Ugunsgrēks Rīgā, Līduma ielā izdzēsa divu sirmgalvju dzīvības. Par laimi, no nāves izdevās izglābties diviem viņu kaimiņiem, kas spēcīgā piedūmojuma dēļ jau bija gandrīz zaudējuši samaņu.
Atkal vainojama smēķēšana
Gandrīz ik dienas Latvijā ugunsgrēkos iet bojā cilvēki. Vairākumā gadījumu par nelaimes iemesliem tiek uzskatīta neuzmanīga rīcība ar uguni, piemēram, smēķēšana gultā. Izsaukumu uz kārtējo traģisko ugunsgrēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma arī 17. martā pulksten 4.32, kad tika ziņots, ka pa Mežciemā esošā nama Līduma ielā 8 pirmā stāva dzīvokļa logiem veļas dūmi. Vienā no istabām gulējis dzīvokļa saimnieks, kurš laikus pamodies un paspējis izskriet no mājokļa. Savukārt dzīvokļa otrajā istabā, kur arī izcēlās ugunsgrēks, gulēja 70 gadus vecs vīrietis un 68 gadus veca sieviete, kuri ugunsgrēkā gāja bojā. Istabas griesti bija rotāti ar plastmasas dekorācijām, kas degot radīja lielu sadūmojumu un indīgus dūmus. Iespējamais ugunsgrēka iemesls atkal ir neuzmanīga smēķēšana.
Pensionāre iznēsājusi reklāmas
Vairākas dienas pēc nelaimes par traģēdiju liecina vien gaisā virmojošā deguma smaka un melni nokvēpušie dzīvokļa logi un ārsiena. Kāpņu telpas logi, kurus ugunsdzēsēji izsita, lai mazinātu piedūmojumu, jau no jauna iestikloti. Rūpīgi nomazgātas nokvēpušās kāpņutelpas sienas un kāpnes, vien ar krītu balsinātie griesti, kas pamatīgi nomelnējuši, gaida savu kārtu. «Ugunsdzēsēji strādāja tiešām labi un operatīvi, paldies viņiem. Uzslavu pelnījusi arī namu pārvade, kas jau dažas stundas pēc ugunsgrēka noorganizēja brigādi, kas visu tīrīja, mazgāja un kārtoja līdz vēlam vakaram,» apmierināti ir mājas iedzīvotāji.
Līduma ielas iedzīvotāji stāsta, ka bojā gājusī Astra, viņas vīrs un gados jaunākais brālis, kurš, visticamāk, arī esot dzēsēju minētais dzīvokļa saimnieks, pirmā stāva dzīvoklī dzīvojuši aptuveni piecus gadus. «Bija cilvēki kā cilvēki. Sievieti nekad neredzēju dzērušu, bet vīrs laikam reizēm mēdza iedzert, bet nekad nekādu skandālu un trokšņu dzīvoklī nebija,» stāsta kaimiņi. Savukārt sētniece zina teikt, ka «garā auguma sieviete ar lakatiņu galvā» bieži manīta ejam ar somu uz ritenīšiem, kurā bijušas reklāmlapiņas, kuras pensionāre izdalījusi pa pastkastītēm. «Mēs jau te īpaši nedraudzējamies cits ar citu, pasveicināmies, un viss. Mājas iedzīvotāji vispār bieži mainās. Runā, ka Astras dzīvoklī bijis eiroremonts,» saka kāda kaimiņiene.
Mazmeitas raud un pārdzīvo
Astras brāļa izglābšanos kaimiņi gan raksturo kā savādu. «Viņš bija iznācis no dzīvokļa pilnībā saģērbies, ar mugursomu plecos, bez kādām traumām un mierīgi ar pārējiem mājas iedzīvotājiem noraudzījās ugunsdzēsēju darbā,» atceras viens no krieviski runājošiem kaimiņiem. «Acīmredzot brālis bija sapratis, ka māsa un viņas vīrs nav glābjami, visticamāk, viņi noindējās ar dūmiem, pirms vispār istaba sāka liesmot. Vīrietis, te stāvot, tikai noteica: «Nu, lūk, nopīpējās!»» Kad uguns bija apdzēsts un abi mirušie aizvesti, dzīvokļa saimnieks paņēmis no istabas dažas lietas un aizgājis. »VZ« viņu sastapt neizdevās, arī ar bojāgājušo pensionāru meitu sazināties neizdevās. Savukārt Astras 22 gadus vecā mazmeita Ieva, kura dzīvo Vācijā, savā dienasgrāmatā interneta vietnē «draugiem.lv» mirušajiem vecvecākiem veltījusi visai garu ierakstu: «Jums – mīļajiem, jaukajiem un vienmēr superīgajiem mūsu vecvecākiem. Diemžēl šorīt notikusi liela traģēdija, vienkārši, asarām birstot, vēl nespēju noticēt tam, kas noticis... Es visiem, kas viņus pazina, izsaku visdziļāko līdzjūtību, un, mammu, atceries, lai arī mēs ar māsu esam tālu, sirdī esam pie tevis un gatavas palīdzēt! Vecāmamma un vecaistēvs, lai arī kādi, bet vienmēr tik gaiši, mīļi un atvērti cilvēki... Vienkārši šajā grūtajā brīdī centīsimies domās palikt pozitīvi un atcerēties visu labo un gaišo, ko viņi mums devuši. Mēs viņus turpināsim mīlēt arī tad, ja viņi vairs nav tik tuvu, kā gribētos. Varam viņus redzēt domās un nekad viņus nezaudēsim atmiņās. Mēs visi viņus ļoti mīlam, tāpēc turēsimies visi kopā un lūgsim, lai ari viņi debesīs paliek kopā... Mīlu jūs.» Par vecvecāku, kas bijuši arī labi draugi, aiziešanu skumst arī Anglijā dzīvojošā Ievas māsa Elīna.
