Pļaviņu pusē asinspirts desmit gadu veca bērna acu priekšā

Iespējams, trīs latu liela parāda dēļ divi gados jauni vīrieši sastrīdējušies tik ļoti, ka sākusies asinsizliešana. Atriebjoties par piekaušanu, viens no viņiem otru nogalinājis ar dūrienu sirdī.

Bērns kļūst par slepkavības liecinieku

Policijas hronika Pļaviņās notikušo slepkavību apraksta pavisam īsi: savstarpēja konflikta laikā 1978. gadā dzimis vīrietis iedūra krūtīs 1982. gadā dzimušajam, kurš no gūtajiem ievainojumiem notikuma vietā mira. Savukārt nelaimes aculiecinieki ir šausmās un saka: «Pie mums notiek vēl trakāk nekā Holivudā.» 16. jūlija vakars vairākiem Daugavas ielas 74. nama iemītniekiem, kas kļuva par asiņaina slaktiņa aculieciniekiem, atmiņā paliks vēl ilgi. Notikumu, par kura traģisko iznākumu neviens neesot spējis pat iedomāties, no dažu metru attāluma vēroja arī desmit gadus veca meitene. «Viņa man ir stipra rakstura meitene. Pagaidām psihologa palīdzību neesam meklējuši, redzēs, kas būs pēc kāda laika,» saka meitenes mamma Anita, kas liktenīgajā vakarā kopā ar meitu bija dārzā. Todien četru dzīvokļu nama pagalmā bijuši vēl vairāki kaimiņi, kā arī nu jau bojā gājušā Oļega dzīvesbiedre. Incidents notika divu šķietami labu draudzeņu Veras un Taņas dzīvesbiedru Sergeja un Oļega starpā. Abi pāri dzīvoja nereģistrētā laulībā, Sergejs un Vera audzināja 7 gadus vecu meitu un divus mēnešu vecu dēlu, bet otrs pāris – piecus gadus vecu dēlu un apmēram pusgadu vecu meitu. Tagad visi bērni palikuši bez vienīgajiem apgādniekiem.

Nākuši «izsist naudu»

Tovakar pēc pulksten 22 Oļegs un Taņa ieradušies pie Sergeja it kā pēc trim latiem, ko draudzenei jau kādu laiku parādā bijusi Sergeja dzīvesbiedre Vera. «Viņi neslēpa un tā arī teica, ka nākot kārtot rēķinus, izsist naudu,» dzirdēto atstāsta kaimiņiene. Anita, mēģinot rekonstruēt notikumu gaitu, atceras, ka tovakar Oļegs un augšstāva kaimiņš Sergejs mājā ienākuši kopā. Vēlāk sieviete dzirdējusi, ka kāds no kaimiņiem sauc pēc palīdzības, jo Sergejs tiekot sists. Anitas vīrs dzirdējis, ka augšā bijusi pamatīga jezga, taču neviens nav iedrošinājies iejaukties. Oļegs piekāvis Sergeju, esot iznācis no dzīvokļa un it kā devies prom, taču vēlreiz devies augšā un jau gulēt aizgājušo Sergeju piekāvis vēlreiz, pārliecinoši stāsta Anita. Pēc tam asinis stindzinošie notikumi jau risinājušies vairāku aculiecinieku priekšā.

«Oļegs iznāca uz lieveņa un stāvēja augšā kāpņu laukumā. Viņam ne uz sejas, ne uz ķermeņa nebija nevienas skrambiņas. Sergeja izskats gan mūs pamatīgi pārbiedēja, viņš bija vienās asinīs, seja bija pamatīgi sasista,» atceras Anita. Sievietes vīrs mēģinājis nostāties starp abiem ķildniekiem, taču intuitīvi atkāpies. Sergejs pienācis Oļegam no mugurpuses un vienkārši apķēris viņu no vienas puses ap pleciem. «Tajā pašā mirklī Oļegs viņu saķēra un pārsvieda sev pāri galvai. Sergejs apmeta kūleni uz trepēm un pēc tam noripoja zālē. Mēs visi uzreiz pievērsām uzmanību Sergejam, jo likās, ka viņš ir pagalam – lauzis sprandu. Tomēr viss bija labi, Sergejs piecēlās. Tobrīd Oļegs, pieturoties pie mājas sienas, bija nokāpis vairākus pakāpienus zemāk un, saliecies uz priekšu, apsēdās uz pakāpiena. Pamanījām Sergeja rokā nazi, mēs nesapratām, vai viņš jau ir iedūris vai tikai plāno to darīt. Un tad pamanījām, ka Oļegam pie kājām ir asinis, viņš atliecās, un viss viņa klēpis bija pilns ar asinīm,» baiso ainu atceras aculieciniece. Anita pēc Oļega sejas sapratusi, ka viss ir beidzies. Pieejot tuvāk vīrietim, viņa pamanījusi uz krūtīm pārgriezto kreklu. «Pataustīju pulsu, uz rokas tā vairs nebija. Saucu ātro palīdzību, kas no Jēkabpils atbrauca tikai pēc pusstundas, vēl pēc policijas. Oļegs nomira minūtes laikā.»

Dūrējs allaž bijis mierīgs

Savukārt Sergejs stāvējis kā apstulbis, un licies, ka viņš īsti nesaprot, ko izdarījis, stāsta aculiecinieki. Pēc brīža viņš lēnām notikuma vietu atstājis, bet policisti drīz viņu notvēruši. Nazi atrada nomestu zālē pie kāpnēm. Vēlāk atklājies, ka virtuves tuteni Sergeja draudzenei pirms kāda laika atdevusi nogalinātā Oļega dzīvesbiedre. «Oļegs atnāca uz svešu māju, uz svešu dzīvokli pats pēc savas nāves, turklāt viņš tika nogalināts ar paša nazi,» zinātāji izdara secinājumus. Sergejs bijis kalsns un pagara auguma, bet Oļegs – augumā mazs, taču spēcīgas miesasbūves: «Visticamāk, spēka dēļ Oļegam izdevās Sergeju tā piekaut, bet auguma starpības dēļ Sergejs Oļegam tik precīzi iedūra sirdī.»

«Sergejs policistiem izdarītajā esot atzinies. Domāju, ka viņš to izdarīja afekta stāvoklī, jo viņu piekāva vienreiz, pēc tam izrāva no gultas un piekāva otrreiz. Domāju, ka jebkuram «aizietu ciet». Godīgi sakot, man viņa ir žēl. Izmeklētāji saka, ka otrā dienā Sergejam nekādi sasitumi neesot bijuši redzami, bet sists viņš bija pamatīgi, jo biju vēlāk uzgājusi augšā dzīvoklī – ar asinīm bija pielieta istaba, virtuve, noliets skapītis,» stāsta Anita. Sieviete par Sergeju saka tikai labus vārdus – viņš allaž bijis ļoti mierīgs un labdabīgs, pat iedzēris kļuvis nevis agresīvs, bet smaidījis un daudz dziedājis. «Verka taču viņu mīcīja kā plastilīnu, vienmēr brīnījos, cik viņš spēj to visu mierīgi uztvert. Ja nebūtu savām acīm redzējusi Oļega nāvi, nekad neticētu, ka dūrējs bija Sergejs,» vēsta kaimiņiene. Vide, kurā Sergejs dzīvojis, gan neesot bijusi no labākajām – sievas brālis un vecāki regulāri dzēruši, pie viņiem nākuši draugi. Sergejam tas neesot paticis, un viņš tādās reizēs, lai izbēgtu no konfliktiem, bieži gājis prom no mājām, nakšņojis darbā. Arī Vera ar bērniem dažkārt nakšņojusi pie radiem, viņa nebija mājās arī traģēdijas brīdī.

Mirušajam bijusi slikta slava

Savukārt pa Oļegu neviens tā īsti izteikties nevēlas, vairāki cilvēki vien nosaka – «dabūja, ko bija pelnījis» un «tam sen jau bija jānotiek». Vīrietim pilsētā jau izsenis esot slikta slava, viņš bijis kašķīgs. «Dzirdēju, ka viņš esot iekaustījis sievu un pat zīdaini reiz uz ceļa no ratiem izgrūdis,» zina teikt kāda sieviete. Policijai gan par šiem starpgadījumiem neesot ziņots. Pēc Oļega nāves viņa radi un draugi esot izteikuši draudus Sergeja dzīvesbiedrei.

Ar Oļega radiem »VZ« satikties neizdevās. Kāda pie vārtiem sastapta kaimiņiene bija visai nelaipna un atbildēja īsi: «Oļegs bija kaimiņš kā kaimiņš, cilvēks kā cilvēks. Man ar viņu nekādu konfliktu nebija, kā tur citiem, es nezinu.» Pēc tam sieviete steidzīgi iegāja pa vārtiem un demonstratīvi tos no iekšpuses aizbultēja. Arī apkārtējo māju iedzīvotāji bija visai nerunīgi un nevēlējās izteikties par Oļegu, norādot, ka pārsvarā redzējuši viņu ejam pa ielu vienu vai kopā ar ģimeni. «Man viņš neko sliktu nedarīja,» ir pirmie vārdi ko saka kāda netālu dzīvojoša kaimiņiene. «Saprotiet, neviens kaimiņš jums par viņu neko sliktu neteiks. Es tikai varu pateikt, ka viņš vienmēr ļoti skaļi runāja – izkliedza visu, kas nepatika. Vienreiz viņam par to aizrādīju, tad tā kā pieklusa.» Sieviete nav dzirdējusi, ka Oļegs kādreiz būtu pacēlis roku pret sievu vai bērnu. «Man liekas, ka drīzāk Taņka viņu varētu piekaut, viņa tāda kaujinieciska meiča,» smejas pensionāre. «Ar lielāko dēlu viņam bija labas attiecības, pagalmā, cik redzēju, tas puika vienmēr tinās ap Oļegu.» Oļegs nesen esot nomainījis darbavietu, regulāri turp devies un vakaros atgriezies mājās. «Nesaprotu, kas īsti notika... Var jau sakauties, sadot viens otram pa seju, bet nogalināt... Divus bērnus padarīja par bāreņiem,» sašutusi ir pensionētā kaimiņiene. «Strādīgs cilvēks bija, man ar viņu nebija ko dalīt,» tas ir vienīgais, ko par Oļegu var pateikt viens no viņa, kā pats saka, draugiem.