Kurzemes pusē mirušus pensionārus sagrauž žurkas

Kurzemes pusē mirušie sirmgalvji, visticamāk, saindējušies ar tvana gāzi – jau pirms 30 gadiem nama krāsns dūmojusi un, neuzmanīgi kurinot, izdalījusi indīgas gāzes. Pēc nāves sirmgalvju līķus apgrauzušas žurkas.

Saindējušies vai nosaluši

Kuldīgas novada Kurmāles pagasta Zemgaļu mājās 15. februārī atrasti divi miruši cilvēki – 72 gadus vecais Imants un 77 gadus vecā Mirdza. Uz abu ķermeņiem nav vardarbīgas nāves pazīmju, taču līķus pamatīgi bija apgrauzušas žurkas, kas vedina domāt, ka dzīvesbiedri miruši apmēram pirms mēneša. Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieks Gints Mežiņš »VZ« sacīja, ka ekspertīzes rezultāti jāgaida vēl vairākas nedēļas, taču pašlaik ir izvirzītas divas galvenās versijas par sievietes un vīrieša nāvi, proti, viņi miruši no saindēšanās ar alkoholu vai nosaluši. Tiesa, nav izslēgts, ka abi varēja nomirt arī no saindēšanās ar tvana gāzi.

Zemgaļu mājas neatrodas tālā pagasta nostūrī vai meža malā, kā varētu šķist nezinātājam, izdzirdot par mēnesi mirušiem un žurku apgrauztiem cilvēkiem. Viensēta atrodas vien divu kilometru attālumā no Kuldīgas, gandrīz gar pašiem nama logiem garām ved lauku ceļš, pa kuru regulāri brauc tuvējo viensētu īpašnieki. Tuvākā māja ir vien pārsimts metru attālumā. Tiesa, no Zemgaļiem līdz Kurmāles pagasta centram – vietējai pašvaldībai un sociālajam dienestam – ir apmēram 12 kilometru.

Pastniecei durvis neatver

Pirmā satraukumu par to, ka ar Imantu un Mirdzu noticis kas nelāgs, izteikusi pastniece, kurai 15. februārī – pensijas dienā – Zemgaļu mājās neviens nav atvēris durvis. «Pastniecei licies savādi, ka pagalmā nav nevienas pēdas, sniegs pie mājas bija gluds un nenostaigāts, neviens pat nebija gājis uz šķūni. Priekšnama durvis bijušas līdz galam vaļā, un nelielā telpa arī bijusi pieputināta, savukārt nākamās durvis, kas ved mājā, bijušas ciet, »VZ« zina stāstīt kāds netālu dzīvojošs pensionāru pāris. Pastniece spēcīgi klauvējusi gan pie logiem, gan durvīm, taču neviens tā arī nav atsaucies. Sieviete turpinājusi savus darba pienākumus, iznēsājot pastu un pensijas pārējiem iedzīvotājiem, un pie viena katru aptaujājusi, vai un kad redzēts Imants un Mirdza. Visi secinājuši, ka abi nav redzēti visai sen. «Pastniece vēlreiz bija devusies uz Zemgaļiem, jo kādreiz bija gadījies, ka abi gulēja tādā miegā, ka izpūruši un samiegojušies atsaucās tikai uz otro pastnieces apmeklējumu,» stāsta kaimiņi. Arī šoreiz durvis neviens neatvēra, un pastniece par situāciju ziņoja policijai.

Likumsargi arī uzgājuši baiso atradumu – gultā gulošus, vienu otram piekļāvušos divu cilvēku ķermeņus, kas bija pamatīgi sasaluši un žurku apgrauzti, bez tam abiem blakus atrasta pusizdzerta alkohola pudele, stāsta sirmgalvju tuvākais kaimiņš Aļģimants.

Pārtikas sirmgalvjiem nav trūcis

Tie, kas pazina Imantu un Mirdzu, stāsta, ka abi mīlējuši alkoholu, turklāt sieviete pat vairāk nekā vīrietis. Klīst runas, ka arī pāris dienas pēc pēdējās saņemtās pensijas Imants kādam no paziņām iedevis 50 latu, lai no pilsētas atved lētu maizi, bet par pārējo nopērk šņabi. Visticamāk, abu dzīve aprāvusies trīs dienas pēc pensijas, jo, kad mirušie atrasti, pie siena pakārtais noplēšamais kalendārs rādījis 18. janvāri.

