Cēsīs brāļu konflikts pāraug nāvējošā asins izliešanā
Iespējams, garīgi nelīdzsvarots jaunākais brālis prāta aptumsuma brīdī nonāvējis savu vecāko brāli. No agresīvā vīrieša baidījušās arī tuvējā veikala pārdevējas.
Jaunākais brālis nogalē vecāko
Cēsīs, kādā privātmājā, 10. februārī atrastas 63 gadus veca vīrieša mirstīgās atliekas. Aizdomās par vīrieša nogalināšanu aizturēts viņa 58 gadus vecais brālis. Policija neatklāj, kā vecākais brālis nogalināts un kāpēc starp brāļiem bijis naids, vien norāda, ka jau iepriekš abi nonākuši likumsargu redzeslokā savstarpēju nesaskaņu dēļ.
Brāļu māja Viestura ielā, kur ir vien dažas privātmājas un arī pāris daudzdzīvokļu mājas, pat nejauša garāmbraucēja skatu piesaista ar savu savdabību – virs ieejas vārtiņiem ir pergola, kas rotāta ar mākslīgu egļu zaru virteni, bet pati ēka, kas būvēta no koka, aplikta ar ruberoīdu, kas «izrotāts» ar automašīnu dekoratīvajiem diskiem un kādu stūri, vecu velosipēdu un ķerru riteņiem, pie brūni krāsotajām ieejas durvīm rotājas laimes pakavs. Nama durvis gan ir aizslēgtas ar piekaramo atslēgu un aizzīmogotas ar baltu papīra strēmeli. Pagalmā ir daudz koku un krūmu, kas, kā vēlāk »VZ« pastāsta kaimiņi, ir abu brāļu pirms deviņiem gadiem mirušā tēva dendrologa viens no mūža darbiem.
Jaunākais slinkojis, vecākais strādājis
Nu jau mirušais brālis Auseklis un viņa jaunākais brālis Dzidris dzīvojuši divatā pēdējos trīs gadus, līdz tam Auseklis mitis citur. Abi bijuši vecpuiši. Reiz viņiem bijis arī trešais – vēl jaunāks – brālis, taču viņš jau ļoti sen noslīcis Gaujā. «Māte nomira pirms kādiem gadiem pieciem. Nu tā gan bija sievišķis, regulāri tepat piekalnītē mētājās viņas izdzertās odekolona pudelītes!» ar smaidu sejā senus notikumus atceras cēsniece Ludmila. Kamēr Viestura ielas mājā, kuru savulaik cēlis brāļu vectēvs, nebija ieradies Auseklis, te valdījusi netīrība un nekārtība. Dzidris namā kā īrniekus bija ielaidis čigānu taboru, kas uz nebēdu tērējuši elektrību un ūdeni, taču par to nav maksājuši. Dzidris iedzīvojies parādos, un māja palikusi gan bez ūdens, gan bez elektroapgādes, kas tā arī vairāk nav atjaunota. «Cik saprotu, Auseklis bija nolēmis mājas apsaimniekošanu ņemt savās rokās, pārcēlās uz dzīvi te, izdzina visus īrniekus, sakopa tēva stādījumus. Tā kā uz piemājas zemes ir daudz koku, Auseklis dabūja vēl papildus mazdārziņu, kur katru brīvu brīdi rosījās – audzēja saknes, lokus,» zina stāstīt Ludmila. «Jaunākais brālis tikai vazājās apkārt un neko nedarīja, liekas, viņš īsti nedraudzējās ar galvu, bet vecākais bija malacis, viņš visu laiku bija kustībā – kaut ko strādāja.»
Izsisti zobi un salauzts žoklis
Brāļi pārtikuši no pensijām. Auseklis gan reizēm piepelnījies, piemēram, tīrījis ietves. «Vienu es par Ausekli varu teikt droši – pie viņa mājas vienmēr bija vissakoptākais trotuārs – ne tikai vasarā, ziemā jo īpaši. Zinu, ka reizēm kāds viņu nofraktēja notīrīt arī citu ietves vai laukumu pie slimnīcas,» stāsta rīdzinieks Romualds, kurš regulāri apciemo savu netālu no Ausekļa dzīvojošo sievasmāti. «Nu, onkas bija iedzērāji, taču nebija ne netīri, ne nošņurkuši, lāga vīri, sevišķi jau Auseklis. Vienmēr, kad gāja garām, sasveicinājās, parunājās. Dzidris bija atšķirīgs. Nekad nerunāja, bija noslēgts, reizēm viņš gāja pa ielu, uzlicis tādu produktu kā radio austiņas, – tad likās, ka viņš sev apkārt vispār neko neredz, ir iegrimis savā pasaulē.» Romualds, atceroties abus brāļus, teic, ka nemaz netic, ka Dzidris būtu varējis pacelt roku pret Ausekli.
Kaimiņš Ziedonis atklāj, ka arī viņam vairāk darīšanu sanācis tieši ar Ausekli, kas bijis pavisam mierīgas dabas cilvēks. «Viņš kādreiz strādāja par elektriķi, un tad mūsu ceļi darba lietās krustojās, pēdējā laikā satikāmies garāmejot, parunājāmies par dzīvi. Jaunākais brālis gan nekad nav strādājis, es pat nezinu viņa vārdu, jo neesam kontaktējušies. Viņš bija tāds drusku uz augšu pasists,» atklāj Ziedonis. Kaimiņš arī skaidri atceras pirms kāda laika starp brāļiem notikušo konfliktu, kad Auseklis dabūjis no jaunākā brāļa pa muti – viņam bijuši izsisti zobi un salauzts žoklis. «Tā arī nesapratu, par ko viņi sastrīdējās, iespējams, par naudu,» teic Ziedonis.
Baidījušās no agresīvā brāļa
Nemitīgā kustībā bijuši abi brāļi, Auseklis vairāk darbos, bet Dzidris – dīkdienībā. Tiesa, kopā kaut kur gājuši abi reti, pārsvarā pārvietojušies pa vienam. Auseklis reizēm manīts kopā ar kādu paziņu, bet Dzidris vienmēr bijis viens. Reizēm pat sešas reizes dienā brāļi apmeklējuši netālu no mājas esošo veikalu «top!». «Viņi pirka alu, bet nekad ne plastmasas pudelēs, tikai stikla. Un pirka arī pārtiku, turklāt palielos daudzumos. Viņiem nauda bija vienmēr,» atceras kāda pārdevēja. Auseklis kā pircējs bijis pieklājīgs un laipns, bet Dzidris bijis nepatīkams, bravūrīgs un agresīvs cilvēks, un pārdevējas no viņa baidījušās. «Jaunākais brālis ne reizi vien draudēja un pazemoja pārdevējas, reiz pat mūsu pacietības mērs bija pilns un izsaucām policiju, tika pat sākts kriminālprocess,» atceras veikala darbiniece. Kā vienu no nepatīkamiem gadījumiem viņa atceras incidentu, kad uz pārdevējas jautājumu: «Vai produktus ielikt maisiņā?» Dzidris dusmās piedraudējis ar divdomīgu tekstu: «Es tev tūlīt pašai ielikšu!» Pārdevējas pēc veikala slēgšanas baidījušās iet mājās, jo regulāri tuvumā bijis manāms Dzidris. Arī vairākas pircējas sarunā ar »VZ« neslēpj, ka baidījušās iet uz veikalu, jo Dzidris mēdzis agresīvi pieprasīt naudu.