Nepietiekama informācija par to, kas Rīgas maratonā īsti noticis ar pilsētas mēru Nilu Ušakovu, pavēra ceļu visdažādākajām baumām un minējumiem interaktīvajā vidē. Dīvainākais, ka viņš ne tuvu nav pirmais Rīgas mērs, kas saskāries ar lielākām vai mazākām veselības problēmām, – ietekmīgajam krēslam uzlikts gluži vai lāsts.
Ušakovs pārvērtē savus spēkus
Pirmās ziņas no «Nordea» Rīgas maratona par galvaspilsētas mēra Nila Ušakova veselības likstām svētdienas pēcpusdienā bija visai skopas, proti, viņš tomēr nav pievārējis pusmaratona distanci (ja precīzāk, noskrējis 20,95 km no paredzētajiem 21,079 km), mēram kļuvis slikti, tāpēc viņš nogādāts slimnīcā. Nedaudz izbrīnīja tas, ka reanimācijas nodaļā tomēr arī tobrīd viss nelikās tik ļauni. Taču nedēļas vidū mēru nācās pārvest uz klīniku Berlīnē, un mediķu izteikumi liecina, ka viņa atlabšana būs ilga. Skatot tās retās fotogrāfijas, kurās Ušakovs iemūžināts pēdējos metros pirms saļimšanas, top skaidrs, ka viņš pēdējos kilometrus veicis teju bezsamaņā, tikai uz gribasspēka vai spītības rēķina, taču, kas izraisījis šādu veselības stāvokļa pasliktināšanos, joprojām nav precīzi zināms.
Aiz noslēpuma plīvura
Protams, visu zinošie komentētāji internetā izteikuši vairākas versijas – Ušakovs iepriekšējā naktī (vai Al Bano vīna restorāna atklāšanā) esot pārmērīgi lietojis alkoholu, skrējiena laikā lietojis enerģijas dzērienus, iepriekšējā dienā Jūrmalas velomaratonā nominis 60 kilometrus (patiesībā viņš tajā piedalījās tikai svinīgā starta došanā) utt., taču neviena no šīm versijām neatbilst patiesībai. Patlaban izskatās, ka pie 34 gadus vecā Ušakova nokļūšanas slimnīcā vainojams vairāku apstākļu kopums jeb nelaimīga sakritība, nepietiekama uzmanība pret sevi no paša cietušā puses vai arī, kas visticamāk, kāda kaite, kas saasinājusies pārslodzes dēļ. Saules un skriešanas radītā pārkaršana jeb karstuma dūriens visvairāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbību un īpaši iespaido cilvēkus, kuriem ir kādas veselības problēmas. Lielas fiziskas slodzes dēļ mainās asins sastāvs, tās kļūst biezākas. Elpošanas sistēmu tas īpaši neietekmē, taču asins sastāva izmaiņu dēļ var attīstīties plaušu tūska, savukārt tās un skābekļa trūkuma dēļ smadzenes nesaņem skābekli, bet gan toksīnus un indes. Jāatzīst, ka Ušakovam vēl laimējies, jo ne reizi vien konstatēti nāves gadījumi gan karstuma dūriena, gan atūdeņošanās dēļ radušās nieru mazspējas dēļ.
Arī Aksenokam klājies smagi
Ušakovs nav pirmais domes priekšsēdētājs, kuram sportošana sagādājusi veselības problēmas, – viņa priekštecis dr. Jānis Birks gan nekādas vaļības pret savu organismu nebija atļāvies, bet kādreizējam mēram Aivaram Aksenokam piedalīšanās masu sporta pasākumos ne vienmēr beigusies veiksmīgi.
Bijušais politiķis, tagadējais Rīgas Motormuzeja vadītājs Aksenoks nelaiž garām ne velo, ne skriešanas maratonus. Neveiksmīgākais no tiem viņam bija 22. velomaratons (2005. gadā), kurā eksmērs piedzīvoja šaušalīgu kritienu un vēl krietnu laiku pēc tam staigāja ar pamatīgām rētām. «Toreiz apmetu pamatīgu kūleni. Velomaratona maršruts veda apkārt Ķīšezeram, un pretējā krastā velobraucējiem pretī brauca automašīna. Loģiski, ka maratona dalībnieki bija spiesti saspiesties tuvāk, mans ritenis saskārās ar blakus braucēja riteni, un kritu pāri stūrei. Kad atguvu samaņu, turpināju braukt un finišēju. Kritieni bijuši arī citos velomaratonos,» sarunā ar »VZ« atceras Aksenoks. Starp citu, viņš piedalījies arī pēdējā skriešanas maratonā un veicis 42 kilometrus 3 stundās un 53 minūtēs. «Tas ir pozitīvi, ka pilsētas galva startē kopā ar tautu, bet, spriežot pēc informācijas, kas ir presē, domāju, ka Ušakovs šoreiz pietiekami neizvērtēja savus spēkus,» uzskata Aksenoks.
Pirmais «kritušais» – Purgailis
Par likteni būtu grēks sūdzēties bijušajiem domes priekšsēdētājiem Andrim Bērziņam, Andrim Ārgalim un Gundaram Bojāram (pēdējais gan bieži vien bija manāms ar pamatīgām iesnām), savukārt Māris Purgailis gan savā valdīšanas laikā domniekiem sagādāja ne mazums raižu. Proti, 1995. gadā viņš iedzīvojās infarktā, ārstēšanās notika vairākus mēnešus (arī kādā klīnikā Zviedrijā), un šajā laikā domes vadība tika atstāta viņa vietnieka Oļega Batarevska rokās. Ja vēl tam pieskaita šā sasaukuma domes Satiksmes un transporta lietu komitejas šefa Nikolaja Zaharova neveiksmīgo (un mīklaino) sašaušanos, kā arī kādreizējās Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājas Maijas Rubīnas kājas lūzumu (tas notika pirms kādiem sešiem gadiem – pa domi klīstošā vietējā «šamane» atklāti stāstīja, ka Rubīnai novēlējusi pastaigāt ar kruķiem un tas esot arī piepildījies), tad top skaidrs, ka arī domes augstākās amatpersonas cilvēki vien ir.
Starp citu, šonedēļ pirmsinfarkta stāvoklī reanimācijā ievietots arī Ušakova amatabrālis no Lietuvas – Viļņas mērs Artūrs Zuoks. Vai tiešām kāds lāsts?