Vai Rīgas mēra amatam uzlikts lāsts?

© f64

Ne­pie­tie­ka­ma in­for­mā­ci­ja par to, kas Rī­gas ma­ra­to­nā īs­ti no­ti­cis ar pil­sē­tas mē­ru Ni­lu Uša­ko­vu, pa­vē­ra ce­ļu vis­da­žā­dā­ka­jām bau­mām un mi­nē­ju­miem in­ter­ak­tī­va­jā vi­dē. Dī­vai­nā­kais, ka viņš ne tu­vu nav pir­mais Rī­gas mērs, kas sa­skā­ries ar lie­lā­kām vai ma­zā­kām ve­se­lī­bas pro­blē­mām, – ie­tek­mī­ga­jam krēs­lam uz­likts glu­ži vai lāsts.

Uša­kovs pār­vēr­tē sa­vus spē­kus

Pirm­ās zi­ņas no «No­rde­a» Rī­gas ma­ra­to­na par gal­vas­pil­sē­tas mē­ra Ni­la Uša­ko­va ve­se­lī­bas lik­stām svēt­die­nas pēc­pus­die­nā bi­ja vi­sai sko­pas, pro­ti, viņš to­mēr nav pie­vā­rē­jis pus­ma­ra­to­na dis­tan­ci (ja pre­cī­zāk, no­skrē­jis 20,95 km no pa­re­dzē­ta­jiem 21,079 km), mē­ram kļu­vis slik­ti, tā­pēc viņš no­gā­dāts slim­nī­cā. Ne­daudz iz­brī­nī­ja tas, ka re­ani­mā­ci­jas no­da­ļā to­mēr arī to­brīd viss ne­li­kās tik ļau­ni. Ta­ču ne­dē­ļas vi­dū mē­ru nā­cās pār­vest uz klī­ni­ku Ber­lī­nē, un me­di­ķu iz­tei­ku­mi lie­ci­na, ka vi­ņa at­lab­ša­na būs il­ga. Ska­tot tās re­tās fo­to­grā­fi­jas, ku­rās Uša­kovs ie­mū­ži­nāts pē­dē­jos met­ros pirms sa­ļim­ša­nas, top skaidrs, ka viņš pē­dē­jos kilo­met­rus vei­cis te­ju bez­sa­ma­ņā, ti­kai uz gri­bas­spē­ka vai spī­tī­bas rē­ķi­na, ta­ču, kas iz­rai­sī­jis šā­du ve­se­lī­bas stā­vok­ļa pa­slik­ti­nā­ša­nos, jo­pro­jām nav pre­cī­zi zi­nāms.

Aiz no­slē­pu­ma plī­vu­ra

Pro­tams, vi­su zi­no­šie ko­men­tē­tā­ji in­ter­ne­tā iz­tei­ku­ši vai­rā­kas ver­si­jas – Uša­kovs ie­priek­šē­jā nak­tī (vai Al Ba­no vī­na res­to­rā­na at­klā­ša­nā) esot pār­mē­rī­gi lie­to­jis al­ko­ho­lu, skrē­jie­na lai­kā lie­to­jis ener­ģi­jas dzē­rie­nus, ie­priek­šē­jā die­nā Jūr­ma­las ve­lo­ma­ra­to­nā no­mi­nis 60 kilo­met­rus (pa­tie­sī­bā viņš ta­jā pie­da­lī­jās ti­kai svi­nī­gā star­ta do­ša­nā) utt., ta­ču ne­vie­na no šīm ver­si­jām ne­at­bilst pa­tie­sī­bai. Pat­la­ban iz­ska­tās, ka pie 34 ga­dus ve­cā Uša­ko­va no­kļū­ša­nas slim­nī­cā vai­no­jams vai­rā­ku ap­stāk­ļu ko­pums jeb ne­lai­mī­ga sa­kri­tī­ba, ne­pie­tie­ka­ma uz­ma­nī­ba pret se­vi no pa­ša cie­tu­šā pus­es vai arī, kas vis­ti­ca­māk, kā­da kai­te, kas sa­asi­nā­ju­sies pār­slo­dzes dēļ. Sau­les un skrie­ša­nas ra­dī­tā pār­kar­ša­na jeb kar­stu­ma dū­riens vis­vai­rāk ie­tek­mē sirds un asins­va­du sis­tē­mas dar­bī­bu un īpa­ši ie­spai­do cil­vē­kus, ku­riem ir kā­das ve­se­lī­bas pro­blē­mas. Lie­las fi­zis­kas slo­dzes dēļ mai­nās asins sa­stāvs, tās kļūst bie­zā­kas. El­po­ša­nas sis­tē­mu tas īpa­ši ne­ie­tek­mē, ta­ču asins sa­stā­va iz­mai­ņu dēļ var at­tīs­tī­ties plau­šu tūs­ka, sa­vu­kārt tās un skā­bek­ļa trū­ku­ma dēļ sma­dze­nes ne­sa­ņem skā­bek­li, bet gan tok­sī­nus un in­des. Jā­at­zīst, ka Uša­ko­vam vēl lai­mē­jies, jo ne rei­zi vien kon­sta­tē­ti nā­ves ga­dī­ju­mi gan kar­stu­ma dū­rie­na, gan at­ūde­ņo­ša­nās dēļ ra­du­šās nie­ru maz­spē­jas dēļ.