Aļģimants stāsta, ka Imants un Mirdza reti bijuši redzami ārpus mājas, pat vasarās pārsvarā uzturējušies istabā, tāpēc arī viņš neesot uztraucies, ka kādu laiku kaimiņus nemana. Bez tam Imantam bijušas problēmas ar veselību, decembrī slimnīcā ārstējis salauzto gūžu. Atveseļošanās ritējusi veiksmīgi, un viņš pat staigājis. Siltā laikā Imants ar velosipēdu braucis uz Kuldīgu iepirkties, bet pārsvarā pārtiku kāds atvedis. «Reizēm uz veikalu viņus aizvedu es, bet pārsvarā viņi braukāja ar taksometru. Citreiz taksists pats iepirkās un atveda pirkumus, citreiz sirmgalvji brauca līdzi. Nauda viņiem bija, droši vien taksis kādus pāris latus tik izmaksāja, jo attālums nav liels,» rēķina kaimiņš. Ēdiena sirmgalvjiem nekad neesot trūcis. Par to pārliecinājās arī »VZ«, kas, apmeklējot Zemgaļus, pagalmā atrada izmestu svaigu cūkas gaļu, pāris pakas pelmeņu un pusspaini ar žāvētu gaļu. Pēc kaimiņu teiktā, sirmgalvju krājumus pēc abu nāves, cenšoties sakopt māju, izmetusi nama saimniece – Imanta audžumeita.

Nevienam slikta nedarīja

Mirdza un Imants dzīvojuši visai noslēgti, pat nemanāmi, attiecības ar apkārtējiem bijušas neitrālas. Abu laulība neesot bijusi reģistrēta, lai gan kopā dzīvojuši vēl no padomju laikiem. Ar Mirdzu Imants sācis saieties pēc savas iepriekšējās dzīvesbiedres nāves. Abi pārtikuši no pensijas. Kādreiz viņi mēģinājuši turēt lopus, bet, pēc Aļģimanta vārdiem, tā bijusi ņirgāšanās par dzīvniekiem – govs bijusi tik kaulaina, ka redzami bijuši vien ragi. Kādu brīdi abi mēģinājuši arī apsaimniekot laukus. «Viņi man palūdza, un es uzaru viņiem laukus, bet no tālākās saimniekošanas viņiem nekas nesanāca,» atceras Aļģimants.

«No kurienes Imants uzradās Kurmālē, nezinām,» stāsta pensionāru pāris. «Atceros tik, ka viņš bija iznācis no cietuma, bet par ko un cik ilgi sēdējis, mēs neviens nezinām. Viņš strādāja celtnieku brigādē, tad kādu laiku patērētāju biedrībā par šoferi. Viņš nebija ne žuļiks, ne ļauns, pat iedzēris viņš bija miermīlīgs.» Arī Mirdza, kas pārcēlusies pie Imanta no Ēdoles puses, atstājusi labu iespaidu. «Abi bija normāli cilvēki, nevienam nekā slikta nedarīja. Mirdzai ir meita, Imantam audžubērni, bet laikam pārāk tuvas attiecības ar vecākiem viņiem neveidojās,» secina kaimiņi. Arī draugu abiem nav bijis.

Bojāta krāsns un netīrs skurstenis

Vietējie par abu nāvi ir šokā, nerimstas par to runāt un cits citam taujāt, kāpēc tā noticis. «Runā, ka viņiem nebija malkas un viņi nosala,» teic kāda attāla kaimiņiene. To kategoriski noliedz Aļģimants, kurš vairākus gadus sirmgalvjiem, neprasot atlīdzību, regulāri piegādājis dažādus koka atgriezumus no gatera. Arī »VZ« pārliecinājās, ka šķūnīšos ir daudz rūpīgi sazāģētas un sakrautas malkas, bez tam arī mājas priekšā ir vēl vairākas kravas ar līdz galam nesagatavotu malku. Aļģimants gan teic, ka, lai arī malka bijusi, sirmgalvju skurstenis kūpējis reti: «Viņiem tā istabiņa tik maza, ka pietika tikai mazliet iekurināt.» Vietējie apšauba versiju arī par saindēšanos ar alkoholu, vairāk sliecas domāt, ka nāvē vainojama tvana gāze. «Nekad netiku redzējis, ka Zemgaļos būtu tīrīts skurstenis, siltummūris arī noteikti bija izdedzis, jo telpā bija briesmīga smaka,» atceras Aļģmants. Savukārt kāda cita vietējā zina teikt, ka jau pirms 30 gadiem Zemgaļu krāsns dūmojusi, nav kārtīgi kurējusies un, neuzmanīgi kurinot, pat izdalījusi indīgas gāzes.

Kurmālē ļaudis arī brīnās par žurku klātbūtni, jo tādas pagastā nav manītas, esot vien peles. Bez tam žurkām nevajadzētu būt, jo tās cītīgi tiekot indētas, lai tās neradītu zaudējumus vietējiem kartupeļu un stādu audzētājiem.