Pamodās pāris minūtes pirms nāves
Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ ugunsnelaime neizdzēsa arī otrā stāva iedzīvotāju dzīvības. «Iespējams, ja es būtu aizmigusi vēl divas minūtes, mēs nekad tā arī nepamostos. Esam laimīgi, ka palikām dzīvi, » »VZ« saka apmēram 45 gadus vecā sieviete, kas gan nevēlas nosaukt savu vārdu, no otrā stāva dzīvokļa, kurš atrodas tieši virs ugunsgrēka perēkļa. «Pēkšņi pamodos, pat nezinu, kāpēc, un sajutu stipru dūmu smaku – it kā degtu gumija. Paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka ārā ir melnu dūmu mākonis, Kamēr pamodināju vīru, arī mūsu dzīvoklis jau bija pilns ar smacējošiem dūmiem.» Laulātais pāris vēl paspējis šo to uzģērbt mugurā un saslapināt dvieļus, ko aizlikt priekšā mutei, lai būtu kādas cerības uz izdzīvošanu. «Ejot ārā no dzīvokļa, es jau knapi turējos kājās un sāku smakt,» nāves tuvumu atceras kaimiņš. Arī kāpņu telpā bija pamatīgs piedūmojums, neko saskatīt nav bijis iespējams. «Mēs šai mājā dzīvojam ļoti sen, tāpēc pat ar aizsietām acīm varētu tikt ārā. Gājām pēc izjūtas, katrs pakāpiens zināms. Lai nezaudētu orientāciju, turējāmies pie margām. Viss, ko darījām, notika zemapziņā, darbojās pašsaglabāšanās instinkts. Tas viss, ko esi dzirdējis un zinājis, kā rīkoties ugunsgrēka laikā, ir izgaisis no galvas. Tajā brīdī nedomā neko un stāvoklis ir tāds, ka nesaproti, ko dari,» pārdzīvotajā dalās kaimiņš.
Pamatīgi apdedzinājis pirkstus
Kaimiņš atceras, ka brīdī, kad ticis līdz pirmajam stāvam, pa atvērtā dzīvokļa durvīm redzējis milzīgas liesmas. Kāpņutelpā bijusi pamatīga svelme. To, ka karstums bijis milzīgs, apliecina arī ugunsgrēkā cietušā dzīvokļa pretējo kaimiņu metāla durvis, kuru krāsojums ir apdedzis un nolobījies.
Kad abi izkļuvuši svaigā gaisā, sākuši pamatīgi klepot un šķaudīt. «No plaušām nāca ārā melna masa,» atceras sieviete. Tikai vēlāk abi sajutuši sāpes rokās un pamanījusi, ka labās rokas pirksti ir pamatīgi apdedzināti. Ar šo roku viņi bija turējušies pie karstās kāpņu margas. Vīrieša roka cietusi smagāk, četros pirkstiem izdeguši caurumi gandrīz līdz kaulam. «Tagad esam uz slimības lapas. Bijām aizgājuši uz veikalu, nopirkām pārtiku. Neērti mums iziet cilvēkos, jo visas drēbes briesmīgi ož, arī dzīvoklī arvien ir baisa smaka, nevaram saprast, kā to visu mazināt,» sabēdājušies ir kaimiņi.
Ugunsdzēsēji no degošās mājas evakuēja deviņus cilvēkus, bet septiņi no tās izkļuva paši. Slimnīcā tika nogādāti pusgadu un trīs gadus veci bērni no ceturtā un piektā stāva dzīvokļiem, kas bija saindējušies ar degšanas produktiem. Tiesa, jau pēc dažām mediķu aprūpē pavadītām stundām bērni atgriezušies mājās. Kaimiņi zina stāstīt, ka vienā no augšstāva dzīvokļiem no saindēšanās miris papagailis, teju bez dzīvības pazīmēm bijis arī kāds suns, taču saimniece viņu paglābusi, uzceļot uz palodzes un pie atvērta loga liekot elpot svaigu gaisu.