Nespēja sadalīt 40 centimetru lielu zemes strēli Cēsīs izraisa asiņainu konfliktu

Pēc konflikta par zemi Cēsīs apšaudē cietušā vīrieša un sievietes stāvoklis ir smags, taču stabils. Savukārt uzbrucēja, kurš vēlāk izdarīja pašnāvību, ģimene ir pārliecināta, ka nu par cietušajiem atzītie kaimiņi sirmgalvi noveduši līdz nervu sabrukumam un ar savu uzvedību izprovocējuši viņu uz tik radikālu rīcību.

Sašauj galvā un kājās

7. maija rīts Cēsīs Ķiršu ielas iedzīvotājiem atmiņā paliks vēl ilgi: torīt neilgi pirms pulksten 9 policija saņēma informāciju, ka pāris kilometru attālumā no pilsētas domes dzirdami šāvieni. Ierodoties notikuma vietā, nācies konstatēt, ka apšaudē savainots 29 gadus vecs vīrietis un viņa 50 gadus vecā māte, bet pats šāvējs – 63 gadus vecs vīrietis – izdarījis pašnāvību. Seši līdz astoņi šāvieni raidīti no medību bises. Abu cietušo veselības stāvoklis ir smags. Galvā, abās kājās un rokās savainotais Zintis ārstējas Cēsu slimnīcā, savukārt viņa māte Dace, kura guvusi nopietnākus ievainojumus galvā un mugurā, pārvesta medicīniskās aprūpes saņemšanai uz slimnīcu Rīgā, kur ārsti turpina cīnīties par viņas dzīvību. Pensionārs Kārlis, izdarot pašnāvību, atstājis daudzus neatbildētus jautājumus, tostarp – kas viņu mudinājis vērst ieroci pret kaimiņiem un kāpēc viņš pats izšķīrās aiziet no dzīves.

Žurku inde akā

Uzbrukumā ievainoto kaimiņu versija par notikušo ir skaidra – visā esot vainojams Kārlis un viņa ģimene. Viss sācies dienu pirms apšaudes, kad kārtējo reizi risināt kaimiņu problēmas bija izsaukta policija. Todien Zintis pamanījis, ka pie akas un ūdens spainī ir zili kādas vielas gabaliņi. Tie viņam nepārprotami atgādinājuši žurku indi «Storm», un pēdas smiltīs pie akas liecinājušas, ka te pabijis kāds svešinieks. Aizdomas uzreiz kritušas uz blakus mājas kaimiņiem, ar kuriem jau kādu laiku bijis konflikts par zemi, turklāt viņi it kā vērojuši Zinta reakciju uz dīvaino atradumu. Zintis izsaucis policiju un izstāstījis par savām aizdomām, ka kaimiņi saindējuši dzeramo ūdeni. Likumsargi vien noplātījuši rokas – nav pierādījumu tam, ka kāds kaut ko akā iebēris. Zintim izdevies panākt, ka tiek paņemtas ūdens analīzes, bet Zinta mamma pasūdzējusies, ka jau iepriekš kaimiņš draudējis viņu un dēlu nogalināt. Policisti devušies pie kaimiņiem. Kārlim piederēja medību ierocis, likumsargi pārbaudīja, kā tas tiek glabāts, taču viss bijis kārtībā.

Nākamajā dienā Zintis iekāpis akā, un, mammai piepalīdzot, pa abiem nolēmuši aku iztīrīt no bīstamās vielas. Tālākais noticis vienā mirklī – atskanējis šāviens, un mamma paziņojusi, ka ir ievainota. Zintis atceras, ka kaimiņš kliedzis, lai viņš kāpj laukā no akas, ka šī ir vīrieša pēdējā diena. Kamēr Zintis, klausot mammai, kas lūdza viņam palikt akā, mēģināja pieņemt lēmumu, kā rīkoties, Dace tika sašauta vēlreiz. Kad Zintis pabāza galvu laukā no akas, arī viņš saņēma skrotis pieres daļā. Izrāpies no akas, viņš sajuta, ka tiek sašauts gan rokās, gan kājās. Zintim izdevās aizkļūt līdz citiem kaimiņiem un lūgt palīdzību, kā arī izsaukt policiju. Noskaidrots, ka konflikts izcēlies vien 40 centimetru lielas zemes strēles dēļ, kuru abas kaimiņģimenes nav varējušas sadalīt.

Sirmgalvja nervi neesot izturējuši

Ķiršu ielā nedēļu pēc notikušā valda miers un klusums. Lai gan presē un televīzijā atspoguļots vien par cietušo atzītās Zinta ģimenes viedoklis, ir arī otra konfliktā iesaistītā puse, kurai ir savs viedoklis. Protams, neviens neattaisno šaušanu, taču pagale viena nedegot. «Es dzīvoju te visu savu mūžu, vienmēr man likās, ka dzīvoju paradīzē – ielas galā ir baznīca, pavasarī visos dārzos zied tulpes un ābeles. Varu pateikt vien to, ka apkārt dzīvo fantastiski cilvēki, visi esam draudzīgi. Es jau neklausos, ko tantes klačojas, bet tagad atklājas, ka viņi konfliktējuši sen, un pēc tā, kas notika tai sestdienā, vispār žoklis atkaras. Bet man par tām abām ģimenēm ir tikai vislabākās atsauksmes. Jā, Zintis savulaik bija trakulīgs pusaudzis, bet tagad likās izaudzis par nosvētu vīrieti, palīdz mammai malciņu sagādāt, rok dārzu. Arī Kārļonkuļa ģimene ir jauka, nekādu domstarpību ar viņiem nav bijis, viņi ir pārcietuši smagu traģēdiju, kādu nenovēlu nevienam,» stāsta kaimiņi.

