Vēl pāris dienu pirms Jāņiem Krimuldas novada Lēdurgas pagastu pāršalca ziņa par traģēdiju – autoavārijā gājusi bojā vietējā iedzīvotāja, 70 gadus vecā Anna. Vietējie notikušo sauc par slepkavību un nespēj valdīt dusmas, jo avārijas izraisītājs – gados jauns vīrietis – pie stūres sēdies smagā alkohola reibumā.
Viltīgs līkums un šaurs ceļš
Traģiskais negadījums, kurā gāja bojā automašīnas «Audi 80» vadītāja un cieta divas 76 un 80 gadus vecas pasažieres, notika uz autoceļa Lēdurga – Lādezers. Sievietes vadītajam auto virsū burtiski uzlidoja baltas krāsas «BMW 520», kurā brauca trīs vīrieši. Šoferis un aizmugurē sēdējušais pasažieris sadursmē necieta, bet priekšā sēdošais pasažieris nobrāza pieri, »VZ« zina stāstīt Lēdurgas iedzīvotāji. Sadursme notika ceļa posmā, kas strauja līkuma dēļ ir slikti pārredzams, turklāt ceļš šajā vietā ir ļoti šaurs un, lai divas pretimbraucošas mašīnas samainītos, ātrums jāsamazina līdz minumam vai vienam spēkratam pat jāapstājas. «Atļautais braukšanas ātrums te ir 90 km/h, bet neviens saprātīgs cilvēks te neskrien, jo nevar redzēt, kas brauc pretī. Te jābrauc tā, lai jebkurā brīdī varētu apstāties vai nobraukt malā. Bet viņi spieda pedāli grīdā! Lai saka, ko grib, bet ātrums viņiem bija pamatīgs,» ir pārliecināts tuvējā mājā dzīvojošais Alnis. «Annai ātrums noteikti bija mazs, viņa vispār bija prātīga braucēja, turklāt tikko bija nogriezusi uz šā ceļa un nebija pat vēl uzņēmusi ātrumu, bet tie dullie nāca pretī!»
Pats Alnis notikuma vietai piebraucis, kad ar traktoru atgriezies no kaimiņu kartupeļu vagošanas. «Skats bija briesmīgs. Mašīnas samīcītas, «Audi» visa priekša sasista. Neviena vairs nebija braucama. «Audi» aiztransportēju uz Annas dēlu mājām, bet «BMW» aizveda ar policijas evakuatoru.» Sievietes automašīnā bija iespiestas, ka bez glābēju griežaminstrumentu palīdzības viņas no spēkrata nevarēja izvilkt.
Esot dzēris pēc avārijas
Aculiecinieki atceras, ka nelaimes vietā pēc traģēdijas valdījusi agresīva gaisotne, vietējie teju bijuši gatavi vainīgajam sarūpēt linča tiesu. Neviens no aptaujātajiem, tostarp avārijā bojāgājušās tuvinieki, nezina braucēja vārdu un vecumu, kāds ieminas, ka viņam ir ap gadiem 20, cits saka, ka jau 30. Vietējie stāsta, ka agresīvais braucējs esot kādam vietējam (tiek nosaukts arī uzvārds, »VZ« šo ģimeni gan neizdevās sastapt) radinieks, kurš Lēdurgā uzrodoties ik pa laikam ar dažādām mašīnām un draugiem. Mīklainais radinieks Jānis, kurš gan vietējiem vairāk pazīstams ar iesauku Ješka, esot no Saulkrastiem. Šoreiz Ješka pats neesot sēdējs pie stūres, bet gan piedzēries gulējis aizmugurējā sēdeklī. «Kur viņš parādās, tur ir sūdi,» saka bojāgājušās Annas krustdēls Māris.
Alnis atklāj, ka viņam Ješkas kompānijas jau sen esot apnikušas un, viņaprāt, traģēdija viņiem nebūšot nekāda mācība, jo diez vai viņi vispār esot sapratuši, kas noticis. «Viņiem tas ir bijis nebijis! Viņi avārijas vietā apgalvoja, ka neesot vainīgi. Jau ziemā viņus regulāri no grāvjiem vilku ārā. Var jau var trakot, bet zināmai robežai ir jābūt, bet te jau nav prāta – puišeļi par lētu naudu dabū mašīnu un spiež pedāli grīdā!»
Izbraukā puķu dobes un zālienu
To, ka viss beigsies tik briesmīgi, nav varējusi iedomāties arī Daina, kura liktenīgajā dienā dzērušo un ar «BMW» trakojošo trijotni satikusi divas reizes. «Viņi ienesās mūsu pagalmā, gandrīz mājā pa kāpnēm uzbrauca uz otro stāvu. Labi, ka mazmeitas un mazdēliņš nebija ārā, kas to zina, kas vēl būtu noticis,» iedomājoties iespējamo traģēdiju pašas sētā, nodrebinās Daina. Izārdījusies pa sētsvidu, trijotne aizbraukusi, bet pēc kāda laika atgriezusies, ar auto izbojājusi puķu dobes un izbraukājusi zālienu, un pieprasījusi cigaretes. «Mums taču te nav nekāds veikals! Prasīju, kāpēc brauc mūsu pagalmā, viņi brīnījās: «Vai tad tas nav ceļš?» Tad viņi atkal aiznesās. Pēc brīža ar vīra kungu gribējām aizbraukt līdz Lēdurgas centram, bet uz ceļa jau bija notikusi nelaime,» atceras Daina. «Braucējam organismā bijušas divas promiles alkohola! Zinu, ka viņam tiesību nemaz nebija un tas, kas sēdēja šoferim blakus, bija viņa tēvs. Un diemžēl viņi arī ātro palīdzību neizsauca laikus, mūsu Anniņa tad, visticamāk, būtu izdzīvojusi, jo viņa nenomira uzreiz – viņa elpoja.»
