Salaspils pusē izvarotājs un varmāka līdz nāvei spīdzina sievasmāti

Vien ar 14 gadu cietumsodu, nevis mūža ieslodzījumu, kā to bija prasījusi prokurore, par šausminošu sirmgalves slepkavību sodīts recidīvists Vladimirs Krasiļņikovs. Vīrietis izdzēsa savas sievasmātes dzīvību 100 latu dēļ.

Sodīts par zagšanu un izvarošanu

56 gadus vecais Vladimirs Krasiļņikovs iepriekš ticis tiesāts četras reizes un kopumā ieslodzījumā pavadījis 15 gadus. Pirmo reizi cietumā viņš nonāca vēl tālajos 80. gados par zādzību, pēc tam sēdās uz apsūdzēto sola par smagu miesas bojājumu nodarīšanu un izvarošanu. Nupat Rīgas apgabaltiesa beidzot pasludināja spriedumu vairākus mēnešus ilgušajā prāvā, kurā tika skatīta Krasiļņikovam izvirzītā apsūdzība par slepkavību, kas veikta ar sevišķu cietsirdību. Pērn 16. februārī Salaspils novada nelielā miestiņā Bunči viņš nogalināja savas pēdējās sievas māti, 80 gadus veco Ernu.

Apsūdzētā uzvedība pirmajā un turpmākajās tiesas sēdēs atšķīrās. Pirmajā sēdē Krasiļņikovs negribēja, ka tiek filmēts un fotografēts, kā arī centās neskatīties uz to pusi, kur sēdēja mirušās sievietes piederīgie, taču citās sēdēs jau pozēja fotogrāfam un māja ar roku, turklāt aukstasinīgi pētīja nonāvētās sirmgalves tuviniekus.

Ar kaimiņiem sadzīvojis, sievu sitis

Sirmgalvei ir trīs meitas, no kurām divas ir kārtīgas un materiāli nodrošinātas, savukārt trešā – Sandra – mīlot iedzert, viņas jaunākie bērni nodoti valsts apgādībā, zina stāstīt kaimiņi. Sandra dzīvojusi «Vizbuļos» kopā ar māti otrā stāva divistabu dzīvoklī. Pirms dažiem gadiem viņa apprecējusies ar Krasiļņikovu, kurš arī apmeties uz dzīvi Ernas dzīvoklī. «Viņš te nodzīvoja divus gadus. Vladimirs un Sandra regulāri strīdējās, kāvās, dzēra,» atceras kaimiņiene Ainas kundze. Reiz viņam bijis konflikts arī ar sievasmāti, un viņš mēģinājis sievieti nožņaugt, turklāt gribējis ar viņu pat stāties dzimumattiecībās. Nespēdama izturēt Krasiļņikova uzvedību, sirmgalve pārcēlusies uz dzīvi pie citas meitas, taču tā devusies uz Angliju, un Ernai nācies atgriezties savās mājās. «Zināju, ka viņš ir sēdējis cietumā: viņa sejas izteiksme man neiepatikās uzreiz, kad viņu ieraudzīju. Skatiens atgrūda, likās, ka tas izurbjas cauri ķermenim. Bet tieši mammai viņš no sākuma iepatikās,» stāsta apsūdzētā sievas māsa Sarmīte.

Pret kaimiņiem vīrietis izturējis normāli, parunājies, taču viņa izskats sievietēm iedvesis bailes. «Ui, es kā viņu ieraudzīju, uzreiz drebēju bailēs. Mums te vēl kāpņutelpā nebija gaismas, tāpēc vienmēr centos iziet, kad viņa nebija tuvumā,» sarunā ar »VZ« atceras pirmā stāva kaimiņiene pensionāre Raisa. Kopumā Vladimirs gan atstājis normālu iespaidu, jo ģērbies akurāti, strādājis – gan celtniecībā, gan tuvējā saimniecībā par zirgkopi.

Sita ar pagali un dūra ar nazi

Kā viss notika liktenīgajā 16. februāra naktī, noskaidrojās izmeklēšanā. Tonakt Sandras nebija mājās, dzīvoklī bija tikai Erna un Krasiļņikovs. Pirms divām dienām sieviete bija saņēmusi pensiju – 142 latus. Vladimirs to zināja, tāpēc prasīja naudu. Saņēmis atteikumu, vīrietis paņēma malkas pagali un ne mazāk kā 12 reižu ar to iesita sievasmātei pa galvu un krūtīm, pēc tam žņaudza, cenšoties tajā pašā laikā viņu izvarot, kas gan neizdevās. Lai sievietes ciešanas būtu vēl smagākas, varmāka ne mazāk kā 16 reižu ar nazi iedūra viņas dzimumorgānos. Pēc tam maniakālais uzbrucējs nogrieza sievietes kreiso krūtsgalu un kopā ar nazi nolika uz galda. Ar to vēl nebija gana – varmāka aizgāja uz virtuvi, paņēma katla koka rokturi un iebāza to sievietes vagīnā.