»VZ« tikās ar konfliktā iesaistītā nu jau mirušā Kārļa ģimeni – sievu Vilmu un dēlu Dzintaru. Sieviete ļoti pārdzīvo notikušo, ir satraukusies, un runāt viņai ir grūti, dēls vismaz ārēji ir mierīgs. Viņš parāda vietu pie siltumnīcas, kur, policijas ierašanās pamodināts, tai rītā ieraudzījis guļam mirušo tēvu. Dzintars rāda arī aiz žoga esošo kaimiņu aku, kurā bises šāvieni atstājuši pēdas. «Tas konflikts tēvu gadu gadiem grauza, nervi vienkārši neizturēja, viņi tēvu izveda ar savu uzvedību. Cik var ciest! Protams, šaušanu mēs neattaisnojam,» saka Dzintars. «Mums viņš neko neteica, ko grib darīt. To, ka kaut kas ir noticis, sapratu tad, kad pie mājas piebrauca policija. Izgāju pagalmā un tad tikai uzzināju, kas noticis,» atklāj Vilmas kundze. Dzintars torīt vēl gulējis, un viņu policijas ierašanās uzcēlusi no miega. «Viņš tā nolēma un izdarīja. Mēs neko nezinām un neesam vainīgi,» dēls un sieva taisnojas.

Kaimiņi situši ar mietu

Vilmas kundze negrib publiski sūdzēties par kaimiņiem, bet beigās tomēr met kautrību pie malas: «Viņi domā, ka ir tie labie, bet viņi mūs ir tik daudz apbižojuši un uzvedušies kā sadisti!» Īsta elle sākusies pirms diviem gadiem, kad mūžībā aizgājusi kaimiņienes Daces māte, bet pēc divām dienām arī tēvs. «Tad nu Dace un Zintis sāka izvērsties kā mantinieki,» saka Vilma. «Problēma sākās ar žogu – kur tam jābūt. Mans vīrs domē pasūtīja projektu, viss tika saskaņots ar zemes mērītājiem, mums visi dokumenti bija kārtībā, bet Dace un Zintis tam nepiekrita. Te bijuši arī domes pārstāvji, bet kaimiņi palika pie sava. Domes pārstāvis Dacei pat aizrādīja, ka viņa balstās uz sešdesmitajos gados izdotiem dokumentiem, kas vairs nav derīgi. Kad vīrs sāka žogu būvēt, Dace nāca man virsū – sita ar mietu, gan mani, gan vīru vairākas reizes nolēja ar ūdeni. Toreiz policijā par šiem uzbrukumiem iesniegumus rakstīju.» Savukārt ziemā Zintis no sava iebraucamā ceļa nošķūrēto sniegu nav vis atstājis savā pagalmā, bet metis kaimiņsētā. «Mums pagalms ir zemāks, un, kad sniegs sāka kust, viss tecēja mājā un pagrabā. Bija izsaukta policija, kas Zintim lūdza tā nedarīt un likt mūs mierā, tad viņš to sniegu sāka nest pāri ceļam un meta grāvī,» atceras Dzintars. «Viņi visu laiku kasījās un kaitināja mūs. Mums nav problēmu ar citiem kaimiņiem, bet viņiem ir problēmas ne tikai ar mums,» piebilst Vilma.

Aizskāris sērojošo ģimeni

Iespējams, baisā traģēdija nebūtu notikusi, ja Kārlis nebūtu lietojis alkoholu, prāto kaimiņi. Tas noteikti atsaucis atmiņā arī 13 gadus senu sāpi, kas ģimenei nav devusi mieru ne dienu, ne nakti. Toreiz smagā autoavārijā, kurā dzīvību zaudēja trīs vienā automašīnā braukuši cilvēki, bojā gāja arī kā pasažieris braukušais Kārļa un Vilmas jaunākais dēls Raimonds, kuram tikai nesen bija sākusies pieauguša cilvēka dzīve. Un bēru dienā kaimiņu Zintis, kas tolaik bija vēl pusaudzis, izrādījis klaju necieņu pret sērojošo ģimeni. «Bēru dienā pie mājas bija piebraucis auto, kurā bija zārks, lai no Raimīša varētu atvadīties tie, kas dažādu iemeslu dēļ nebrauca uz kapiem. Es pati tolaik gaidīju bērniņu, tāpēc atnācu tikai līdz mašīnai nolikt ziedus. Mammīte bija apķērusi zārku un raudāja, bet Zintis iedarbināja savu sporta moci un nepārtraukti dragāja no viena ielas gala uz otru, taisīdams troksni un saceldams putekļus,» atceras kāda kaimiņiene. Vēl kāda cita neslēpj, ka Zinta agresīvās braukšanas dēļ bērni baidījušies iziet uz ielas. «Es ar mazo no bērnudārza nācu pa Rīgas ielu, jo pa Ķiršu ielu bija bail iet, jo nekad nevarēja zināt, kad Zintis atkal nesīsies,» teic kāds kaimiņš. «Viņš arī pa pagalmu visu laiku trokšņoja un ar to moci mieru nedeva,» noteic Dzintars. Kāds Zinta paziņa zina teikt, ka vīrietis aizrāvies motosportu un piedalījies sacensībās.

Gan Zintim un Dacei, gan Vilmai un Dzintaram arī turpmāk būs jādzīvo kaimiņos. Zintis jau lūdzis paziņām sarūpēt viņam pagaras tūjas, lai naidīgajam pagalmam priekšā varētu aizaudzēt dzīvžogu. Dzintars par šo domu pasmīn: «Būs mums vien arī turpmāk blakus jādzīvo, bet mums jau nekādu problēmu nav.»