«Viņi visi bija pamatīgi piedzērušies, kājās nostāvēt nevarēja,» zina teikt arī Alnis. Bez tam avārijas izraisītājs uzvedies bravūrīgi un centies iestāstīt, ka alkoholu lietojis, būdams šoka stāvoklī, jau pēc avārijas. «Viņš teica, ka pēc avārijas izdzēris 0,7 litru pudeli,» smīn Alnis. «Lai nestāsta! Viņi Lēdurgā parādījās jau kādu nedēļu iepriekš, dzerstījās, gulēja ta’ tur, ta’ tur, ta’ mašīnā.»
Bijusi pieredzējusi braucēja
Annas tanti, kas strādājusi par liellopu pārraudzi un ciltslietu zootehniķi, Lēdurgā atceras tikai ar labiem vārdiem. «Labāku un izpalīdzīgāku cilvēku par viņu pie mums neatrast,» visu vietējo domas, notraušot asaras, īsi apkopo bijusī pastniece Anita. Arī liktenīgajā svētdienā Anna un viņas draudzenes devušās palīdzēt, proti, iepriekšējā naktī vienā no pagasta lauku sētām nodegusi kūts un aizbēguši lopi, sievas tos devušās meklēt, lai nogādātu atpakaļ mājās. «Tur arī cilvēkam notika nelaime. Saimniece bija paņēmusi divus strādniekus, bet tie mīl iedzert un uzpīpēt. Šie gulēja pa nakti šķūnī, kas tieši blakus kūtij, un nopīpēja to. Par laimi, cilvēki dzīvi palika,» stāsta kāda kaimiņiene.
Anna ar auto braukusi gadu desmitiem, bijusi pieredzējusi un prātīga braucēja. «Viņa te zināja katru mazāko celiņu, jo darba lietās, diendienā no saimniecības uz saimniecību braucot, nobraukusi pa tuvāko apkārtni tūkstošiem kilometru,» saka krustdēls Jānis. Tiesa, pēdējā gada laikā viņu uz ceļa vajājušas neveiksmes: pērn Aijažos kāds iebraucis Annas vadītā auto sānā, bet šoziem, braucot no Limbažiem, auto taranējusi kāda jauna puiša vadīta mašīna. «Annai seja un acis bija pilnas ar stikliem. Pēc tam dēli viņai nopirka citu mašīnu. Viņa bija tik priecīga par smilšu krāsas «Audi» – mašīna ļoti patīkot, esot labs braucamais, tieši, kā viņai vajag,» atceras lēdurdziete Daina.
Roka un kāja arvien sāp
Avārijā cietušo Veltas kundzi »VZ« sastop pagalmā, kur viņa, atsēdusies uz soliņa, vēro mazmazmeitiņas rosīšanos smilšu kastē. Sieviete tikai pirmo dienu iznākusi svaigā gaisā, jo vairāk nekā nedēļu gulējusi gultā gan pārdzīvotā šoka, gan sasisto roku un kāju sāpju dēļ. «Vēl arvien sāp plauksta un te – kāja,» pārlaižot roku apakšstilbam, saka Velta, kas avārijas brīdī sēdēja «Audi» aizmugurējā sēdeklī aiz autovadītājas. Veltas kundze negadījumā cieta vismazāk, draudzene Zenta, kas sēdēja blakus vadītājai, arvien vēl ārstējas slimnīcā – smadzeņu satricinājums, lauztas trīs ribas un kāja. «Nezinu, kas notika uz ceļa. Neatceros pat to, vai bija kāds blīkšķis, kad notika sadursme,» teic cietusī. «Man, braucot mašīnā, vienmēr patīk skatīties pa logu – uz ceļu, bet es to mašīnu neredzēju, man nenāk prātā, ka būtu redzējusi kādu mašīnu.» Veltas kundze atceras, ka pēc avārijas apkārt pamanījusi daudzas pazīstamas sejas – lēdurdziešus, kas bija piestājuši avārijas vietā, taču pretī braucošās automašīnas šoferi un pasažierus nav ievērojusi. «Pat nezinu, vai viņi jauni vai veci,» nosaka Veltas kundze. Sirmgalve slavē nu jau mirušās Annas braukšanas prasmi: «Viņa brauca labi, lēni brauca.» Veltai gan Annas mašīnā sanācis braukt retu reizi, taču viņa allaž par šiem braucieniem bijusi priecīga.