Arī Ak­se­no­kam klā­jies sma­gi

Uša­kovs nav pir­mais do­mes priekš­sē­dē­tājs, ku­ram spor­to­ša­na sa­gā­dā­ju­si ve­se­lī­bas pro­blē­mas, – vi­ņa priekš­te­cis dr. Jā­nis Birks gan ne­kā­das va­ļī­bas pret sa­vu or­ga­nis­mu ne­bi­ja at­ļā­vies, bet kād­rei­zē­jam mē­ram Aiva­ram Ak­se­no­kam pie­da­lī­ša­nās ma­su spor­ta pa­sā­ku­mos ne vien­mēr bei­gu­sies veik­smī­gi.

Bi­ju­šais po­li­ti­ķis, ta­ga­dē­jais Rī­gas Mo­to­rmu­ze­ja va­dī­tājs Ak­se­noks ne­laiž ga­rām ne ve­lo, ne skrie­ša­nas ma­ra­to­nus. Ne­veik­smī­gā­kais no tiem vi­ņam bi­ja 22. ve­lo­ma­ra­tons (2005. ga­dā), ku­rā ek­smērs pie­dzī­vo­ja šau­ša­lī­gu kri­tie­nu un vēl kriet­nu lai­ku pēc tam stai­gā­ja ar pa­ma­tī­gām rē­tām. «To­reiz ap­me­tu pa­ma­tī­gu kū­le­ni. Ve­lo­ma­ra­to­na marš­ruts ve­da ap­kārt Ķīš­eze­ram, un pre­tē­jā kras­tā ve­lo­brau­cē­jiem pre­tī brau­ca au­to­ma­šī­na. Lo­ģis­ki, ka ma­ra­to­na da­līb­nie­ki bi­ja spies­ti sa­spies­ties tu­vāk, mans ri­te­nis sa­skā­rās ar bla­kus brau­cē­ja ri­te­ni, un kri­tu pār­i stū­rei. Kad at­gu­vu sa­ma­ņu, tur­pi­nā­ju braukt un fi­ni­šē­ju. Kri­tie­ni bi­ju­ši arī ci­tos ve­lo­ma­ra­to­nos,» sa­ru­nā ar »VZ« at­ce­ras Ak­se­noks. Starp ci­tu, viņš pie­da­lī­jies arī pē­dē­jā skrie­ša­nas ma­ra­to­nā un vei­cis 42 kilo­met­rus 3 stun­dās un 53 mi­nū­tēs. «Tas ir po­zi­tī­vi, ka pil­sē­tas gal­va star­tē ko­pā ar tau­tu, bet, sprie­žot pēc in­for­mā­ci­jas, kas ir pre­sē, do­mā­ju, ka Uša­kovs šo­reiz pie­tie­ka­mi ne­iz­vēr­tē­ja sa­vus spē­kus,» uz­ska­ta Ak­se­noks.

Pir­mais «kri­tu­šais» – Pur­gai­lis

Par lik­te­ni bū­tu grēks sū­dzē­ties bi­ju­ša­jiem do­mes priekš­sē­dē­tā­jiem An­drim Bēr­zi­ņam, An­drim Ār­ga­lim un Gun­da­ram Bo­jā­ram (pē­dē­jais gan bie­ži vien bi­ja ma­nāms ar pa­ma­tī­gām ie­snām), sa­vu­kārt Mā­ris Pur­gai­lis gan sa­vā val­dī­ša­nas lai­kā dom­nie­kiem sa­gā­dā­ja ne ma­zums rai­žu. Pro­ti, 1995. ga­dā viņš ie­dzī­vo­jās in­far­ktā, ār­stē­ša­nās no­ti­ka vai­rā­kus mē­ne­šus (arī kā­dā klī­ni­kā Zvied­ri­jā), un ša­jā lai­kā do­mes va­dī­ba ti­ka at­stā­ta vi­ņa viet­nie­ka Oļe­ga Ba­ta­rev­ska ro­kās. Ja vēl tam pie­skai­ta šā sa­sau­ku­ma do­mes Sa­tik­smes un trans­por­ta lie­tu ko­mi­te­jas še­fa Ni­ko­la­ja Za­ha­ro­va ne­veik­smī­go (un mīk­lai­no) sa­šau­ša­nos, kā arī kād­rei­zē­jās Ko­mu­nā­lo un dzī­vok­ļu jau­tā­ju­mu ko­mi­te­jas va­dī­tā­jas Mai­jas Ru­bī­nas kā­jas lū­zu­mu (tas no­ti­ka pirms kā­diem se­šiem ga­diem – pa do­mi klīs­to­šā vie­tē­jā «ša­ma­ne» at­klā­ti stās­tī­ja, ka Ru­bī­nai no­vē­lē­ju­si past­ai­gāt ar kru­ķiem un tas esot arī pie­pil­dī­jies), tad top skaidrs, ka arī do­mes augst­ākās amat­per­so­nas cil­vē­ki vien ir.

Starp ci­tu, šo­ne­dēļ pirms­in­far­kta stā­vok­lī re­ani­mā­ci­jā ie­vie­tots arī Uša­ko­va amatabrālis no Lie­tu­vas – Viļ­ņas mērs Ar­tūrs Zu­oks. Vai tie­šām kāds lāsts?

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais