54 gadus vecā jelgavniece, kuru radinieki atrada dzīvokļa virtuvē nogalinātu, visticamāk, kļuvusi par upuri mantkārīgam noziedzniekam.
No mājokļa pazudušas dažādas zeltlietas un pirms pāris dienām saņemtā atvaļinājuma nauda.
Bail iet uz ielas
Jau trīs nedēļas policija bez panākumiem cenšas atrast slepkavu, kas 26. jūlija vakarā Jelgavā, vienā no Andreja Pumpura ielas 5. nama dzīvokļiem nogalināja 54 gadus veco Nadeždu Andrejevu. Sievietes līķis tika atrasts dzīvokļa virtuvē, uz tā konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes – sistas brūces galvā. Policija izmeklēšanas interesēs neizpauž tuvāku informāciju par slepkavības apstākļiem un ieroci, tiek skaidrots, vai slepkavība notikusi sadzīviska konflikta laikā vai cita iemesla dēļ. Likumsargi lūdz arī iedzīvotāju palīdzību nozieguma atklāšanā: ja kāds no kaimiņiem vai garāmgājējiem netālu no slepkavības vietas ir manījis aizdomīgas vai iepriekš neredzētas personas, lūgums sazināties ar policijas dežūrdaļu pa tālruni 63004202.
Traģiskais notikums ir visai pamatīgi satraucis Jelgavas, jo īpaši RAF mikrorajona, kur regulāri notiek noziegumi, iedzīvotājus. Daudziem vēl labi atmiņā palikusi 16. martā kādā Pērnavas ielas nama dzīvoklī – vien pāris kvartālu attālumā no nogalinātās Andrejevas dzīvesvietas – notikusī 81 gadu vecās sirmgalves slepkavība. Sievieti gulošu asins peļķē atrada kaimiņš. «Mums ir ļoti bail, ka uzbrukumi varētu turpināties. Vakarā uz ielas vispār baidāmies iziet, jo sliktu jauniešu ir ļoti daudz, durvis un logus turam cieši aizvērtus,» »VZ« saka kāda pie nogalinātās Andrejevas mājas sastapta pensionāre.
Līķi atrada upura māsasmeita
Namā, kur notika slepkavība, ir 74 vienistabas dzīvokļi. Padomju laikos te bijušas rūpnīcas RAF kopmītnes, tāpēc šī piecstāvu nama plānojums ir atbilstošs – ieeja ir gan no pagalma, gan ielas puses un atrodas ēkai pa vidu. No centrālajām kāpnēm uz abām pusēm ved gari gaiteņi, kur gar malām izkārtoti nelielie, pēc plānojuma vienādie dzīvokļi. Nogalinātās Andrejevas dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā. Tāpat kā lielākajai daļai kaimiņu dzīvokļu, tam ir modernas dzelzs durvis, kaimiņi atceras, ka pavisam nesen sieviete nomainījusi arī logus – pilnībā iestiklojusi lodžiju. «Slepkava noteikti neiekāpa pa logu, logs tajā briesmīgajā rītā, kad viņu mirkstošu vienās asinīs atrada, bija pavērts tikai vēdināšanas režīmā,» atceras kaimiņiene Jekaterina.
Torīt ap pulksten astoņiem viņa atgriezusies no kādu telpu uzkopšanas darbiem, kad pamanījusi no mājas iznākam divas raudošas sievietes. «Uzreiz teicu: «Nadja, kāpēc tu tik ļoti raudi?» Taču tad attapos, ka tā nav Nadja, bet viņas dvīņumāsa Vera. Otra bija Veras meita. Viņas man neko neatbildēja, iekāpa mašīnā un aizbrauca.» Jau vēlāk Jekaterina uzzinājusi, ka abas radinieces nav varējušas sazināties ar Nadju, tāpēc jau agri no rīta atbraukušas viņu apraudzīt. «Nadjas māsasmeitai ir dzīvokļa atslēga, bet viņa to nebija paņēmusi līdzi. Dzīvokļa durvis bija aizslēgtas, un neviens tās neatvēra. Māsasmeita brauca pakaļ atslēgai un tad atgriezusies atklāja traģēdiju. Kas zina, ja atslēga būtu bijusi līdzi uzreiz, varbūt viņa vēl satiktos ar slepkavu,» prāto kaimiņiene. Jekaterina stāsta, ka nozieguma vietā bijis daudz asiņu – dīvāniņš, kas aiznests uz miskasti, burtiski mircis sarkanbrūnajā šķidrumā. «Viņa bija briesmīgi spīdzināta – visa sadurstīta. Slepkava gribēja naudu,» pārliecināta ir blakusmājas iemītniece Saižida.
Dzirdējuši palīgā saucienus
Nadjas līķi atrada no rīta, bet nogalināta viņa, visticamāk, iepriekšējā vakarā, pārliecināti ir kaimiņi. Arī ekspertu atzinums par nāves iestāšanos to apliecina. Tovakar mājā viss bijis mierīgi, saka kaimiņi. Iespējams, trokšņi nav bijuši dzirdami, jo Nadjas dzīvoklī visai paskaļi darbojies televizors, kas tos notušējis. Tiesa, vietējie bērni, kaimiņienes Jekaterinas uzrunāti, »VZ« atklāj, ka dzirdējuši – kāda «tantīte» kaut kur pirmajā stāvā vakarā skaļi saukusi pēc palīdzības. «Nu, varbūt bērni saka taisnību, viņi taču zem logiem spēlējas un varbūt kaut ko arī dzirdēja,» ieminas Jekaterina. Viņa ir pārliecināta, ka slepkavam bijis visai viegli pazust no nozieguma vietas, jo pirmā stāva kāpņutelpa ir visai tumša, bez tam, izejot no mājas uz pagalma pusi, ir iespēja pazust no apkārtējo skatieniem pāris sekunžu laikā – aiz mājas plešas biezi krūmi un ir pamesta jaunbūve, kas esot labs slēpnis dažādiem krimināliem tipiem.
Slepkava upuri pazinis
Runājot par iespējamo slepkavu vai par slepkavām, kaimiņi un tuvinieki ir pārliecināti, ka tā bijusi upurim pazīstama persona. Nadežda bijusi visai noslēgts cilvēks un kuru katru pār sava dzīvokļa slieksni nav laidusi, saka blakusdzīvokļa kaimiņiene Ļuda. Nadja rūpējusies arī par drošību gaitenī – allaž slēgusi ciet durvis, lai svešinieki netraucētu dzīvokļu iemītniekus. Ciemiņi pie Nadjas nākuši reti un nekādas ballītes nav rīkotas. «Reizēm iegāju pie viņas kafiju padzert, reizēm viņa pati apciemoja te vienu vecu tantiņu. Dzīvoja mierīgi, nekādu problēmu.» Kaimiņiene Jekaterina zina teikt, ka Nadjai savu bērnu nav bijis, taču māsasmeita viņu mīlējusi gandrīz vairāk nekā savu māti: «Pagājušajā gadā māsasmeita ar savu bērnu pie Nadjas pat kādu laiku dzīvoja. Cik saprotu, māsasmeitai arī dzīvoklis novēlēts. Abām bija ļoti labas attiecības, radiniece bieži brauca ciemos, jaunā sieviete pie kapa raudāja gandrīz līdz nemaņai.»
Kaimiņi saka, ka nav redzējuši pie Nadjas nākam kādu vīriešu kārtas draugu, savukārt kāda noslepkavotās sievietes draudzene atklāj, ka ar savu draugu Nadja pašķīrusies pirms gadiem trim. «Nadja bija ļoti kārtīgs cilvēks. Labi ģērbās. 15 gadu laikā, kopš viņu pazīstu, ne reizi netiku redzējusi piedzērušos. Pazinu arī viņas draugu Dzintaru, ar kuru viņa pašķīrās pirms gadiem trim. Vai vainīgs viņš? Liekas, ka bija mierīgs, lādzīgs. Lai gan saka, ka Nadjai uzbrucis pazīstams cilvēks...»
Pārticība bijusi labi pamanāma
Nadja bijusi materiāli nodrošināta sieviete, tas kaimiņiem nav palicis nepamanīts. «Viņai kaklā bija skaista zelta ķēdīte un liels pareizticīgo krusts no zelta. Viņai arī visi pirksti bija zelta gredzenos. Tagad tas viss ir pazudis. Nozagta arī nauda, tikai pirms pāris dienām Nadjai bija sācies atvaļinājums un viņa bija saņēmusi lielu atvaļinājuma naudu, tā visa glabājās mājās. Tāpat pazudušas dzīvokļa un gaiteņa durvju atslēgas, kuras noziedznieks, visticamāk, paņēmis līdzi, jo promejot durvis aizslēdza,» zina stāstīt Saižida.
Nadja strādājusi kādā zviedru uzņēmumā bijušā RAF teritorijā. «Viņa jau padomju laikā strādāja «rafā» un no uzņēmuma saņēma arī šo dzīvokli. Vienmēr darījusi smagus, pat teiktu, vīriešu, darbus pie konveijera. Pēc darba, kas nereti bija arī nakts maiņās, bija piekususi, taču nesūdzējās,» atceras Ļuda. Saižida par sevi 30 gadu jaunāko Nadju zina daudzus gadus: «Mums, protams, nekā kopīga nebija, jo es esmu veca, bet viņa – jauna. Nadja draudzējās ar manu kaimiņieni, tikai tā, nabadzīte, pirms nepilna gada nomira ar aknu cirozi. Arī Nadja agrāk mīlēja iedzert un bija vīriešu mīlēta, nu, skaists sievišķis! Bet Nadja noteikti nebija slikts cilvēks.»