt un īpašniekus padzīt, tā pamesta novārtā un tāpat kā citas tuvējās apkārtnes būdas kļuvusi par bezpajumtnieku mitekli. Bezpajumtnieki mājiņās neviena netraucēti saimniekojot gadiem. «Šī mājiņa bija būvēta no betona un apšūta ar koka dēlīšiem, tiešām jauka. Lai arī neliela, tā bija piemērota arī dzīvošanai ziemā, jo bija nosiltināta. Mājā bija istaba, virtuve un koridorītis, bet otrā pusē bija arī neliela piebūve malkai. Mājai bija arī labs pagrabs,» Alda labi pārzina māju, jo tās kādreizējie saimnieki bijuši viņai labi draugi. Alda, tāpat kā citi Ceriņu ielas iemītnieki, ir sašutusi, ka reiz sakoptajā vietā, kur saimniekojuši mazdārziņu īpašnieki, tagad plešas neizbrienama zāle un krūmi un krājas atkritumu kaudzes. «Te bija tik skaisti, jo cilvēki kopa un rūpējās par zemi. Vienai tantītei te ziedēja tik skaistas puķes, ka cilvēki gāja garām, apstājās un skatījās. Redz, kādam zemi ievajadzējās, cilvēkus padzina, bet paši gadiem neko nedara, tagad te ir miskaste,» ir neapmierināta vēl kāda tuvējās mājas iedzīvotāja.
Nelaimes iemesli neskaidri
Apkārt krāsmatām mētājas dažādi atkritumi, tostarp tukšas plastmasas pudeles, pārtikas produktu iepakojumi, bļodas un salauzti bērnu rati. Izdegušajā ēkā nemana nekādus sadzīves priekšmetus, vien kaudzēm apdegušas grāmatas krievu valodā. Redzams, ka istabā bijušas divas gultas, viena no tām – divvietīga. Alda stāsta, ka namiņā vismaz gadus piecus dzīvojusi trijotne – Irēna, Zaldāts un Medvežonoks, kas kopā tikuši saukti par kolhozniekiem. «Kad viņi te ievācās, bija vēl viens vīrietis – Irēnas vīrs, bet viņš jau kādu laiku ir miris,» saka kaimiņiene. «Vispār jau viņi bija diezgan solīdi cilvēki, miermīlīgi, nevienam neko sliktu nedarīja. Neviens gan nekur nestrādāja, ja neskaita tukšo pudeļu lasīšanu, ēdamo dabūja kur nu kuro reizi. Reizēm viņi kaut kur devās naktīs, jo agri no rīta, kad gāju uz darbu, viņi jau nāca man pretī mājās ar pilnām somām. Neko vairāk arī par viņiem pašiem un viņu savstarpējām attiecībām nezinām, jo nesagājāmies.» Saprotams, ka trijotne mīlējusi iedzert, taču smēķējis tikai Zaldāts, kurš arī gājis bojā. Kas īsti noticis nelaimes naktī, kaimiņi nezina: «Varbūt krāsni pārkurināja, varbūt Zaldāts gultā smēķēja. Zinu tikai, ka vienam no viņiem iepriekšējā dienā bija dzimšanas diena,» teic Alda.