Pēc tam Krasiļņikovs pārmeklēja skapi, kur veļā atrada naudu. Mazliet naudas bija arī sirmgalves maciņā. Ticis pie aptuveni 100 latiem, viņš aizgāja. Policija noziedznieku aizturēja pēc dažām dienām kādā dzīvoklī Kauguros, kur viņš mazināja stresu, dzerot kopā ar kādu draudzeni. Aizturēšanas brīdī Krasiļņikovs bija tā piedzēries, ka pat nesaprata, kas notiek.

Laikus nesauca palīdzību

Pēc tam, kad prokurore tiesā bija nolasījusi apsūdzības rakstu, kuru Krasiļņikovs noklausījās mierīgi un bez īpašām emocijām, viņš paziņoja, ka savu vainu neatzīst un viss prokurores teiktais ir blēņas. Krasiļņikovs centās panākt, lai tiktu pierādīts, ka viņš ir nepieskaitāms, un to, ka Ernas dzīvoklī viss noticis citādi. Tomēr prokurore pieprasīja Krasiļņikovam piespriest augstāko soda mēru – mūža ieslodzījumu. Diemžēl tiesa lēma citādi un piesprieda apsūdzētajam vien 14 gadu cietumsodu.

Tiesā izskanēja informācija, ka, iespējams, Erna būtu izdzīvojusi, ja laikus saņemtu medicīnisko palīdzību, nevis vairākas stundas paliktu bezpalīdzīgā stāvoklī dzīvoklī, kur no smagajām traumām noasiņoja. Kaimiņiene Aina bija dzirdējusi, ka blakus dzīvoklī notiek kas nelāgs. Tas bijis ap pulksten 6, kad Erna divas reizes iekliegusies: «Ko tu dari? Ko tu dari?» Uz kādām minūtēm piecpadsmit dzīvoklī iestājies klusums, tad atskanējis troksnis, kas atgādinājis malkas skaldīšanu, bet Vladimirs sacījis: «Par maz? Vēl vajag? Dabūsi!» Tad viss atkal noklusis,

Krasiļņikovs iznācis no dzīvokļa, aizslēdzis durvis un aizgājis uz autobusu. «Ja es būtu zinājusi, ka Sandras nav mājās, uzreiz pēc Vladimira aiziešanas ietu pie kaimiņiem un prasītu, lai zvana policijai un meklē palīdzību. Es taču domāju, ka Vladimirs atkal ar sievu kaujas!» pēc notikušā sevi šausta Ainas kundze. «Es tos Ernītes vārdus līdz kapa malai atcerēšos un tos briesmīgos trokšņus...» Tikai pēc vairāk nekā četrām stundām, kad atnāca pastniece, Ainas kundze viņai pateikusi, ka Ernas dzīvoklī «kaut kas nav labi». Dzīvoklī zvanījis Ernas telefons, taču neviens uz zvaniem nav atbildējis. Pastniece izsauca policiju. «Kad durvis atlauza, pavērās baiss skats – nevarēja saprast, kur galva, kur kājas. Es nevarēju tur ieiet. Tik ļoti žēl cilvēka, Erna bija ļoti laba, mēs 40 gadus blakus nodzīvojām,» atceras kaimiņiene Aina.

Dzīvoklis smako un biedē

Pēc nozieguma izdarīšanas pagājis gandrīz gads, un dzīve «Vizbuļos» atgriezusies ierastajā ritmā, taču Ainas kundzei un vēl pāris tuvākajiem kaimiņiem domas bieži atgriežas pie baisajiem notikumiem. Ernas dzīvoklī neviens nedzīvo un nespēj arī ieiet. Kādu laiku pēc slepkavības sirmgalves tuvinieki bija atbraukuši, lai atslēgtu elektroierīces un iztīrītu ledusskapi no vecajiem produktiem. Sandra paņēmusi no mitekļa daļu arī savu mantu un pārcēlusies uz dzīvi citur, jo «Vizbuļu» dzīvoklī viņa nespējot un negribot atgriezties, taču viss pārējais palicis, kā ir. «Durvis nav pat aizslēgtas, vien nostiprinātas ar metāla gabaliņu, kas pie grīdas pieskrūvēts ar skrūvi. Ik pa laikam no turienes uzvēdī pretīga smaka, jo tur viss palicis, kā bija pēc slepkavības. Jau otro ziemu dzīvoklis netiek arī kurināts,» sašutusi Ainas kundze. «Vismaz varēja kāds to visu satīrīt, mājas pārvaldnieks saka, ka viņš nekā nevarot līdzēt. Ceru, ka dome drīz te izmitinās jaunus kaimiņus.»